< Küylǝrning küyi 7 >
1 «I xaⱨzadining ⱪizi, Kǝxliringdǝ sening ⱪǝdǝmliring nemidegǝn güzǝl! Tolƣiƣan yampaxliring gɵⱨǝrlǝrdǝk, Qewǝr ⱨünǝrwǝn ⱪolining ⱨüniridur.
Cik skaisti ir tavi soļi kurpēs, tu valdnieka meita. Tavi gurni tā ir salikti kā divas sprādzes, ko gudra meistara roka darījusi.
2 Kindiking yumulaⱪ bir ⱪǝdǝⱨtur; Uning ǝbjǝx xarabi kǝm ǝmǝs; Ⱪorsiⱪing buƣday dɵwisidur, Ətrapiƣa nilupǝrlǝr olixidu.
Tavs klēpis ir kā apaļš biķeris, kam dzēriena netrūkst; viņš ir kā kviešu kopa, apsprausta ar lilijām.
3 Ikki kɵksüng ikki maraldǝk, jǝrǝnning ⱪoxkezikidur;
Tavas krūtis ir kā divas stirnas, kā kalnu kazas dvīņi.
4 Boynung pil qixliridin yasalƣan munardur; Kɵzliring Bat-Rabbim ⱪowuⱪi boyidiki Ⱨǝxbon kɵlqǝkliridǝk, Burnung Dǝmǝxⱪⱪǝ ⱪaraydiƣan Liwan munaridǝktur;
Tavs kakls ir kā tornis no ziloņkauliem, tavas acis ir kā tie dīķi Hešbonē pie Batrabim vārtiem, tavs deguns ir kā tornis uz Lībanus, kas pret Damasku skatās.
5 Üstüngdǝ bexing Karmǝl teƣidǝk turidu; Bexingdiki ɵrümǝ qaqliring sɵsün rǝngliktur, Padixaⱨ büdür qaqliringning mǝⱨbusidur.
Tava galva uz tevis ir kā Karmels, un tavi kuplie galvas mati kā purpurs, ķēniņš ar bizēm saistīts.
6 I sɵyginim, ⱨuzurlar üqün xunqǝ güzǝl, xunqǝ yeⱪimliⱪtursǝn!
Cik skaista un cik mīlīga tu esi, ak mīlestība ar saviem jaukumiem!
7 Sening boyung palma dǝrihidǝk, Kɵksüng üzüm ƣunqiliridǝktur.
Šis tavs augums ir līdzīgs palma kokam un tavas krūtis vīna ķekariem.
8 Mǝn: — «Palma dǝrihi üstigǝ qiⱪimǝn, Xahlirini tutup yamiximǝn; Kɵksiliring dǝrwǝⱪǝ üzüm tal ƣunqiliridǝk, Burnungning puriⱪi almilardǝk, tanglayliringning tǝmi ǝng esil xarabdǝktur...».
Es sacīšu: es kāpšu uz palma koku, es tveršu viņa zarus, lai tavas krūtis ir kā ķekari pie vīna koka, un tava vaiga smarža kā āboli,
9 «...mening sɵyümlükümning gelidin siliⱪ ɵtüp, Lǝwlǝr, qixlardin teyilip qüxsun...!
Un tava mute kā labs vīns, kas manam draugam viegli ieiet un miegaino lūpas dara runājam.
10 Mǝn mening sɵyümlükümningkidurmǝn, Uning tǝⱪazzasi manga ⱪaritilidu».
Es piederu savam draugam, un sirds viņam nesās uz mani.
11 «I sɵyümlüküm, kelǝyli, Etizlarƣa qiⱪayli; Yezilarda tünǝp kelǝyli,
Nāc, mans draugs, ejam laukā, mitīsim ciemos.
12 Üzümzarliⱪⱪa qiⱪixⱪa baldur orundin turayli, Üzüm tallirining bihliƣan-bihlimiƣanliⱪini, Qeqǝklǝrning eqilƣan-eqilmiƣanliⱪini, Anarlarning bǝrⱪ urƣan-urmiƣanliⱪini kɵrǝyli; Axu yǝrdǝ muⱨǝbbǝtlirimni sanga beƣixlaymǝn.
Iesim agri uz vīna dārziem, lūkosim, vai vīna koks zied, vai jaunie pumpuri sprāgst, un granātu koki plaukst. Tur es tev rādīšu savu mīlestību.
13 Muⱨǝbbǝtgüllǝr axu yǝrdǝ ɵz puriⱪini puritidu; Ixiklirimiz üstidǝ ⱨǝrhil esil mewǝ-qiwilǝr bardur, Yengi ⱨǝm konimu bardur; Sǝn üqün ularni toplap tǝyyarlidim, i sɵyümlüküm!»
Tie dudaīm dod smaržu, un pie mūsu durvīm ir visādi dārgi augļi, jauni un veci; mans draugs, es tos priekš tevis esmu glabājusi.