< Matthew 15 >

1 Bafalisi ayi minlongi mi mina baba ku Yelusalemi bayiza kuidi Yesu, banyuvula:
Тоді до Ісуса прийшли фарисеї та книжники з Єрусалиму н сказали:
2 —Bila mbi minlonguki miaku mikinzikilanga ko mambu ma bakulu e? Bila misukulanga ko mioko miawu tuamina midia.
„Чого Твої учні ламають переда́ння старших? Бо не миють вони своїх рук, коли хліб споживають“.
3 Wuba wutudila: —A bosi beno, bila mbi kalu kinzikilanga ko Mina mi Nzambi mu diambu di kinzika mambu ma bakulu beno?
А Він відповів і промовив до них: „А чого й ви порушуєте Божу заповідь ради переда́ння вашого?
4 Bila Nzambi wukamba: Kinzika dise diaku ayi ngudi aku ayi woso wunsinga dise diandi voti ngudi andi kafueti baka thumbudulu yi lufua.
Бо Бог заповів: „Шануй ба́тька та матір“, та: „Хто злорі́чить на ба́тька чи матір, — хай смертю помре“.
5 Vayi beno tala phila lueti tuba: Woso wukamba dise diandi voti ngudi andi ti: “Bima biabi biawu ndiedi kaveni vayi ndieka bitambika makaba kuidi Nzambi.”
А ви кажете: Коли скаже хто ба́тьку чи матері: „Те, чим би ви скористатись від мене хотіли, то дар Богові “,
6 Mutu vengi diambu diodi kasi kadi diambu dimosi ko kuidi dise diandi voti kuidi ngudi andi mu biobi kedi kamveni. Buna lueti vunzikisa mambu ma Nzambi ayi lueti balula mawu mu kikhulu kieno.
то може вже й не шанувати той ба́тька свого або матір свою. Так ви ради переда́ння вашого зні́вечили Боже Слово.
7 Batu ba mayuya! Ezayi wubikula bumboti mu diambu dieno bu katuba:
Лицеміри! Про вас добре Ісая пророкував, говорячи:
8 Batu baba mu tsongi zi bididi kaka beta kunzitisila, vayi mintima miawu thama midi ayi minu.
„Оці люди уста́ми шанують Мене, серце ж їхнє дале́ко від Мене!
9 Mu phamba kuandi balembo kutsambidila bila malongi balembo longi madi zithumunu zikubuku kuidi batu.
Та однак надаре́мне шанують Мене, бо навчають наук — лю́дських за́повідей“.
10 Yesu wutumisa nkangu wu batu ayi wuba kamba: —Luwa ayi lusudika:
І Він покликав наро́д, і промовив до нього: „Послухайте та зрозумійте!
11 Biobi binkotanga mu munu wu mutu bisumunanga mutu ko vayi biobi bintotukanga mu munu wu mutu biawu bieta sumuna mutu.
Не те, що вхо́дить до уст, люди́ну скверни́ть, але те, що виходить із уст, те люди́ну скверни́ть“.
12 Bosi minlonguki mifikama va ndambu va kaba ayi minkamba: —Wukadi zaba ti mintima mi Bafalisi miluedi mu diambu di mambu maku?
Тоді учні Його приступили й сказали Йому: „Чи Ти знаєш, що фарисеї, почуши це слово, спокуси́лися?“
13 Yesu wuba vutudila: —Kioso kunusu, kikambu kuna Dise diama di Diyilu, kiela vuzu.
А Він відповів і сказав: „Усяка росли́на, яку насадив не Отець Мій Небесний, буде вирвана з коренем.
14 Lubabika! Badi baphofo zilembo nati baphofo bankaka. Enati phofo wulembo monisa phofo yandi nzila, bawu buadi bafueti tibuka mu dibulu!
Залишіть ви їх: це сліпі повода́тарі для сліпих. А коли сліпий водить сліпого, — обо́є до ями впаду́ть“.
15 Piela wubaka mbembo ayi wunkamba: —Wutu sudikisa nongo yoyo.
А Петро відповів і до Нього сказав: „Поясни нам цю при́тчу“.
16 Bosi Yesu wuvutula: —Beno mamveno lukadi sudika e?
А Він відказав: „Чи ж і ви розумі́ння не маєте?
17 Lukadi zaba ti bibioso binkotanga mu munu binkuendanga mu vumu bosi bintotukanga ku nganda e?
Чи ж ви не розумієте, що все те, що́ входить до уст, вступає в живіт, та й назовні виходить?
18 Vayi mantotukanga mu munu wu mutu mu ntima meti ba ayi mawu meti sumuna mutu.
Що ж виходить із уст, те походить із серця, — і воно опога́нює люди́ну.
19 Bila mu ntima muntotukilanga mayindu mambimbi vonda, kitsuza, kindumba, yiba, telimina batu kimbangi ki luvunu, finga.
Бо з серця виходять лихі думки́, душогубства, пере́люби, розпуста, крадіж, неправдиві засвідчення, богознева́ги.
20 Mawu momo mambu mansumunanga mutu. Vayi enati mutu kakadi sukula mioko tuamina kadia, diodi dilendi kunsumuna ko.
Оце те, що люди́ну опога́нює. А їсти руками невмитими, — не опога́нює це люди́ни!“
21 Yesu bu kabotuka vana; wuyenda mu bizunga bi Tile ayi bi Sidoni.
І, вийшовши звідти, Ісус відійшов у землі ти́рські й сидо́нські.
