Psalms 95

1 Come ye, make we ful out ioie to the Lord; hertli synge we to God, oure heelthe.

Nāciet, dziedāsim Tam Kungam priecīgi, gavilēsim savas pestīšanas patvērumam.

2 Bifore ocupie we his face in knowleching; and hertli synge we to him in salmes.

Ejam priekš Viņa vaiga ar pateikšanu, gavilēsim Viņam ar dziesmām.

3 For God is a greet Lord, and a greet king aboue alle goddis; for the Lord schal not putte awei his puple.

Jo Tas Kungs ir tas lielais un stiprais Dievs un tas lielais ķēniņš pār visiem dieviem.

4 For alle the endis of erthe ben in his hond; and the hiynesses of hillis ben hise.

Viņa rokā ir zemes dziļumi, un kalnu augstumi Viņam pieder.

5 For the see is his, and he made it; and hise hondis formeden the drie lond.

Viņam pieder jūra, jo Viņš to radījis, un Viņa rokas sausumu ir cēlušas.

6 Come ye, herie we, and falle we doun bifore God, wepe we bifore the Lord that made vs;

Nāciet, pielūgsim, klanīsimies un metīsimies ceļos priekš Tā Kunga, sava radītāja.

7 for he is oure Lord God. And we ben the puple of his lesewe; and the scheep of his hond.

Jo Viņš ir mūsu Dievs, un mēs esam Viņa ganības ļaudis un Viņa rokas avis.

8 If ye han herd his vois to dai; nyle ye make hard youre hertis.

Šodien, kad jūs Viņa balsi dzirdiet, tad neapcietinājiet savas sirdis, tā kā Meribā, tā kā Masā tuksnesī,

9 As in the terryng to wraththe; bi the dai of temptacioun in desert. Where youre fadris temptiden me; thei preueden and sien my werkis.

Kur jūsu tēvi Mani kārdināja, Mani pārbaudīja, lai gan Manus darbus redzēja.

10 Fourti yeer I was offendid to this generacioun; and Y seide, Euere thei erren in herte.

Man četrdesmit gadus raizes ir bijušas ar šo tautu, tā ka Es sacīju: tie ir ļaudis, kam sirds maldās un kas Manus ceļus nepazīst.

11 And these men knewen not my weies; to whiche Y swoor in myn ire, thei schulen not entre in to my reste.

Tādēļ Es Savā dusmībā esmu zvērējis: tiešām, tiem nebūs nākt pie Manas dusas.