< Matta 24 >

1 Əysa ibadǝthanidin qiⱪip, aldiƣa ketiwatⱪanda, muhlisliri yeniƣa kelip uning diⱪⱪitini ibadǝthana binaliriƣa tartmaⱪqi boldi.
Un no Dieva nama izgājis Jēzus aizgāja. Un Viņa mācekļi piegāja pie Viņa un rādīja Viņam, kā tas Dieva nams uztaisīts.
2 U ularƣa: — Mana bularning ⱨǝmmisini kɵrüwatamsilǝr? Mǝn silǝrgǝ bǝrⱨǝⱪ xuni eytip ⱪoyayki, bu yǝrdǝ bir tal taxmu tax üstidǝ ⱪalmaydu, ⱨǝmmisi ⱪaldurulmay gumran ⱪilinidu, — dedi.
Bet Jēzus uz tiem sacīja: “Vai jūs to visu neredzat? Patiesi, Es jums saku, šeit akmens uz akmens netaps pamests, kas netaps nolauzīts.”
3 U Zǝytun teƣida olturƣanda, muhlisliri astiƣina uning yeniƣa kelip: — Bizgǝ eytⱪinqu, bu degǝnliring ⱪaqan yüz beridu? Sening [ⱪaytip] kelixing wǝ zamanning ahirini kɵrsitidiƣan ⱪandaⱪ alamǝt bolidu? — dǝp soraxti. (aiōn g165)
Un Viņam uz Eļļas kalna sēžot, tie mācekļi piegāja sevišķi un sacīja: “Saki mums, kad šīs lietas notiks, un kāda būs Tavas atnākšanas un pastara laika zīme?” (aiōn g165)
4 Əysa ularƣa jawabǝn mundaⱪ dedi: — Ⱨezi bolunglarki, ⱨeqkim silǝrni azdurup kǝtmisun.
Un Jēzus atbildēja un uz tiem sacīja: “Pielūkojiet, ka neviens jūs nepieviļ.
5 Qünki nurƣun kixilǝr mening namimda kelip: «Mǝsiⱨ mǝn bolimǝn» dǝp, kɵp adǝmlǝrni azduridu.
Jo tur daudz nāks Manā Vārdā un sacīs: es esmu Kristus, un daudz pievils.
6 Silǝr urux hǝwǝrliri wǝ urux xǝpilirini anglaysilǝr, bulardin alaⱪzadǝ bolup kǝtmǝnglar; qünki bu ixlarning yüz berixi muⱪǝrrǝr. Lekin bular ahirǝt ǝmǝs.
Bet jūs dzirdēsiet karus un karu daudzināšanu. Lūkojiet, nebēdājaties, jo visam tam tā būs notikt, bet tad vēl nav tas gals.
7 Qünki bir millǝt yǝnǝ bir millǝt bilǝn uruxⱪa qiⱪidu, bir padixaⱨliⱪ yǝnǝ bir padixaⱨliⱪ bilǝn uruxⱪa qiⱪidu. Jay-jaylarda aqarqiliⱪ, wabalar wǝ yǝr tǝwrǝxlǝr yüz beridu.
Jo tad celsies tauta pret tautu un valsts pret valsti, un tad būs bada laiki un mēris un zemes trīcēšanas dažās vietās.
8 Lekin bu ixlarning yüz berixi «tuƣutning tolƣiⱪining baxlinixi» bolidu, halas.
Bet viss tas būs tikai to lielo bēdu iesākums.
9 Andin kixilǝr silǝrni tutup azab-oⱪubǝtkǝ selip, ɵltüridu, mening namim wǝjidin pütkül ǝllǝr silǝrdin nǝprǝtlinidu.
Tad tie jūs nodos mokās un jūs nokaus, un jūs tapsiet ienīdēti no visiem ļaudīm Mana Vārda dēļ.
10 Xuning bilǝn nurƣunlar etiⱪadidin tanidu, bir-birini tutup beridu wǝ bir-birigǝ ɵqmǝnlik ⱪilidu.
Un tad daudz apgrēcināsies, un viens otru nodos, un viens otru nīdēs.
11 Nurƣun sahta pǝyƣǝmbǝrlǝr mǝydanƣa qiⱪip, nurƣun kixilǝrni azduridu.
Jo tad daudz viltīgi pravieši celsies un daudz pievils.
12 Itaǝtsizlik-rǝzilliklǝrning kɵpiyixi tüpǝylidin, nurƣun kixilǝrdiki meⱨir-muⱨǝbbǝt sowup ketidu.
Un tāpēc, ka netaisnība ies vairumā, mīlestība pie daudziem izdzisīs.
13 Lekin ahirƣiqǝ bǝrdaxliⱪ bǝrgǝnlǝr ⱪutⱪuzulidu.
Bet kas pastāv līdz galam, tas tiks izglābts.
14 Barliⱪ ǝllǝrgǝ agaⱨ-guwaⱨliⱪ bolsun üqün, [Hudaning] padixaⱨliⱪi ⱨǝⱪⱪidiki bu hux hǝwǝr pütkül dunyaƣa jakarlinidu; andin zaman ahiri bolidu.
