Psalms 102
1 Hear my prayer, O YHWH, and let my cry come unto thee.
Bēdu cilvēka lūgšana, kad tas ir noskumis un savas žēlabas izgāž Tā Kunga priekšā. Ak Kungs, klausi manu lūgšanu, un mana saukšana lai nāk pie Tevis.
2 Hide not thy face from me in the day when I am in trouble; incline thine ear unto me: in the day when I call answer me speedily.
Neapslēp Savu vaigu priekš manis, atgriez Savu ausi pie manis bēdu laikā; tai dienā, kad es saucu, paklausi mani drīz.
3 For my days are consumed like smoke, and my bones are burned as an hearth.
Jo manas dienas ir iznīkušas kā dūmi, un mani kauli ir izdeguši kā pagale.
4 My heart is smitten, and withered like grass; so that I forget to eat my bread.
Mana sirds ir sasista un izkaltusi kā zāle, tā ka es aizmirstu pat savu maizi ēst.
5 By reason of the voice of my groaning my bones cleave to my skin.
Mani kauli līp pie manas miesas no kaukšanas un nopūšanās.
6 I am like a pelican of the wilderness: I am like an owl of the desert.
Es esmu tā kā dumpis tuksnesī, es esmu kā apogs (pūce) izpostītās vietās.
7 I watch, and am as a sparrow alone upon the house top.
Es esmu nomodā un tāpat kā vientulis putns uz jumta.
8 Mine enemies reproach me all the day; and they that are mad against me are sworn against me.
Mani ienaidnieki mani nievā cauru dienu; kas pret mani trako, tie mani dara par lāsta vārdu.
9 For I have eaten ashes like bread, and mingled my drink with weeping,
Jo es ēdu pelnus kā maizi un sajaucu savu dzērienu ar asarām,
10 Because of thine indignation and thy wrath: for thou hast lifted me up, and cast me down.
Tavas bardzības un dusmības pēc, jo Tu mani esi pacēlis un atkal nogāzis.
11 My days are like a shadow that declineth; and I am withered like grass.
Manas dienas ir kā ēna pavakarē, un es kalstu kā zāle.
12 But thou, O YHWH, shalt endure for ever; and thy remembrance unto all generations.
Bet Tu, Kungs, paliec mūžīgi un Tava piemiņa līdz radu radiem.
13 Thou shalt arise, and have mercy upon Zion: for the time to favour her, yea, the set time, is come.
Kaut Tu celtos un apžēlotos par Ciānu, jo jau ir laiks par viņu apžēloties, jo tas nospriestais laiks ir atnācis.
14 For thy servants take pleasure in her stones, and favour the dust thereof.
Jo Tavi kalpi mīļo viņas akmeņus un žēlojās, ka tā guļ pīšļos.
15 So the heathen shall fear the name of YHWH, and all the kings of the earth thy glory.
Tad pagāni bīsies Tā Kunga Vārdu, un visi ķēniņi virs zemes Tavu godību,
16 When YHWH shall build up Zion, he shall appear in his glory.
Kad Tas Kungs Ciānu uztaisīs un parādīsies Savā godībā.
17 He will regard the prayer of the destitute, and not despise their prayer.
Viņš griežas pie bēdu ļaužu lūgšanas un nenicina pielūgšanu.
18 This shall be written for the generation to come: and the people which shall be created shall praise YAH.
Lai tas top uzrakstīts pēcnākamiem, un tie ļaudis, kas vēl taps radīti, slavēs To Kungu.
19 For he hath looked down from the height of his sanctuary; from heaven did YHWH behold the earth;
Jo Viņš skatās no Sava svēta augstuma, Tas Kungs lūko no debesīm uz zemi,
20 To hear the groaning of the prisoner; to loose those that are appointed to death;
Ka Viņš dzird cietumnieku nopūšanos un atsvabina nāves bērnus;
21 To declare the name of YHWH in Zion, and his praise in Jerusalem;
Ka Tā Kunga vārds top sludināts Ciānā un Viņa slava Jeruzālemē,
22 When the people are gathered together, and the kingdoms, to serve YHWH.
Kad tautas sapulcējās kopā un valstis, Tam Kungam kalpot.
23 He weakened my strength in the way; he shortened my days.
Bet Viņš ir pazemojis ceļā manu spēku un paīsinājis manas dienas.
24 I said, O my El, take me not away in the midst of my days: thy years are throughout all generations.
Es saku: mans Dievs, neņem mani nost pusmūžā. Tavi gadi paliek līdz radu radiem.
25 Of old hast thou laid the foundation of the earth: and the heavens are the work of thy hands.
Senlaikus Tu esi nodibinājis zemi, un debesis ir Tavu roku darbs.
26 They shall perish, but thou shalt endure: yea, all of them shall wax old like a garment; as a vesture shalt thou change them, and they shall be changed:
Tās zudīs, bet Tu pastāvēsi; tās sadils visas, kā drēbes; Tu tās pārvērtīsi kā drānas, un tās pārvērtīsies;
27 But thou art the same, and thy years shall have no end.
Bet Tu palieci tas pats, un Tavi gadi nebeigsies.
28 The children of thy servants shall continue, and their seed shall be established before thee.
Tavu kalpu bērni paliks, un viņu dzimums būs pastāvīgs Tavā priekšā.
