詩篇 129

1 今イスラエルはいふべし彼等はしばしば我をわかきときより惱めたり

Svētku dziesma. Tie mani daudzkārt apbēdinājuši no manas jaunības, tā lai Israēls saka;

2 かれらはしばしば我をわかきときより惱めたり されどわれに勝ことを得ざりき

Tie mani daudzkārt apbēdinājuši no manas jaunības, bet tie mani nav pārvarējuši.

3 耕すものはわが背をたがへしてその畎をながくせり

Arāji ir aruši uz manas muguras, tie savas vagas garas dzinuši.

4 ヱホバは義し あしきものの繩をたちたまへり

Tas Kungs ir taisns, Viņš sacirtis bezdievīgo valgus.

5 シオンをにくむ者はみな恥をおびてしりぞかせらるべし

Lai top kaunā un atpakaļ dzīti visi kas Ciānu ienīst.

6 かれらは長たざるさきにかるる屋上の草のごとし

Lai tie top kā zāle uz jumtiem, kas nokalst, pirms tā top plūkta,

7 これを刈るものはその手にみたず 之をつかぬるものはその束ふところに盈ざるなり

Ar ko pļāvējs nepilda savu roku, nedz kopiņu sējējs savu klēpi.

8 かたはらを過るものはヱホバの惠なんぢの上にあれといはず われらヱホバの名によりてなんぢらを祝すといはず

Un tie, kas garām iet, lai nesaka: Tā Kunga svētība lai nāk pār jums, mēs jūs svētījam Tā Kunga Vārdā.