< Proverbs 1 >
1 The Parables of Salomon the sonne of Dauid King of Israel,
Salamana, Dāvida dēla, Israēla ķēniņa, sakāmie vārdi,
2 To knowe wisdome, and instruction, to vnderstand ye wordes of knowledge,
Atzīt gudrību un mācību, un saprast prātīgu valodu,
3 To receiue instruction to do wisely, by iustice and iudgement and equitie,
Pieņemties apdomībā, taisnībā, tiesā un skaidrībā,
4 To giue vnto the simple, sharpenesse of wit, and to the childe knowledge and discretion.
Ka tiem vēl nejēgām tiek samaņa, jauniem atzīšana un apdomīgs prāts.
5 A wise man shall heare and increase in learning, and a man of vnderstanding shall attayne vnto wise counsels,
Kas gudrs, klausīs un pieaugs mācībā, un kas prātīgs, ņemsies labus padomus,
6 To vnderstand a parable, and the interpretation, the wordes of ye wise, and their darke sayings.
Ka izprot sakāmus vārdus un mīklas, gudro valodas un viņu dziļos vārdus.
7 The feare of the Lord is the beginning of knowledge: but fooles despise wisedome and instruction.
Tā Kunga bijāšana ir atzīšanas iesākums; gudrību un mācību ģeķi nicina.
8 My sonne, heare thy fathers instruction, and forsake not thy mothers teaching.
Klausi, mans bērns, sava tēva pārmācībai un nepamet savas mātes mācību;
9 For they shalbe a comely ornament vnto thine head, and as chaines for thy necke.
Jo tas ir jauks krāšņums tavai galvai un zelta rota tavam kaklam.
10 My sonne, if sinners doe intise thee, consent thou not.
Mans bērns, kad grēcinieki tevi vilina, tad neklausi!
11 If they say, Come with vs, we will lay waite for blood, and lie priuilie for the innocent without a cause:
Kad tie saka: „Nāc mums līdz, glūnēsim uz asinīm, glūnēsim uz nenoziedzīgo par nepatiesu!
12 We wil swallow them vp aliue like a graue euen whole, as those that goe downe into the pit: (Sheol )
Kā elle norīsim viņus dzīvus, un sirds skaidrus kā tādus, kas bedrē grimst. (Sheol )
13 We shall finde all precious riches, and fill our houses with spoyle:
Mēs atradīsim visādas dārgas mantas, pildīsim savus namus ar laupījumu.
14 Cast in thy lot among vs: we will all haue one purse:
Tava daļa tev būs mūsu starpā, viens pats maks būs mums visiem.“
15 My sonne, walke not thou in the way with them: refraine thy foote from their path.
Mans bērns, nestaigā vienā ceļā ar tiem; sargi savu kāju no viņu pēdām;
16 For their feete runne to euill, and make haste to shed blood.
Jo viņu kājas skrien uz ļaunu un steidzās asinis izliet.
17 Certainely as without cause the net is spred before the eyes of all that hath wing:
Bet lai arī tīklu izplāta visiem putniem priekš acīm; tas ir par velti!
18 So they lay waite for blood and lie priuily for their liues.
Tā arī viņi glūn uz savām pašu asinīm un glūn uz savu pašu dzīvību.
19 Such are the wayes of euery one that is greedy of gaine: he would take away the life of the owners thereof.
Tā iet visiem, kas plēš netaisnu mantu; kam šī ir, tam tā paņem dzīvību.
20 Wisdome cryeth without: she vttereth her voyce in the streetes.
Dieva gudrība skaņi sauc uz lielceļiem, uz ielām tā paceļ savu balsi;
21 She calleth in the hye streete, among the prease in the entrings of the gates, and vttereth her wordes in the citie, saying,
Tā izsaucās, kur ļaužu vislielais troksnis; kur ieiet pilsētas vārtos, tā runā savu valodu:
22 O ye foolish, howe long will ye loue foolishnes? and the scornefull take their pleasure in scorning, and the fooles hate knowledge?
Cik ilgi, nejēgas, jūs mīlēsiet nejēdzību, un smējējiem gribēsies apsmiet, un ģeķi ienīdēs atzīšanu?
23 (Turne you at my correction: loe, I will powre out my mind vnto you, and make you vnderstand my wordes)
Griežaties pie manas mācības! Redzi, es jums došu savu garu un jums darīšu zināmus savus vārdus.
24 Because I haue called, and ye refused: I haue stretched out mine hand, and none woulde regarde.
Tādēļ nu, ka es aicināju, un jūs liedzaties, ka savu roku izstiepju, un nav, kas uzklausa,
25 But ye haue despised all my counsell, and would none of my correction.
Un jūs visu manu padomu atmetiet un manas pārmācības negribiet;
26 I will also laugh at your destruction, and mocke, when your feare commeth.
Tādēļ arī es smiešos par jūsu postu, es smiešos, kad jums izbailes uzies,
27 Whe your feare cometh like sudden desolation, and your destruction shall come like a whirle wind: whe affliction and anguish shall come vpon you,
Kad pār jums izbailes nāks kā auka, un posts jums uzbruks kā vētra, kad briesmas un bailes jums uzies.
28 Then shall they call vpon me, but I will not answere: they shall seeke me early, but they shall not finde me,
Tad tie mani sauks, bet es neatbildēšu, tie mani meklēs agri, bet mani neatradīs,
29 Because they hated knowledge, and did not chuse the feare of the Lord.
Tādēļ ka tie atzīšanu ienīdējuši un Tā Kunga bijāšanu nav pieņēmuši.
30 They would none of my counsell, but despised all my correction.
Tiem negribējās mana padoma, tie ir nicinājuši visu manu pārmācīšanu;
31 Therefore shall they eate of ye fruite of their owne way, and be filled with their owne deuises.
Tādēļ tie ēdīs no sava ceļa augļiem, un būs paēduši no saviem padomiem.
32 For ease slaieth the foolish, and the prosperitie of fooles destroyeth them.
Jo nesaprašu nomaldīšanās tos nokauj, un ģeķu pārdrošība tos nomaitā.
33 But he that obeyeth me, shall dwell safely, and be quiet from feare of euill.
Bet kas mani klausa, tas dzīvos droši, un savā mierā tas ļauna nebīsies.