箴言 知恵の泉 1
1 ダビデの子イスラエルの王ソロモンの箴言
Salamana, Dāvida dēla, Israēla ķēniņa, sakāmie vārdi,
2 こは人に智慧と訓誨とをしらしめ哲言を暁らせ
Atzīt gudrību un mācību, un saprast prātīgu valodu,
3 さとき訓と公義と公平と正直とをえしめ
Pieņemties apdomībā, taisnībā, tiesā un skaidrībā,
4 拙者にさとりを與へ少者に知識と謹愼とを得させん爲なり
Ka tiem vēl nejēgām tiek samaņa, jauniem atzīšana un apdomīgs prāts.
5 智慧ある者は之を聞て學にすすみ 哲者は智略をうべし
Kas gudrs, klausīs un pieaugs mācībā, un kas prātīgs, ņemsies labus padomus,
6 人これによりて箴言と譬喩と智慧ある者の言とその隠語とを悟らん
Ka izprot sakāmus vārdus un mīklas, gudro valodas un viņu dziļos vārdus.
7 ヱホバを畏るるは知識の本なり 愚なる者は智慧と訓誨とを軽んず
Tā Kunga bijāšana ir atzīšanas iesākums; gudrību un mācību ģeķi nicina.
8 我が子よ汝の父の敎をきけ 汝の母の法を棄ることなかれ
Klausi, mans bērns, sava tēva pārmācībai un nepamet savas mātes mācību;
9 これ汝の首の美しき冠となり 汝の項の妝飾とならん
Jo tas ir jauks krāšņums tavai galvai un zelta rota tavam kaklam.
10 わが子よ惡者なんぢ誘ふとも從ふことなかれ
Mans bērns, kad grēcinieki tevi vilina, tad neklausi!
11 彼等なんぢにむかひて請ふ われらと偕にきたれ 我儕まちぶせして人の血を流し 無辜ものを故なきに伏てねらひ
Kad tie saka: „Nāc mums līdz, glūnēsim uz asinīm, glūnēsim uz nenoziedzīgo par nepatiesu!
Kā elle norīsim viņus dzīvus, un sirds skaidrus kā tādus, kas bedrē grimst. (Sheol h7585)
13 われら各樣のたふとき財貨をえ 奪ひ取たる物をもて我儕の家に盈さん
Mēs atradīsim visādas dārgas mantas, pildīsim savus namus ar laupījumu.
14 汝われらと偕に籤をひけ 我儕とともに一の金嚢を持べしと云とも
Tava daļa tev būs mūsu starpā, viens pats maks būs mums visiem.“
15 我が子よ彼等とともに途を歩むことなかれ 汝の足を禁めてその路にゆくこと勿れ
Mans bērns, nestaigā vienā ceļā ar tiem; sargi savu kāju no viņu pēdām;
16 そは彼らの足は惡に趨り 血を流さんとて急げばなり
Jo viņu kājas skrien uz ļaunu un steidzās asinis izliet.
17 (すべて鳥の目の前にて羅を張は徒勞なり)
Bet lai arī tīklu izplāta visiem putniem priekš acīm; tas ir par velti!
18 彼等はおのれの血のために埋伏し おのれの命をふしてねらふ
Tā arī viņi glūn uz savām pašu asinīm un glūn uz savu pašu dzīvību.
19 凡て利を貧る者の途はかくの如し 是その持主をして生命をうしなはしむるなり
Tā iet visiem, kas plēš netaisnu mantu; kam šī ir, tam tā paņem dzīvību.
20 智慧外に呼はり衢に其聲をあげ
Dieva gudrība skaņi sauc uz lielceļiem, uz ielām tā paceļ savu balsi;
21 熱閙しき所にさけび 城市の門の口邑の中にその言をのべていふ
Tā izsaucās, kur ļaužu vislielais troksnis; kur ieiet pilsētas vārtos, tā runā savu valodu:
22 なんぢら拙者のつたなきを愛し 嘲笑者のあざけりを樂しみ 愚なる者の知識を惡むは幾時までぞや
Cik ilgi, nejēgas, jūs mīlēsiet nejēdzību, un smējējiem gribēsies apsmiet, un ģeķi ienīdēs atzīšanu?
23 わが督斥にしたがひて心を改めよ 視よわれ我が霊を汝らにそそぎ 我が言をなんぢらに示さん
Griežaties pie manas mācības! Redzi, es jums došu savu garu un jums darīšu zināmus savus vārdus.
24 われ呼たれども汝らこたへず 手を伸たれども顧る者なく
Tādēļ nu, ka es aicināju, un jūs liedzaties, ka savu roku izstiepju, un nav, kas uzklausa,
25 かへつて我がすべての勸告をすて我が督斥を受ざりしに由り
Un jūs visu manu padomu atmetiet un manas pārmācības negribiet;
26 われ汝らが禍災にあふとき之を笑ひ 汝らの恐懼きたらんとき嘲るべし
Tādēļ arī es smiešos par jūsu postu, es smiešos, kad jums izbailes uzies,
27 これは汝らのおそれ颶風の如くきたり 汝らのほろび颺風の如くきたり 艱難とかなしみと汝らにきたらん時なり
Kad pār jums izbailes nāks kā auka, un posts jums uzbruks kā vētra, kad briesmas un bailes jums uzies.
28 そのとき彼等われを呼ばん 然れどわれ應へじ 只管に我を求めん されど我に遇じ
Tad tie mani sauks, bet es neatbildēšu, tie mani meklēs agri, bet mani neatradīs,
29 かれら知識を憎み又ヱホバを畏るることを悦ばず
Tādēļ ka tie atzīšanu ienīdējuši un Tā Kunga bijāšanu nav pieņēmuši.
30 わが勸に從はず凡て我督斥をいやしめたるによりて
Tiem negribējās mana padoma, tie ir nicinājuši visu manu pārmācīšanu;
31 己の途の果を食ひおのれの策略に飽べし
Tādēļ tie ēdīs no sava ceļa augļiem, un būs paēduši no saviem padomiem.
32 拙者の違逆はおのれを殺し 愚なる者の幸福はおのれを滅さん
Jo nesaprašu nomaldīšanās tos nokauj, un ģeķu pārdrošība tos nomaitā.
33 されど我に聞ものは平穩に住ひかつ禍害にあふ恐怖なくして安然ならん
Bet kas mani klausa, tas dzīvos droši, un savā mierā tas ļauna nebīsies.
