< Matta 6 >

1 Ⱨezi bolunglarki, hǝyr-sahawǝtlik ixliringlarni baxⱪilarning aldida kɵz-kɵz ⱪilmanglar. Bundaⱪ ⱪilsanglar, ǝrxtiki Atanglarning in’amiƣa erixǝlmǝysilǝr.
Certifiquem-se de não praticar suas boas ações em público apenas para serem vistos pelos outros. Caso contrário, vocês não receberão qualquer recompensa do seu Pai que está no céu.
2 Xunga hǝyr-sahawǝt ⱪilƣiningda, dawrang salma. Sahtipǝzlǝrla sinagoglarda wǝ koqilarda adǝmlǝrning mahtixiƣa erixix üqün xundaⱪ ⱪilidu. Mǝn silǝrgǝ xuni bǝrⱨǝⱪ eytip ⱪoyayki, ular kɵzligǝn in’amiƣa erixkǝn bolidu.
Quando vocês derem aos pobres, não sejam como os hipócritas, que tocam trombetas nas sinagogas e nas ruas para anunciar o que estão fazendo, para que as pessoas os elogiem. Eu lhes afirmo que isto é verdade: eles já têm a sua recompensa.
3 Lekin sǝn, hǝyr-sahawǝt ⱪilƣiningda ong ⱪolungning nemǝ ⱪiliwatⱪinini sol ⱪolung bilmisun.
Quando vocês derem alguma coisa a uma pessoa necessitada, não deixem que a sua mão esquerda saiba o que a sua mão direita está fazendo.
4 Xuning bilǝn hǝyr-sahawiting yoxurun bolidu wǝ yoxurun ixlarni kɵrgüqi Atang sanga buni ⱪayturidu.
Assim, o que vocês derem estará em segredo, e o seu Pai, que vê o que acontece em segredo, os recompensará.
5 Dua ⱪilƣan waⱪtingda, sahtipǝzlǝrdǝk bolma; qünki ular baxⱪilarƣa kɵz-kɵz ⱪilix üqün sinagoglar yaki tɵt koqa eƣizida turuwelip dua ⱪilixⱪa amraⱪtur. Mǝn silǝrgǝ xuni bǝrⱨǝⱪ eytip ⱪoyayki, ular kɵzligǝn in’amiƣa erixkǝn bolidu.
Quando vocês orarem, não sejam como os hipócritas, pois eles gostam de ficar em pé e orar nas sinagogas e nas esquinas das ruas, para que as pessoas possam vê-los. Eu lhes afirmo que isso é verdade: eles já receberam a sua recompensa.
6 Lekin sǝn bolsang, dua ⱪilƣan waⱪtingda, iqkiri ɵygǝ kirip, ixikni yepip, yoxurun turƣuqi Atangƣa dua ⱪilinglar; wǝ yoxurun kɵrgüqi Atang buni sanga ⱪayturidu.
Mas vocês, quando orarem, entrem, fechem a porta, e orem ao seu Pai sozinhos. E o seu Pai, que vê o que acontece em segredo, os recompensará.
7 Dua-tilawǝt ⱪilƣanda, [butpǝrǝs] yat ǝlliklǝrdikidǝk ⱪuruⱪ gǝplǝrni tǝkrarlawǝrmǝnglar. Qünki ular degǝnlirimiz kɵp bolsa [Huda] tiliginimizni qoⱪum ijabǝt ⱪilidu, dǝp oylaydu.
Quando orarem, não balbuciem coisas sem sentido como os pagãos, que pensam que serão ouvidos por causa de todas as palavras que repetem.
8 Xunga, silǝr ularni dorimanglar. Qünki Atanglar silǝrning eⱨtiyajinglarni silǝr tilimǝstin burunla bilidu.
Não sejam como eles, pois o seu Pai sabe do que vocês precisam, mesmo antes de lhe pedirem.
9 Xuning üqün, mundaⱪ dua ⱪilinglar: — «I asmanlarda turƣuqi Atimiz, Sening naming muⱪǝddǝs dǝp uluƣlanƣay.
Então, orem assim:
10 Padixaⱨliⱪing kǝlgǝy, Iradǝng ǝrxtǝ ada ⱪilinƣandǝk yǝr yüzidimu ada ⱪilinƣay.
Pai nosso, que estás no céu, que o seu nome seja honrado. Venha o seu Reino! Que a sua vontade seja feita aqui na terra como é feita no céu.
11 Bügünki nenimizni bügün bizgǝ bǝrgǝysǝn.
Por favor, dá-nos hoje o alimento que precisamos.
