< Küylǝrning küyi 6 >
1 «Sening sɵyümlüküng nǝgǝ kǝtkǝndu, Ⱪiz-ayallar arisida ǝng güzǝl bolƣuqi? Sening sɵyümlüküng ⱪǝyǝrgǝ burulup kǝtti? Biz sǝn bilǝn billǝ uni izdǝyli!»
Kurp tavs draugs ir nogājis, tu visu skaistākā starp sievām? Uz kuru pusi tavs draugs ir griezies, ka mēs līdz ar tevi viņu meklējam.
2 «Mening sɵyümlüküm ɵz beƣiƣa qüxti, Tetitⱪu otyaxliⱪlarƣa qüxti. Baƣlarda ozuⱪlinixⱪa, Nilupǝrlǝrni yiƣixⱪa qüxti.
Mans draugs ir nogājis savā dārzā, pie tām smaržīgām dobēm, pa dārzu pastaigāties un lilijas lasīt.
3 Mǝn mening sɵyümlükümningkidurmǝn, Wǝ sɵyümlüküm meningkidur; U ɵz padisini nilupǝrlǝr arisida baⱪidu»
Mans draugs ir mans un es esmu viņa, kas starp lilijām gana.
4 «Sǝn güzǝl, i sɵyümlüküm, Tirzaⱨ xǝⱨiridǝk güzǝl; Yerusalemdǝk yeⱪimliⱪ, Tuƣlarni kɵtürgǝn bir ⱪoxundǝk ⱨǝywǝtliktursǝn;
Tu esi skaista, mana draudzene, tā kā Tirca, mīlīga kā Jeruzāleme, briesmīga kā kara spēki ar karogiem.
5 Aⱨ, kɵzliringni mǝndin kǝtküzgin! Qünki ular mening üstümdin ƣalib keliwatidu; Qaqliring Gilead teƣi baƣrida yatⱪan bir top ɵqkilǝrdǝktur.
Nogriez savas acis no manis, jo tās mani pārvarējušas. Tavi mati ir kā kazu pulks, kas guļ uz Gileād kalna.
6 Qixliring yengila yuyuluxtin qiⱪⱪan ⱪirⱪilƣan bir top ⱪoylardǝk; Ularning ⱨǝmmisi ⱪoxkezǝk tuƣⱪanlardindur; Ular arisida ⱨeqbiri kǝm ǝmǝstur;
Tavi zobi ir kā avju pulks, kas nāk no peldēšanas, kas visas dvīņus vedās, un neviena starp viņām nav neauglīga.
7 Qümbiling kǝynidǝ qekiliring parqǝ anardur.
Tavi vaigi ir kā granātābola puses aiz tava galvas apsega.
8 Atmix hanix, sǝksǝn kenizǝkmu bar; Ⱪizlar sanaⱪsiz;
Sešdesmit ir ķēniņienes un astoņdesmit liekas sievas un tas jaunavu pulks nav izskaitāms.
9 Biraⱪ mening pahtikim, ƣubarsizim bolsa birdinbirdur; Anisidin tuƣulƣanlar iqidǝ tǝngdaxsiz bolƣuqi, Ɵzini tuƣⱪuqining talliƣinidur. Ⱪizlar uni kɵrüp, uni bǝhtlik dǝp ataxti, Hanixlar wǝ kenizǝklǝrmu kɵrüp uni mahtaxti».
Bet viena vienīga ir mans balodis, mana sirds skaidrā, tā vienīgā savai mātei, tā mīļākā savai dzemdētājai. Kad tās meitas viņu redz, tad tās viņu teic, ķēniņienes un liekās sievas viņu slavē.
10 «Tang sǝⱨǝr jaⱨanƣa ⱪariƣandǝk, Aydǝk güzǝl, aydingdǝk roxǝn, Illiⱪ ⱪuyaxtǝk yoruⱪ, Tuƣlarni kɵtürgǝn ⱪoxunlardǝk ⱨǝywǝtlik bolƣuqi kimdur?»
Kas tā tāda, kas spīd kā auseklis, skaista kā mēnesis, skaidra kā saule, briesmīga kā karaspēki ar karogiem?
11 «Meƣizlar beƣiƣa qüxtüm, Jilƣidiki gül-giyaⱨlarni kɵrüxkǝ, Üzüm telining bihliƣan-bihlimiƣanliⱪini kɵrüxkǝ, Anarlarning qeqǝkligǝn-qeqǝklimigǝnlikini kɵrüxkǝ;
Es nogāju riekstu dārzā, redzēt zaļos augļus pie upes, un lūkot, vai vīna koks zied un granātu koki plaukst.
12 Biraⱪ bilǝ-bilmǝy, Jenim meni kɵtürüp, Esil hǝlⱪimning jǝng ⱨarwiliri üstigǝ ⱪoyƣanikǝn».
Es nesajutu, ka mana dvēsele mani bija pacēlusi uz manas slavētās tautas goda ratiem.
13 «Ⱪaytⱪin, ⱪaytⱪin, i Xulamit — Ⱪaytⱪin, ⱪaytⱪin, bizning sanga ⱪariƣumiz bardur!» «Silǝr Xulamitning nemisigǝ ⱪariƣunglar bar?» «“Ikki bargaⱨ” ussulƣa qüxkǝn waⱪtidikidǝk uningƣa ⱪaraymiz!»
Atgriezies, atgriezies, ak Sulamite! Atgriezies, atgriezies, ka mēs tevi varam skatīt. Ko jūs redzat pie Sulamites? Kā diešanu pie Mahānaīma.