Proverbs 8
1 Doth not wisedome crie? and vnderstanding vtter her voyce?
Vai gudrība nesauc, un atzīšana nepaceļ savu balsi?
2 She standeth in the top of the high places by the way in the place of the paths.
Kalnu virsgalā tā stāv, ceļmalā uz ceļu jūtīm;
3 She cryeth besides the gates before the citie at the entrie of the doores,
Pie vārtiem pilsētas priekšā, kur pa vārtiem ieiet, viņa skaņi sauc:
4 O men, I call vnto you, and vtter my voyce to the children of men.
„Uz jums, vīri, es saucu, un mana balss iet pie cilvēku bērniem.
5 O ye foolish men, vnderstand wisedome, and ye, O fooles, be wise in heart.
Ņemiet vērā, nejēgas, gudrību, un, ģeķi, paliekat prātīgi!
6 Giue eare, for I will speake of excellent things, and the opening of my lippes, shall teache things that be right.
Klausāties, jo es runāšu augstas lietas un atdarīšu savu muti ar skaidriem vārdiem.
7 For my mouth shall speake the trueth, and my lippes abhorre wickednesse.
Jo mana mute runās patiesību, un bezdievība manām lūpām ir negantība.
8 All the wordes of my mouth are righteous: there is no lewdenes, nor frowardnesse in them.
Visi manas mutes vārdi stāv taisnībā, iekš tiem nav netiklības, nedz viltības.
9 They are all plaine to him that will vnderstande, and streight to them that woulde finde knowledge.
Tie ir visnotaļ taisni tam, kas tos saprot un skaidri tiem, kas atzīšanu atraduši.
10 Receiue mine instruction, and not siluer, and knowledge rather then fine golde.
Pieņemiet manu mācību labāki nekā sudrabu, un atzīšanu vairāk nekā tīru zeltu;
11 For wisdome is better then precious stones: and all pleasures are not to be compared vnto her.
Jo gudrība ir labāka pār pērlēm, un viss, ko tu kārotu, tai netiek līdz.
12 I wisdome dwell with prudence, and I find foorth knowledge and counsels.
Es, tā gudrība, mītu pie samaņas un atrodu vērtīgu padomu.
13 The feare of the Lord is to hate euill as pride, and arrogancie, and the euill way: and a mouth that speaketh lewde things, I doe hate.
Tā Kunga bijāšana ir: ienīdēt ļaunu, lepnību, augstprātību un ļaunu ceļu, un es ienīstu netiklu muti.
14 I haue counsell and wisedome: I am vnderstanding, and I haue strength.
Pie manis ir padoms un palīgs; es esmu atzīšana, man ir spēks.
15 By me, Kings reigne, and princes decree iustice.
Caur mani valda ķēniņi, un dod taisnus likumus valdītāji;
16 By me princes rule and the nobles, and all the iudges of the earth.
Caur mani valda varenie un lielkungi, visi zemes soģi.
17 I loue them that loue me: and they that seeke me earely, shall finde me.
Es mīlēju tos, kas mani mīl, un kas mani tikuši(centīgi) meklē, tie mani atrod.
18 Riches and honour are with me: euen durable riches and righteousnesse.
Bagātība un gods ir pie manis, paliekama manta un taisnība.
19 My fruite is better then golde, euen then fine golde, and my reuenues better then fine siluer.
Mani augļi ir labāki nekā zelts un tīrs zelts, un mans ienākums nekā šķīsts sudrabs.
20 I cause to walke in the way of righteousnes, and in the middes of the paths of iudgement,
Es vadu uz taisnības ceļa, taisnas tiesas pēdās,
21 That I may cause them that loue me, to inherite substance, and I will fill their treasures.
Ka tiem, kas mani mīl, dodu iemantot pilnību un pildu viņu mantu.
22 The Lord hath possessed me in the beginning of his way: I was before his workes of olde.
Tas Kungs mani nolika par sava ceļa iesākumu, par savu radījumu pirmaju no mūžības.
23 I was set vp from euerlasting, from the beginning and before the earth.
No mūžības es esmu iecelta, no iesākuma, no pasaules gala.
24 When there were no depths, was I begotten, when there were no fountaines abounding with water.
Kad dziļumi vēl nebija, tad es piedzimu, kad avoti vēl nebija, no ūdeņiem grūti.
25 Before the mountaines were setled: and before the hilles, was I begotten.
Pirms kalnu pamati tapa nolikti, priekš pakalniem, tad es piedzimu.
26 He had not yet made the earth, nor the open places, nor the height of the dust in the worlde.
Viņš vēl nebija radījis zemi nedz klajumus, nedz sācis pasaules pīšļus;
27 When hee prepared the heauens, I was there, when he set the compasse vpon the deepe.
Kad viņš debesis sataisīja, tad es tur biju; kad viņš izplatīja debess velvi pār dziļumiem,
28 When he established the cloudes aboue, when he confirmed the fountaines of the deepe,
Kad viņš padebešus augšām nostiprināja, kad dziļumu avoti krākdami krāca,
29 When he gaue his decree to the Sea, that the waters shoulde not passe his commandement: when he appointed the foundations of the earth,
Kad viņš jūrai lika robežas, ka ūdeņi neplūstu pār viņas malām, kad viņš nostiprināja zemes pamatus:
30 Then was I with him as a nourisher, and I was dayly his delight reioycing alway before him,
Tad es biju pie viņa tā izdarītāja un biju viņa prieks dienu dienas un līksmojos viņa priekšā vienmēr:
31 And tooke my solace in the compasse of his earth: and my delite is with the children of men.
Es līksmojos viņa pasaules virsū un mans prieks ir pie cilvēku bērniem.
32 Therefore nowe hearken, O children, vnto me: for blessed are they that keepe my wayes.
Tad klausiet nu mani, mani bērni; jo svētīgs, kas manus ceļus sargā.
33 Heare instruction, and be ye wise, and refuse it not:
Klausiet pamācīšanai un topiet gudri, un neatmetat viņu.
34 blessed is the man that heareth mee, watching dayly at my gates, and giuing attendance at the postes of my doores.
Svētīgs tas cilvēks, kas mani klausa, kas kavējās pie manām durvīm dienu no dienas, sargāt manu durvju stenderus;
35 For he that findeth me, findeth life, and shall obteine fauour of the Lord.
Jo kas mani atrod, tas atrod dzīvību un dabūs žēlastību no Tā Kunga.
36 But he that sinneth against me, hurteth his owne soule: and all that hate me, loue death.
Bet kas pret mani grēko, tas dara varu savai dvēselei; kas mani ienīst, tie visi līdz mīļo nāvi.“
