Zǝbur 79
1 Asaf yazƣan küy: — I Huda, ǝllǝr Ɵz mirasingƣa bɵsüp kirdi; Ular Sening muⱪǝddǝs ibadǝthanangni bulƣidi; Yerusalemni dɵwǝ-dɵwǝ harabilǝrgǝ aylandurdi.
Asafa dziesma. Ak Dievs, pagāni Tavā tautā ir ielauzušies, tie ir sagānījuši Tavu svēto namu un Jeruzālemi darījuši par akmeņu kopām;
2 Ular ⱪulliringning jǝsǝtlirini asmandiki uqar-ⱪanatlarƣa yǝm ⱪilip, Mɵmin bǝndiliringning ǝtlirini daladiki ⱨaywanatlarƣa taxlap bǝrdi.
Tavu kalpu apkautas miesas tie ir devuši putniem apakš debess par barību, Tavu svēto miesas zemes zvēriem.
3 Ular hǝlⱪingning ⱪanlirini Yerusalem ǝtrapida sudǝk aⱪⱪuzdi, Jǝsǝtlirini kɵmgili birǝr adǝmmu ⱪaldurmidi.
Viņu asinis tie ir izlējuši ap Jeruzālemi kā ūdeni, un neviena nebija, kas apraka.
4 Ⱪoxnilirimiz aldida rǝswaƣa ⱪalduⱪ, Ətrapimizdikilǝrgǝ mǝshirǝ wǝ mazaⱪ obyekti bolduⱪ.
Mēs saviem kaimiņiem esam palikuši par apsmieklu, mūs apmēda un apsmej tie, kas ap mums.
5 Ⱪaqanƣiqǝ, i Pǝrwǝrdigar? Sǝn mǝnggügǝ ƣǝzǝplinǝmsǝn? Sening yüriking ot bolup ɵrtiniwerǝmdu?
Cik ilgi, ak Kungs, vai tad Tu gribi mūžīgi dusmot? Vai tad Tavai bardzībai būs degt kā ugunij?
6 Ⱪǝⱨringni Seni tonumiƣan ǝllǝr üstigǝ, Namingni bilmigǝn padixaⱨliⱪlar üstigǝ tɵkkǝysǝn!
Izgāz Savu dusmību pār tiem pagāniem, kas Tevi nepazīst, un pār tām valstīm, kas Tavu Vārdu nepiesauc.
7 Qünki ular Yaⱪupni yalmap, Uning makanini harabilikkǝ aylanduruwǝtti.
Jo tie Jēkabu ēduši un postījuši viņa dzīvokļus.
8 Ata-bowilirimizning ⱪǝbiⱨliklirini bizgǝ ⱨesablimiƣaysǝn; Rǝⱨimdilliⱪliring bizning yenimizƣa qapsan kǝlgǝy! Qünki biz intayin pǝs ǝⱨwalƣa qüxürülduⱪ.
Nepiemini mums mūsu tēvu noziegumus; steidzies, Tava sirds žēlastība lai mums nāk pretim, jo mēs esam ļoti panīkuši.
9 Ɵz namingning xɵⱨriti üqün bizgǝ yardǝm ⱪilƣaysǝn, i nijatliⱪimizning Hudasi, Naming üqün bizni ⱪutⱪuzƣaysǝn, gunaⱨlirimizni kafarǝt ⱪilip kǝqürgǝysǝn;
Palīdzi mums, ak Dievs, mūsu Pestītājs, Sava godājamā vārda dēļ un izglāb mūs un piedod mūsu grēkus Sava vārda dēļ.
10 Əllǝr nemixⱪa: «Ularning Hudasi ⱪǝyǝrdǝ?» dǝp mazaⱪ ⱪilixidu? Ⱪulliring tɵkkǝn ⱪan ⱪǝrzining ⱨesabi ǝllǝr arisida, kɵz aldimizda ⱪilinsun.
Kāpēc pagāniem būs sacīt: kur ir viņu Dievs? Lai pagāni priekš mūsu acīm atzīst, ka Tu atriebi Savu kalpu izlietās asinis.
11 Əsirlǝrning aⱨ-zarliri aldingƣa kǝlgǝy; Bilikingning uluƣluⱪi bilǝn, ɵlümgǝ buyrulƣanlarni saⱪliƣaysǝn.
Lai cietumnieku nopūšanās nāk Tavā priekšā: uzturi dzīvus nāves bērnus pēc Tava lielā elkoņa,
12 I Rǝb, yat ⱪoxnilirimizning Sanga ⱪilƣan zor ⱨaⱪaritini yǝttǝ ⱨǝssǝ ⱪoxup ɵzlirigǝ, Yǝni ularning iqi-baƣriƣa ⱪayturƣaysǝn;
Un atmaksā septiņkārt mūsu kaimiņiem viņu klēpī to nievāšanu, ar ko tie Tevi, Kungs, nievājuši.
13 Xundaⱪ ⱪilip, Sening hǝlⱪing — Ɵzüng baⱪⱪan ⱪoyliring bolƣan bizlǝr, Sanga mǝnggügǝ tǝxǝkkürlǝr eytimiz, Əwladtin ǝwladⱪiqǝ Sening mǝdⱨiyiliringni ayan ⱪilimiz.
Tad mēs, Tavi ļaudis un Tavas ganības avis, Tevi teiksim mūžīgi, Tavu slavu sludināsim uz radu radiem.
