詩篇 2

1 何なればもろもろの國人はさわぎたち諸民はむなしきことを謀るや

Kāpēc pagāni trako, un ļaudis domā uz nelietību?

2 地のもろもろの王はたちかまへ群伯はともに議り ヱホバとその受膏者とにさからひていふ

Ķēniņi virs zemes saceļas un valdnieki sadomājās kopā pret To Kungu un pret Viņa svaidīto.

3 われらその械をこぼち その繩をすてんと

Sarausim viņu saites un atmetīsim viņu virves!

4 天に坐するもの笑ひたまはん 主かれらを嘲りたまふべし

Bet kas debesīs valda, smejas, un Tas Kungs tos tur par nieku.

5 かくて主は忿恚をもてものいひ大なる怒をもてかれらを怖まどはしめて宣給ふ

Tad Viņš runās uz tiem Savās dusmās, un ar Savu bardzību Viņš tos iztrūcinās.

6 しかれども我わが王をわがきよきシオンの山にたてたりと

Bet Es Savu ķēniņu esmu svaidījis pār Ciānu, Savu svēto kalnu.

7 われ詔命をのべんヱホバわれに宣まへり なんぢはわが子なり今日われなんぢを生り

Es sludināšu likumu: Tas Kungs uz mani sacījis: tu esi Mans Dēls, šodien Es tevi esmu dzemdinājis.

8 われに求めよ さらば汝にもろもろの國を嗣業としてあたへ地の極をなんぢの有としてあたへん

Prasi Man, tad Es tev došu tautas par mantību, un pasaules galus par īpašumu.

9 汝くろがねの杖をもて彼等をうちやぶり陶工のうつはもののごとくに打碎かんと

Tu tos satrieksi ar dzelzs rīksti, kā podnieka trauku tu tos sadauzīsi.

10 されば汝等もろもろの王よ さとかれ地の審士輩をしへをうけよ

Nu tad, jūs ķēniņi, paliekat prātīgi, liekaties pamācīties, jūs soģi virs zemes.

11 畏をもてヱホバにつかへ戰慄をもてよろこべ

Kalpojiet Tam Kungam ar bijāšanu un priecājaties ar drebēšanu.

12 子にくちつけせよ おそらくはかれ怒をはなちなんぢら途にほろびんその忿恚はすみやかに燃べければなり すべてかれに依賴むものは福ひなり

Skūpstāt To Dēlu, lai Viņš nedusmo un jūs bojā neejat uz ceļa, jo drīz Viņa dusmas iedegsies, bet svētīgi visi, kas pie Viņa tveras.