12 Bizgǝ ⱪǝrzdar bolƣanlarni kǝqürginimizdǝk, Sǝnmu ⱪǝrzlirimizni kǝqürgǝysǝn.
Perdoa-nos as nossas ofensas, assim como perdoamos as pessoas que nos ofenderam.
13 Bizni azduruluxlarƣa uqratⱪuzmiƣaysǝn, Bǝlki bizni rǝzil bolƣuqidin ⱪutuldurƣaysǝn».
Não deixes que sejamos tentados a fazer algo errado e livra-nos do mal.
14 Qünki silǝr baxⱪilarning gunaⱨ-sǝwǝnliklirini kǝqürsǝnglar, ǝrxtiki Atanglarmu silǝrni kǝqüridu.
Pois se vocês perdoarem àqueles que os ofenderam, seu Pai celestial também perdoará as ofensas de vocês.
15 Biraⱪ baxⱪilarning gunaⱨ-sǝwǝnliklirini kǝqürmisǝnglǝr, ǝrxtiki Atanglarmu gunaⱨ-sǝwǝnlikliringlarni kǝqürmǝydu.
Mas, se vocês não perdoarem aqueles que os ofenderam, então, seu Pai celestial não perdoará as ofensas de vocês.
16 Roza tutⱪan waⱪtinglarda, sahtipǝzlǝrdǝk tatirangƣu ⱪiyapǝtkǝ kiriwalmanglar. Ular roza tutⱪinini kɵz-kɵz ⱪilix üqün qiraylirini solƣun ⱪiyapǝttǝ kɵrsitidu. Mǝn silǝrgǝ xuni bǝrⱨǝⱪ eytip ⱪoyayki, ular kɵzligǝn in’amiƣa erixkǝn bolidu.
Quando vocês jejuarem, não sejam como os hipócritas, que fazem caras tristes e se apresentam com aspecto horrível, para que todos saibam que eles estão jejuando. Eu afirmo a vocês que isto é verdade: eles já têm a sua recompensa.
17 Əmdi sǝn, roza tutⱪiningda, qaqliringni maylap, yüzüngni yuyup yür.
Ao contrário, quando jejuarem, lavem o rosto e se arrumem.
18 Xu qaƣda, roza tutⱪining insanlarƣa ǝmǝs, bǝlki pǝⱪǝt yoxurun turƣuqi Atangƣila kɵrünidu; wǝ yoxurun kɵrgüqi Atang uni sanga ⱪayturidu.
Assim, as pessoas não verão que vocês estão jejuando, mas vocês serão vistos por seu Pai; e seu Pai, que vê o que acontece em segredo, os recompensará.
19 Yǝr yüzidǝ ɵzünglarƣa bayliⱪlarni toplimanglar. Qünki bu yǝrdǝ ya küyǝ yǝp ketidu, ya dat basidu yaki oƣrilar tam texip oƣrilap ketidu.
Não acumulem riquezas aqui na terra, onde traças e ferrugem as destroem e onde ladrões arrombam e as roubam.
20 Əksiqǝ, ǝrxtǝ ɵzünglarƣa bayliⱪlar toplanglar. U yǝrdǝ küyǝ yemǝydu, dat basmaydu, oƣrimu tam texip oƣrilimaydu.
Ao contrário, vocês devem guardar suas riquezas no céu, onde traças e ferrugem não as destroem e onde ladrões não arrombam e as roubam.
21 Qünki bayliⱪing ⱪǝyǝrdǝ bolsa, ⱪǝlbingmu xu yǝrdǝ bolidu.
Pois, o que vocês mais valorizam mostra quem vocês realmente são.
22 Tǝnning qiriƣi kɵzdur. Xunga ǝgǝr kɵzüng sap bolsa, pütün wujudung yorutulidu.
Os olhos são como uma lâmpada que ilumina o corpo. Assim, se os seus olhos são saudáveis, então, todo o seu corpo ficará iluminado.
23 Lekin ǝgǝr kɵzüng yaman bolsa pütün wujudung ⱪarangƣu bolidu. Əgǝr wujudungdiki «yoruⱪluⱪ» ǝmǝliyǝttǝ ⱪarangƣuluⱪ bolsa, u ⱪarangƣuluⱪ nemidegǝn ⱪorⱪunqluⱪ-ⱨǝ!
Mas, se os seus olhos forem maus, então, todo o seu corpo ficará nas trevas. Se a luz que há em você são trevas, que terríveis serão essas trevas!
24 Ⱨeqkim [birla waⱪitta] ikki hojayinning ⱪulluⱪida bolmaydu. Qünki u yaki buni yaman kɵrüp, uni yahxi kɵridu; yaki buningƣa baƣlinip, uningƣa etibarsiz ⱪaraydu. [xuningƣa ohxax], silǝrning ⱨǝm Hudaning, ⱨǝm mal-dunyaning ⱪulluⱪida boluxunglar mumkin ǝmǝs.