Un šis evaņģēlijs no (Dieva) valstības visā pasaulē taps sludināts visām tautām, un tad nāks tas gals.
15 Daniyal pǝyƣǝmbǝr ⱪǝyt ⱪilƣan «wǝyran ⱪilƣuqi yirginqlik nomussizliⱪ»ning muⱪǝddǝs jayda turƣinini kɵrgininglarda (kitabhan bu sɵzning mǝnisini qüxǝngǝy),
Kad jūs nu redzēsiet to izpostīšanas negantību, par ko pravietis Daniēls sacījis, ka tā stāv tai svētā vietā, (kas to lasa, tas lai to labi apdomā!)
16 Yǝⱨudiyǝ ɵlkisidǝ turuwatⱪanlar taƣlarƣa ⱪaqsun;
Kas tad ir Jūdu zemē, tie lai bēg kalnos.
17 ɵgzidǝ turƣan kixi ɵyidiki nǝrsǝ-kerǝklirini alƣili qüxmǝyla [ⱪaqsun].
Un kas ir uz jumta, tas lai nekāpj zemē, kādu lietu no sava nama iznest;
18 Etizliⱪta turƣan kiximu qapinini alƣili ɵyigǝ yanmisun.
Un kas ir laukā, tas lai neatgriežas, savas drēbes paņemt.
19 U künlǝrdǝ ⱨamilidar ayallar wǝ bala emitiwatⱪanlarning ⱨaliƣa way!
Bet vai tām grūtām un zīdītājām tanī laikā!
20 Ⱪaqidiƣan waⱪtinglarning ⱪix yaki xabat künigǝ toƣra kelip ⱪalmasliⱪi üqün dua ⱪilinglar.
Bet lūdziet, ka jūsu bēgšana nenotiek ziemas laikā nedz svētā dienā.
21 Qünki u qaƣda dunya apiridǝ bolƣandin muxu qaƣⱪiqǝ kɵrülüp baⱪmiƣan ⱨǝm kǝlgüsidimu kɵrülmǝydiƣan dǝⱨxǝtlik azab-oⱪubǝt bolidu.
Jo tad būs tādas lielas bēdas, kādas nav bijušas no pasaules iesākuma līdz šim laikam, un kādas arī vairs nebūs.
22 U künlǝr azaytilmisa, ⱨeqⱪandaⱪ ǝt igisi ⱪutulalmaytti; lekin [Hudaning] Ɵz talliƣanliri üqün u künlǝr azaytilidu.
Un ja šīs dienas netaptu paīsinātas, tad neviens cilvēks netaptu izglābts; bet to izredzēto labad tās dienas taps paīsinātas.
23 Əgǝr u qaƣda birsi silǝrgǝ: «Ⱪaranglar, bu yǝrdǝ Mǝsiⱨ bar!» yaki «[Mǝsiⱨ] ǝnǝ u yǝrdǝ!» desǝ, ixǝnmǝnglar.
Ja tad kas uz jums sacīs: redzi, še ir Kristus, vai tur; tad neticiet.
24 Qünki sahta mǝsiⱨlǝr wǝ sahta pǝyƣǝmbǝrlǝr mǝydanƣa qiⱪidu, ⱪaltis mɵjizilik alamǝtlǝr wǝ karamǝtlǝrni kɵrsitidu; xuning bilǝn ǝgǝr mumkin bolidiƣan bolsa, ⱨǝtta [Huda] talliƣanlarnimu azduratti.
Jo viltīgi kristi un viltīgi pravieši celsies un lielas zīmes un brīnumus darīs, ka arī tie izredzētie, ja tas varētu būt, uz alošanu taptu pievilti.
25 Mana, mǝn bu ixlar yüz berixtin burun silǝrgǝ uⱪturup ⱪoydum.
Redziet, Es jums to papriekš esmu sacījis.
26 Xuning üqün, birsi silǝrgǝ: «Ⱪaranglar, u qɵl-bayawanda!» desǝ, u yǝrgǝ barmanglar. «Ⱪaranglar, u iqkiridiki ɵylǝrdǝ!» desǝ, ixǝnmǝnglar.
Tāpēc, kad tie uz jums sacīs: redzi, Viņš ir tuksnesī, - tad neejat ārā; redzi, Viņš ir kambaros, - tad neticat.
27 Qünki qaⱪmaⱪ xǝrⱪtin ƣǝrbkǝ yalt-yult ⱪilip ⱪandaⱪ qaⱪⱪan bolsa, Insan’oƣlining kelixi xundaⱪ bolidu.
Jo kā zibens izšaujas no rīta puses un atspīd līdz vakara pusei, tā būs arī Tā Cilvēka Dēla atnākšana.
28 Qünki jǝsǝt ⱪaysi yǝrdǝ bolsa, u yǝrdimu ⱪuzƣunlar toplixidu!
Jo kur ir maita, tur arī ērgļi sakrāsies.