22 Zimbukila nketo wumosi, muisi Kana, wuba vuandanga muna bizunga beni wuyiza ku kaba ayi wuyamikina: —A Pfumu! Muana Davidi, wumboni kiadi! Pheve yimbimbi yilembo yamisa ngolo muanꞌama wu nketo.
І ось жінка одна ханане́янка, із тих околиць прийшовши, заголосила до Нього й сказала: „Змилуйся надо мною, Господи, Сину Давидів, — де́мон тяжко дочку́ мою мучить!“
23 Vayi Yesu kasi kumvutudila kadi diambu ko. Minlonguki mifikama va ndambu vaba Yesu ayi minleba: —Wunkuka, bila wulembo yamikina ngolo ku manima meto.
А Він їй не казав ані слова. Тоді учні Його, підійшовши, благали Його та казали: „Відпусти її, бо кричить услід за нами!“
24 Vayi niandi wuvutula: —Minu nditumu kaka kuidi mamemi ma Iseli momo mazimbala!
А Він відповів і сказав: „Я по́сланий тільки до овечок загинулих дому Ізраїлевого“.
25 Vayi nketo beni wuyiza fukama va ntualꞌandi ayi wunkamba: —Pfumu, wutsadisa!
А вона, підійшовши, уклонилась Йому та й сказала: „Господи, допоможи мені!“
26 Buna wumvutudila: —Disi fuana ko mu bonga dipha di bana ayi lozila diawu zimbua.
А Він відповів і сказав: „Не годи́ться взяти хліб у дітей, і кинути щеня́там“.
27 Nketo wunkamba: —Nyinga Pfumu! Vayi zimbua zieti dia bitsiedi-tsiedi biobi bieta bua ku tsi meza yi bapfumu bawu.
Вона ж відказала: „Так, Господи! Але ж і щеня́та їдять ті кришки́, що спадають зо сто́лу їхніх панів“.
28 Buna Yesu wumvutudila: —E e nketo, minu kiaku kidi kinneni! Diawu bika buvangama boso butididi. Muna thangu yina kaka muanꞌandi wunketo wubeluka.
Тоді відповів і сказав їй Ісус: „О жінко, твоя віра велика, — нехай буде тобі, я́к ти хочеш“! І тієї години дочка́ її ви́дужала.
29 Yesu wubotuka vana ayi wuyenda ku muenda mbu wu Ngalili, wukuma ku mongo ayi wuvuanda kuna.
І, відійшовши звідти, Ісус прибув до Галіле́йського моря, і, зійшовши на го́ру, сів там.
30 Nkangu wu batu bawombo bayiza ku kaba, banata batu bobo baba ntiudikanga, baphofo, mababa, batu babela malu ayi mioko ayi bambevo bankaka. Babatula va malu ma Yesu ayi wuba belusa.
І приступило до Нього багато наро́ду, що мали з собою кривих, калік, сліпих, німих і інших багато, і клали їх до Ісусових ніг. І Він уздоро́влював їх.
31 Nkangu woso wu batu wusimina bu wumona ti mababa matona yoluka, batu babela malu ayi mioko babeluka, batu bobo baba ntiudika batona diata bu mboti, baphofo zitona mona. Buna baboso bakembisa Nzambi yi Iseli.
А наро́д не вихо́див із дива, бо бачив, що говорять німі, каліки стаю́ть здорові, криві ходять, і бачать сліпі, — і сла́вив він Бога Ізраїлевого!
32 Yesu wutumisa minlonguki miandi ayi wuba kamba: —Kiadi ndilembo moni nkangu wu batu baba, bila bilumbu bitatu bame vuandila yama ayi basiedi ko bidia. Ndikadi zola kuba vutula ayi nzalꞌawu bila balenda bua dibutu mu nzila.
А Ісус Своїх у́чнів покликав і сказав: „Жаль Мені цих людей, що вже три́ дні зо Мною знахо́дяться, але їсти не мають чого́; відпустити їх без їжі не хо́чу, щоб вони не ослабли в дорозі“.
33 Minlonguki mimvutudila: —Va buangu kikambulu batu tuidi, buna kuevi tulenda bakila mapha mafueni mu dikila nkangu wu batu wawu e?
А учні Йому відказали: „Де́ нам узяти стільки хліба в пустині, щоб нагодувати стільки наро́ду?“
34 Yesu wuba yuvula: —Mapha makua madi yeno? Bawu bavutula: —Tsambuadi yi mapha madi yeto ayi bina bi zimbizi zi nlangu!
А Ісус запитав їх: „Скільки маєте хліба?“Вони ж відказали: „Семеро, та трохи рибок“.
35 Buna wutumina batu boso bavuanda va tsi.
І Він ізвелів на землі посідати наро́дові.
36 Bosi wubonga tsambuadi yi mapha beni ayi zimbizi, wuvutula matondo, wubukuna mawu ayi wuvana mawu minlonguki miandi ayi miawu mikabudila nkangu wu batu.
І, взявши сім хлібів і риби, віддавши Богу подяку, поламав і дав у́чням Своїм, а учні наро́дові.
37 Baboso badia ayi bayukuta. Batota bitini biobi bisiala, biwesa tsambudi di bipani.
І всі їли й наси́тилися, а з позосталих кусків назбирали сім ко́шиків по́вних...
38 Batu boso badia baba mili ya yi babakala, kadi tanga baketo ayi bana.
Їдців же було чотири тисячі мужа, окрім жінок та дітей.
39 Yesu bu kavutula nkangu wu batu, wukuma mu nlungu ayi wuyenda mu zunga ki Mangadani.
І, відпустивши наро́д, усів Він до чо́вна, і прибув до землі Магдали́нської.

< Matthew 15 >