Ninguém pode servir a dois mestres. Ou vocês odiarão um e amarão o outro, ou se dedicarão a um e desprezarão o outro. Vocês não podem servir a Deus e ao Dinheiro.
25 Xunga mǝn silǝrgǝ xuni eytip ⱪoyayki, ⱨayatinglarƣa kerǝklik yemǝk-iqmǝk yaki uqanglarƣa kiyidiƣan kiyim-keqǝkning ƣemini ⱪilmanglar. Ⱨayatliⱪ ozuⱪtin, tǝn kiyim-keqǝktin ǝziz ǝmǝsmu?
Por isso, eu lhes digo para não se preocuparem com a vida de vocês. Não se preocupem com o que comer, com o que beber ou com que roupas vestir. A vida não é mais do que comida? E o corpo não é mais do que roupas?
26 Asmandiki uqar-ⱪanatlarƣa ⱪaranglar! Ular terimaydu, ormaydu, ambarlarƣa yiƣmaydu, lekin ǝrxtiki Atanglar ularnimu ozuⱪlanduridu. Silǝr axu ⱪuxlardin kɵp ǝziz ǝmǝsmu?
Vejam os pássaros – eles não semeiam, não colhem, nem guardam comida em celeiros, pois o seu Pai celestial os alimenta. Vocês não valem mais do que os pássaros?
27 Aranglarda ⱪaysinglar ƣǝm-ⱪayƣu bilǝn ɵmrünglarni birǝr saǝt uzartalaysilǝr?
Quem de vocês, por mais que se preocupe, pode encompridar a própria vida?
28 Silǝrning kiyim-keqǝkning ƣemini ⱪilixinglarning nemǝ ⱨajiti?! Daladiki nelupǝrlǝrning ⱪandaⱪ ɵsidiƣanliⱪiƣa ⱪarap beⱪinglar! Ular ǝmgǝkmu ⱪilmaydu, qaⱪ egirmǝydu;
E por que vocês estão preocupados com roupas? Vejam as lindas flores do campo. Vejam como elas crescem: elas não trabalham e nem fazem suas roupas.
29 lekin silǝrgǝ xuni eytayki, ⱨǝtta Sulayman toluⱪ xan-xǝrǝptǝ turƣandimu uning kiyinixi nilupǝrlǝrning bir güliqilikmu yoⱪ idi.
Mas eu afirmo a vocês que nem mesmo Salomão, com toda a sua riqueza, se vestia como essas flores.
30 Əmdi Huda daladiki bügün eqilsa, ǝtisi ⱪurup oqaⱪⱪa selinidiƣan axu gül-giyaⱨlarni xunqǝ bezigǝn yǝrdǝ, silǝrni tehimu kiyindürmǝsmu, ǝy ixǝnqi ajizlar!
Então, se Deus enfeita assim os campos, com a erva que está aqui hoje e que amanhã será jogada no fogo, ele não fará muito mais por vocês, que acreditam tão pouco?
31 Xunga «nemǝ yǝymiz», «nemǝ iqimiz», «nemǝ kiyimiz?» dǝp ƣǝm ⱪilmanglar.
Por isso, não se preocupem, dizendo: ‘O que comeremos hoje?’ ‘O que beberemos?’ ou: ‘O que vestiremos?’
32 Qünki yat ǝldikilǝr mana xundaⱪ ⱨǝmmǝ nǝrsigǝ intilidu, ǝmma ǝrxtiki Atanglar silǝrning bu ⱨǝmmǝ nǝrsilǝrgǝ moⱨtajliⱪinglarni bilidu;
Essas são todas as coisas que os pagãos procuram, mas o seu Pai celestial sabe de tudo o que vocês precisam.
33 xundaⱪ ikǝn, ⱨǝmmidin awwal Hudaning padixaⱨliⱪi wǝ ⱨǝⱪⱪaniyliⱪiƣa intilinglar. U qaƣda, bularning ⱨǝmmisi silǝrgǝ ⱪoxulup nesip bolidu.
Busquem o seu Reino primeiro e o seu modo certo de viver, e tudo lhes será dado.
34 Xuning üqün, ǝtining ƣemini ⱪilmanglar. Ətining ƣemi ǝtigǝ ⱪalsun. Ⱨǝr künning dǝrdi xu küngǝ tuxluⱪ bolidu.
Então, não se preocupem com o amanhã, porque o amanhã pode se preocupar consigo mesmo. Já há mal suficiente em cada dia.

< Matta 6 >