< Proverbs 19 >

1 Better a poor man who walks with integrity than a fool whose lips are perverse.
Nabags savā vientiesībā staigādams ir labāks, nekā ģeķis ar netiklu muti.
2 Even zeal is no good without knowledge, and he who hurries his footsteps misses the mark.
Arī pārsteigšanās bez ziņas nav laba, un ātri skrejot klūp.
3 A man’s own folly subverts his way, yet his heart rages against the LORD.
Ģeķība cilvēkam sajauc ceļus, ka viņa sirds kurn pret To Kungu.
4 Wealth attracts many friends, but a poor man is deserted by his friend.
Manta pieved daudz draugu, bet nabagu draugs atstāj.
5 A false witness will not go unpunished, and one who utters lies will not escape.
Nepatiess liecinieks nesodīts nepaliks, un kas melus runā, neizglābsies.
6 Many seek the favor of the prince, and everyone is a friend of the gift giver.
Augstam kungam daudz pieglaužas, un ikkatrs ir devīgam vīram draugs.
7 All the brothers of a poor man hate him— how much more do his friends avoid him! He may pursue them with pleading, but they are nowhere to be found.
Nabagu ienīst visi viņa brāļi, cik vairāk viņa draugi no viņa atraujas; meklē tos pirmos vārdus, to nav.
8 He who acquires wisdom loves himself; one who safeguards understanding will find success.
Kas gudrību panāk, mīl savu dvēseli; kas ar prātu dzīvo, atrod labumu.
9 A false witness will not go unpunished, and one who pours out lies will perish.
Nepatiess liecinieks nesodīts nepaliks, un kas droši melus runā, aizies postā.
10 Luxury is unseemly for a fool— how much worse for a slave to rule over princes!
Ģeķim nepieder kārumā dzīvot, ne vēl kalpam pār kungiem valdīt.
11 A man’s insight gives him patience, and his virtue is to overlook an offense.
Prātīgs cilvēks ir lēns uz dusmām, un viņa rota ir, kaitināšanu aizmirst.
12 A king’s rage is like the roar of a lion, but his favor is like dew on the grass.
Ķēniņa dusmība ir kā jauna lauvas rūkšana; bet Viņa žēlastība kā rasa uz zāles.
13 A foolish son is his father’s ruin, and a quarrelsome wife is like a constant dripping.
Ģeķīgs dēls ir tēvam par sirdēstiem, un sievas riešana ir pilēšana bez gala.
14 Houses and wealth are inherited from fathers, but a prudent wife is from the LORD.
Namu un mantu manto no vecākiem, bet prātīgu sievu no Tā Kunga.
15 Laziness brings on deep sleep, and an idle soul will suffer hunger.
Slinkums iemidzina miegā, un kūtra dvēsele cietīs badu.
16 He who keeps a commandment preserves his soul, but he who is careless in his ways will die.
Kas mācību sargā, tas sargā savu dvēseli; kas savu ceļu neņem vērā, tas mirs.
17 Kindness to the poor is a loan to the LORD, and He will repay the lender.
Kas par nabagu apžēlojās, tas aizdod Tam Kungam, un tas tam atmaksās viņa labdarīšanu.
18 Discipline your son, for in that there is hope; do not be party to his death.
Pārmāci savu dēlu, kamēr vēl cerība, bet nedod savai dvēselei vaļas, viņu nokaut.
19 A man of great anger must pay the penalty; if you rescue him, you will have to do so again.
Kam liela sirds, tam jācieš sods; jo gribi novērst, jo iet vairumā.
20 Listen to counsel and accept discipline, that you may be wise the rest of your days.
Klausi padomam un pieņem mācību, ka tu pēcgalā palieci gudrs.
21 Many plans are in a man’s heart, but the purpose of the LORD will prevail.
Cilvēka sirdī ir daudz nodomu, bet Tā Kunga padoms, tas pastāv.
22 The desire of a man is loving devotion; better to be poor than a liar.
Cilvēka gods ir labu darīt, un nabags ir labāks, nekā melkulis.
23 The fear of the LORD leads to life, that one may rest content, without visitation from harm.
Tā Kunga bijāšana ir uz dzīvību; jo tāds būs paēdis un dzīvos, ļauna neaizskarts.
24 The slacker buries his hand in the dish; he will not even bring it back to his mouth.
Sliņķis slēpj roku azotē, pat pie mutes viņš to neliek.
25 Strike a mocker, and the simple will beware; rebuke the discerning man, and he will gain knowledge.
Per garzobi, tad tas nejēga atjēgs, un pamāci prātīgo, tad viņš atzīs, kas der.
26 He who assaults his father or evicts his mother is a son who brings shame and disgrace.
Kas tēvu posta un māti izdzen, tas ir bezkaunīgs un negants bērns.
27 If you cease to hear instruction, my son, you will stray from the words of knowledge.
Neklausi, mans bērns, mācībai, kas nomaldina no gudrības vārdiem.
28 A corrupt witness mocks justice, and a wicked mouth swallows iniquity.
Nelieša liecinieks apsmej tiesu, un bezdievīgo mute ierij netaisnību.
29 Judgments are prepared for mockers, and beatings for the backs of fools.
Garzobiem sodība gatava un pēriens ģeķu mugurai.

< Proverbs 19 >