Proverbs 1
1 The parablis of Salomon, the sone of Dauid, king of Israel;
Salamana, Dāvida dēla, Israēla ķēniņa, sakāmie vārdi,
2 to kunne wisdom and kunnyng;
Atzīt gudrību un mācību, un saprast prātīgu valodu,
3 to vndurstonde the wordis of prudence; and to take the lernyng of teching; to take riytfulnesse, and dom, and equyte;
Pieņemties apdomībā, taisnībā, tiesā un skaidrībā,
4 that felnesse be youun to litle children, and kunnyng, and vndurstonding to a yong wexynge man.
Ka tiem vēl nejēgām tiek samaņa, jauniem atzīšana un apdomīgs prāts.
5 A wise man heringe schal be wisere; and a man vndurstondinge schal holde gouernails.
Kas gudrs, klausīs un pieaugs mācībā, un kas prātīgs, ņemsies labus padomus,
6 He schal perseyue a parable, and expownyng; the wordis of wise men, and the derk figuratif spechis of hem.
Ka izprot sakāmus vārdus un mīklas, gudro valodas un viņu dziļos vārdus.
7 The drede of the Lord is the bigynning of wisdom; foolis dispisen wisdom and teching.
Tā Kunga bijāšana ir atzīšanas iesākums; gudrību un mācību ģeķi nicina.
8 My sone, here thou the teching of thi fadir, and forsake thou not the lawe of thi modir;
Klausi, mans bērns, sava tēva pārmācībai un nepamet savas mātes mācību;
9 that grace be addid, ethir encreessid, to thin heed, and a bie to thi necke.
Jo tas ir jauks krāšņums tavai galvai un zelta rota tavam kaklam.
10 Mi sone, if synneris flateren thee, assente thou not to hem.
Mans bērns, kad grēcinieki tevi vilina, tad neklausi!
11 If thei seien, Come thou with vs, sette we aspies to blood, hide we snaris of disseitis ayens an innocent without cause;
Kad tie saka: „Nāc mums līdz, glūnēsim uz asinīm, glūnēsim uz nenoziedzīgo par nepatiesu!
12 swolowe we him, as helle swolowith a man lyuynge; and al hool, as goynge doun in to a lake; we schulen fynde al preciouse catel, (Sheol h7585)
Kā elle norīsim viņus dzīvus, un sirds skaidrus kā tādus, kas bedrē grimst. (Sheol h7585)
13 we schulen fille oure housis with spuylis; sende thou lot with vs,
Mēs atradīsim visādas dārgas mantas, pildīsim savus namus ar laupījumu.
14 o purs be of vs alle;
Tava daļa tev būs mūsu starpā, viens pats maks būs mums visiem.“
15 my sone, go thou not with hem; forbede thi foot fro the pathis of hem.
Mans bērns, nestaigā vienā ceļā ar tiem; sargi savu kāju no viņu pēdām;
16 For the feet of hem rennen to yuel; and thei hasten to schede out blood.
Jo viņu kājas skrien uz ļaunu un steidzās asinis izliet.
17 But a net is leid in veyn bifore the iyen of briddis, that han wengis.
Bet lai arī tīklu izplāta visiem putniem priekš acīm; tas ir par velti!
18 Also `thilke wickid disseyueris setten aspies ayens her owne blood; and maken redi fraudis ayens her soulis.
Tā arī viņi glūn uz savām pašu asinīm un glūn uz savu pašu dzīvību.
19 So the pathis of ech auerouse man rauyschen the soulis of hem that welden.
Tā iet visiem, kas plēš netaisnu mantu; kam šī ir, tam tā paņem dzīvību.
20 Wisdom prechith with outforth; in stretis it yyueth his vois.
Dieva gudrība skaņi sauc uz lielceļiem, uz ielām tā paceļ savu balsi;
21 It crieth ofte in the heed of cumpenyes; in the leeues of yatis of the citee it bringith forth hise wordis,
Tā izsaucās, kur ļaužu vislielais troksnis; kur ieiet pilsētas vārtos, tā runā savu valodu:
22 and seith, Hou long, ye litle men in wit, louen yong childhod, and foolis schulen coueyte tho thingis, that ben harmful to hem silf, and vnprudent men schulen hate kunnyng?
Cik ilgi, nejēgas, jūs mīlēsiet nejēdzību, un smējējiem gribēsies apsmiet, un ģeķi ienīdēs atzīšanu?
23 Be ye conuertid at my repreuyng; lo, Y schal profre forth to you my spirit, and Y schal schewe my wordis.
Griežaties pie manas mācības! Redzi, es jums došu savu garu un jums darīšu zināmus savus vārdus.
24 For Y clepide, and ye forsoken; Y helde forth myn hond, and noon was that bihelde.
Tādēļ nu, ka es aicināju, un jūs liedzaties, ka savu roku izstiepju, un nav, kas uzklausa,
25 Ye dispisiden al my councel; and chargiden not my blamyngis.
Un jūs visu manu padomu atmetiet un manas pārmācības negribiet;
26 And Y schal leiye in youre perisching; and Y schal scorne you, whanne that, that ye dreden, cometh to you.
Tādēļ arī es smiešos par jūsu postu, es smiešos, kad jums izbailes uzies,
27 Whanne sodeyne wretchidnesse fallith in, and perisching bifallith as tempest; whanne tribulacioun and angwisch cometh on you.
Kad pār jums izbailes nāks kā auka, un posts jums uzbruks kā vētra, kad briesmas un bailes jums uzies.
28 Thanne thei schulen clepe me, and Y schal not here; thei schulen rise eerli, and thei schulen not fynde me.
Tad tie mani sauks, bet es neatbildēšu, tie mani meklēs agri, bet mani neatradīs,
29 For thei hatiden teching, and thei token not the drede of the Lord,
Tādēļ ka tie atzīšanu ienīdējuši un Tā Kunga bijāšanu nav pieņēmuši.
30 nether assentiden to my councel, and depraueden al myn amendyng.
Tiem negribējās mana padoma, tie ir nicinājuši visu manu pārmācīšanu;
31 Therfor thei schulen ete the fruytis of her weie; and thei schulen be fillid with her counseils.
Tādēļ tie ēdīs no sava ceļa augļiem, un būs paēduši no saviem padomiem.
32 The turnyng awei of litle men in wit schal sle hem; and the prosperite of foolis schal leese hem.
Jo nesaprašu nomaldīšanās tos nokauj, un ģeķu pārdrošība tos nomaitā.
33 But he that herith me, schal reste with outen drede; and he schal vse abundaunce, whanne the drede of yuels is takun awei.
Bet kas mani klausa, tas dzīvos droši, un savā mierā tas ļauna nebīsies.
