Zabura 132
1 Waƙar haurawa. Ya Ubangiji, ka tuna da Dawuda da kuma dukan irin wuyan da ya jimre.
Svētku dziesma. Kungs, piemini Dāvidu un visas viņa rūpes.
2 Ya yi rantsuwa ga Ubangiji ya kuma yi alkawari ga Maɗaukaki na Yaƙub cewa,
Tas Tam Kungam zvērējis un solījies Jēkaba varenajam:
3 “Ba zan shiga gidana ko in kwanta a gado ba,
Es neiešu sava nama dzīvoklī, es nekāpšu savas gultas cisās;
4 ba zan ba wa idanuna barci ba, ba gyangyaɗi wa idanuna,
Es nedošu savām acīm miegu redzēt nedz snaust saviem acu vākiem;
5 sai na sami wuri wa Ubangiji, mazauni domin Maɗaukaki na Yaƙub.”
Līdz kamēr būšu atradis vietu Tam Kungam un mitekli Jēkaba varenajam.
6 Mun ji haka a Efrata, muka yi ƙaro da shi a filayen Ya’ar,
Redzi, mēs par to esam dzirdējuši Efratā, mēs to esam atraduši Jaāra laukos.
7 “Bari mu tafi wurin zamansa; bari mu yi sujada a wurin sa ƙafafunsa,
Iesim Viņa mājas vietā un pielūgsim priekš Viņa kāju pamesla.
8 ka tashi, ya Ubangiji, ka kuma zo wurin hutunka, kai da akwatin alkawarin ƙarfinka.
Celies, Kungs, uz Savu dusas vietu, Tu un Tavas spēcības šķirsts;
9 Bari a suturta firistocinka da adalci; bari tsarkakanka su rera don farin ciki.”
Lai Tavi priesteri apģērbjās ar taisnību, un Tavi svētie lai gavilē.
10 Saboda Dawuda bawanka, kada ka ƙi shafaffenka.
Neatmet Sava svaidītā vaigu, Sava kalpa Dāvida dēļ.
11 Ubangiji ya rantse wa Dawuda tabbataccen rantsuwa cewa ba zai janye ba cewa, “Ɗaya daga cikin zuriyarka zan sa a kan kursiyinka,
Tas Kungs Dāvidam tiešām ir zvērējis, no tā Viņš nenovērsīsies: No tavas miesas augļiem būs, ko celšu uz tavu godības krēslu.
12 in’ya’yanka maza za su kiyaye alkawari da farillan da na koya musu, to’ya’yansu maza za su zauna a kan kursiyinka har abada abadin.”
Ja tavi bērni turēs Manu derību un Manu liecību, ko Es tiem mācīšu, tad arī viņu bērni sēdēs uz tava godības krēsla mūžīgi.
13 Gama Ubangiji ya zaɓi Sihiyona, ya so ta zama mazauninsa,
Jo Tas Kungs Ciānu ir izredzējis, tur Viņam gribās dzīvot.
14 “Wannan shi ne wurin hutuna har abada abadin; a nan zan zauna ina mulki gama ina son ta,
Šī ir Mana dusas vieta mūžīgi, šeit Es dzīvošu, jo tās Man gribās.
15 zan albarkace ta da tanade-tanade masu yawa; matalautanta za su ƙoshi da abinci.
Svētīdams Es svētīšu viņas barību un paēdināšu viņas nabagus ar maizi,
16 Zan suturta firistocinta da ceto, tsarkakanta kuma kullum za su rera don farin ciki.
Un apģērbšu viņas priesterus ar pestīšanu, un viņas svētie gavilēt gavilēs.
17 “A nan zan sa ƙaho ya yi girma wa Dawuda in kuma kafa fitila saboda shafaffena.
Tur Es Dāvidam uzcelšu ragu, došu spīdekli Savam svaidītam.
18 Zan suturta abokan gābansa da kunya, amma rawanin da yake a kansa zai yi ta walƙiya.”
Viņa ienaidniekus Es apģērbšu ar kaunu, bet viņam ziedēs viņa kronis.
