Zǝbur 4
1 Nǝƣmiqilǝrning bexiƣa tapxurulup, tarliⱪ sazlar bilǝn oⱪulsun dǝp, Dawut yazƣan küy. — Mǝn nida ⱪilƣinimda, manga jawab bǝrgǝysǝn, I manga ⱨǝⱪⱪaniyliⱪim ata ⱪilƣuqi Huda! Besim astida ⱪalƣanda Sǝn meni kǝngriqilikkǝ qiⱪarding; Manga meⱨir-xǝpⱪǝt kɵrsitip, duayimni angla!
Dāvida dziesma. Dziedātāju vadonim uz koklēm. Kad es saucu, tad paklausi mani, Tu, manas taisnības Dievs; bēdās Tu mani esi iepriecinājis; esi man žēlīgs un paklausi manu lūgšanu.
2 I insan baliliri, silǝr mening xan-xǝripimni ⱪaqanƣiqǝ aⱨanǝtkǝ ⱪaldurisilǝr? Ⱪaqanƣiqǝ biⱨudilikni sɵyüp, Yalƣanni izdǝp yürisilǝr? (Selaⱨ)
Cilvēku bērni, cik ilgi mans gods paliks kaunā? Cik ilgi jūs mīlēsiet nīcīgas lietas un meklēsiet melus? (Sela)
3 Biraⱪ xuni bilip ⱪoyunglarki, Pǝrwǝrdigar ihlasmǝnlǝrni Ɵzigǝ has ⱪilƣan; Mǝn Uningƣa nida ⱪilƣinimda, Pǝrwǝrdigar anglaydu.
Atzīstiet jel, ka Tas Kungs brīnišķi vadījis to, kas Viņu bīstas; Tas Kungs mani paklausa, kad es Viņu piesaucu.
4 Aqqiⱪinglarƣa berilip, gunaⱨ ⱪilmanglar; Ɵz ornunglarda yetip, ⱪǝlbinglarda qongⱪur oylinip, Süküt ⱪilinglar. (Selaⱨ)
Dusmojiet, bet negrēkojiet, runājiet savā sirdī uz savām gultām un esiet klusu (Sela)
5 Ⱨǝⱪⱪaniyliⱪ bilǝn ⱪurbanliⱪlarni ⱪilinglar, Wǝ Pǝrwǝrdigarƣa tayininglar.
Upurējiet taisnības upurus un paļaujaties uz To Kungu.
6 Kɵp hǝlⱪ: — «Kim bizgǝ yahxiliⱪ kɵrsitǝlisun?» — dǝp sorimaⱪta; Jamalingning nuri üstimizgǝ qüxsun, i Pǝrwǝrdigar!
Daudzi saka: kas mums rādīs labumu? Pacel, ak Kungs, pār mums Sava vaiga gaišumu.
7 Axliⱪ wǝ yengi xarabliri molqiliⱪ bolƣanlarning huxalliⱪidinmu, Mening ⱪǝlbimni bǝkrǝk huxalliⱪⱪa toldurdung.
Tu manai sirdij devis vairāk prieka nekā viņiem, kad tiem labības un vīna papilnam.
8 Mǝn yatay, ⱨǝm hatirjǝmliktǝ uhliwalay; Qünki meni bihǝtǝrliktǝ yaxatⱪuqi pǝⱪǝtla Sǝn, i Pǝrwǝrdigar!
Es apgulšos ar mieru un aizmigšu, jo Tu vien, Kungs dari, ka es droši dzīvoju.
