< Psalms 44 >
1 To him that excelleth. A Psalme to give instruction, committed to the sonnes of Korah. We haue heard with our eares, O God: our fathers haue tolde vs the workes, that thou hast done in their dayes, in the olde time:
Koraha bērnu pamācība. Dziedātāju vadonim. Dievs, ar savām ausīm mēs to esam dzirdējuši, mūsu tēvi to mums ir teikuši: vienu darbu Tu esi darījis viņu laikā sendienās.
2 Howe thou hast driuen out the heathen with thine hand, and planted them: how thou hast destroyed the people, and caused them to grow.
Ar savu roku pagānus Tu esi izdzinis, bet viņus Tu esi dēstījis; tautas Tu esi mocījis, bet viņus Tu esi izplatījis.
3 For they inherited not the lande by their owne sworde, neither did their owne arme saue them: but thy right hand, and thine arme and the light of thy countenance, because thou didest fauour them.
Jo tie to zemi caur savu zobenu nav iemantojuši, un viņu elkonis tiem nav palīdzējis, bet Tava labā roka un Tavs elkonis un Tava vaiga gaišums, jo Tev bija labs prāts pie tiem.
4 Thou art my King, O God: send helpe vnto Iaakob.
Tu tas esi, ak Dievs, mans ķēniņš; sūti Jēkabam pestīšanu.
5 Through thee haue we thrust backe our aduersaries: by thy Name haue we troden downe them that rose vp against vs.
Ar Tevi mēs gribam sadauzīt savus ienaidniekus, Tavā vārdā gribam samīt, kas mums ceļas pretim.
6 For I do not trust in my bowe, neither can my sworde saue me.
Jo es neceru uz savu stopu, un mans zobens man nevar palīdzēt.
7 But thou hast saued vs from our aduersaries, and hast put them to confusion that hate vs.
Bet Tu mūs izglābi no mūsu pretiniekiem, un Tu mūsu ienaidniekus lieci kaunā.
8 Therefore will wee praise God continually, and will confesse thy Name for euer. (Selah)
Ar Dievu mēs lielāmies cauru dienu un pateicamies Tavam vārdam mūžīgi. (Sela)
9 But now thou art farre off, and puttest vs to confusion, and goest not forth with our armies.
Bet nu Tu mūs atstūmi un lieci mūs kaunā un neizej ar mūsu karaspēku.
10 Thou makest vs to turne backe from the aduersary, and they, which hate vs, spoile for theselues.
Tu mūs dzeni atpakaļ priekš mūsu pretiniekiem, ka mūsu ienaidnieki mūs aplaupa.
11 Thou giuest vs as sheepe to bee eaten, and doest scatter vs among the nations.
Tu mūs nodevi kā avis par barību, un mūs izkaisi starp pagāniem.
12 Thou sellest thy people without gaine, and doest not increase their price.
Tu pārdevi Savus ļaudis pa velti, un nespriedi priekš viņiem nekādas maksas.
13 Thou makest vs a reproche to our neighbours, a iest and a laughing stocke to them that are round about vs.
Tu mūs cēli par apsmieklu mūsu kaimiņiem, par nievāšanu un apmēdīšanu tiem, kas ir ap mums.
14 Thou makest vs a prouerbe among the nations, and a nodding of the head among the people.
Tu mūs dari par sakāmu vārdu starp pagāniem, ka tautas par mums galvu krata.
15 My confusion is dayly before me, and the shame of my face hath couered me,
Cauru dienu mans negods man ir klāt, un kauns apklāj manu vaigu
16 For the voyce of the slaunderer and rebuker, for the enemie and auenger.
Mēdītāju un zaimotāju valodas pēc, ienaidnieku un atriebēju dēļ.
17 All this is come vpon vs, yet doe wee not forget thee, neither deale wee falsly concerning thy couenant.
Viss tas mums uzgājis, taču mēs Tevi neesam aizmirsuši, nedz viltīgi darījuši pret Tavu derību.
18 Our heart is not turned backe: neither our steps gone out of thy paths,
Mūsu sirds nav atpakaļ griezusies, nedz mūsu soļi noklīduši no Taviem ceļiem,
19 Albeit thou hast smitten vs downe into the place of dragons, and couered vs with the shadow of death.
Ka Tu mūs tā satriec zvēru vidū, un mūs apklāj ar nāves ēnu.
20 If wee haue forgotten the Name of our God, and holden vp our hands to a strange god,
Ja mēs būtu aizmirsuši sava Dieva vārdu, un pacēluši savas rokas uz kādu svešu dievu,
21 Shall not God searche this out? for hee knoweth the secrets of the heart.
Vai Dievs to nevarētu samanīt? Jo Viņš zina sirds noslēpumus.
22 Surely for thy sake are we slaine continually, and are counted as sheepe for the slaughter.
Bet Tevis pēc mēs topam nāvēti visaugošu dienu, un topam turēti līdzi kaujamām avīm.
23 Vp, why sleepest thou, O Lord? awake, be not farre off for euer.
Uzmosties, Kungs, kāpēc Tu guli? Mosties, neatstum mūžīgi.
24 Wherefore hidest thou thy face? and forgettest our miserie and our affliction?
Kāpēc Tu apslēpi Savu vaigu un aizmirsti mūsu bēdas un mokas?
25 For our soule is beaten downe vnto the dust: our belly cleaueth vnto the ground.
Jo mūsu dvēsele ir nospiesta pīšļos, mūsu vēders līp pie zemes.
26 Rise vp for our succour, and redeeme vs for thy mercies sake.
Celies mums par palīgu, un izglāb mūs Savas žēlastības dēļ.