29 U künlǝrdiki azab-oⱪubǝtlǝr ɵtüp kǝtkǝn ⱨaman, ⱪuyax ⱪariyidu, ay yoruⱪluⱪini bǝrmǝydu, yultuzlar asmandin tɵkülüp qüxidu, asmandiki küqlǝr lǝrzigǝ kelidu.
Bet tūdaļ pēc šā laika bēdām saule taps aptumšota, un mēnesis nedos savu spīdumu, un zvaigznes kritīs no debess, un debess stiprumi kustināsies.
30 Andin Insan’oƣlining alamiti asmandin kɵrünidu; yǝr yüzidiki pütkül ⱪǝbililǝr yiƣa-zar kɵtürüxidu. Ular Insan’oƣlining küq-ⱪudrǝt wǝ uluƣ xan-xǝrǝp iqidǝ asmandiki bulutlar üstidǝ keliwatⱪanliⱪini kɵridu.
Un tad Tā Cilvēka Dēla zīme rādīsies debesī, un tad visas ciltis virs zemes kauks un redzēs To Cilvēka Dēlu nākam debess padebešos ar lielu spēku un godību.
31 U pǝrixtilirini zor jarangliⱪ bir kanay sadasi bilǝn ǝwǝtidu, ular uning talliƣanlirini dunyaning tɵt bulungidin, asmanning bir qetidin yǝnǝ bir qetigiqǝ ⱨǝryǝrdin yiƣip bir yǝrgǝ jǝm ⱪilidu.
Un Viņš sūtīs Savus eņģeļus ar lielu bazūnes skaņu, un tie Viņa izredzētos sakrās no tiem četriem vējiem, no viena debess gala līdz otram.
32 Ənjür dǝrihidin mundaⱪ tǝmsilni biliwelinglar: — Uning xahliri kɵkirip yopurmaⱪ qiⱪarƣanda, yazning yeⱪinlap ⱪalƣanliⱪini bilisilǝr.
Mācaties līdzību no vīģes koka: kad jau viņa zaros pumpuri metās, un lapas plaukst, tad jūs zināt, vasaru esam klātu.
33 Huddi xuningdǝk, [mǝn baya degǝnlirimning] ⱨǝmmisini kɵrgininglarda, uning yeⱪinlap ⱪalƣanliⱪini, ⱨǝtta ixik aldida turuwatⱪanliⱪini biliwelinglar.
Tā arīdzan, kad jūs visu to redzēsiet, tad ziniet, ka tas ir tuvu priekš durvīm.
34 Mǝn silǝrgǝ bǝrⱨǝⱪ xuni eytip ⱪoyayki, bu alamǝtlǝrning ⱨǝmmisi ǝmǝlgǝ axurulmay turup, bu dǝwr ɵtmǝydu.
Patiesi, Es jums saku: šī cilts nezudīs, tiekams viss tas būs noticis.
35 Asman-zemin yoⱪilidu, biraⱪ mening sɵzlirim ⱨǝrgiz yoⱪalmaydu.
Debess un zeme zudīs, bet Mani vārdi nezudīs.
36 Lekin xu küni wǝ waⱪit-saitining hǝwirini bolsa, ⱨeqkim bilmǝydu — ⱨǝtta ǝrxtiki pǝrixtilǝrmu bilmǝydu, uni pǝⱪǝt Atamla bilidu.
Bet par to dienu un stundu neviens nezina, ne tie debesu eņģeļi, kā vien Mans Tēvs.
37 Əmdi Nuⱨ pǝyƣǝmbǝrning künliridǝ ⱪandaⱪ bolƣan bolsa, Insan’oƣli [ⱪaytip] kǝlgǝndimu xundaⱪ bolidu.
Bet tā, kā bija Noas dienās, tāpat arī būs Tā Cilvēka Dēla atnākšana.
38 Qünki topan kelixidin ilgiriki künlǝrdǝ, Nuⱨ kemigǝ kirip olturƣan küngiqǝ, [xu zamandiki] kixilǝr yǝp-iqip, ɵylinip wǝ yatliⱪ bolup kǝlgǝnidi.
Jo itin kā tie tais dienās priekš tiem grēku plūdiem rija un plītēja, precējās un laulībā devās līdz tai dienai, kad Noa iegāja šķirstā,
39 Topan tuyuⱪsiz kelip ⱨǝmmisini ƣǝrⱪ ⱪilƣuqǝ, kixilǝr bu ixning uningdin hǝwǝrsiz bolup turƣanƣa ohxax, Insan’oƣlining ⱪaytip keliximu xundaⱪ bolidu.
Un tie neņēma vērā, tiekams tie plūdi nāca un visus aizņēma; tāpat būs arī Tā Cilvēka Dēla atnākšana.
40 U küni, etizda ikki kixi turƣan bolidu; ulardin biri elip ketilidu, yǝnǝ biri ⱪaldurulidu;
Tad divi būs laukā; viens taps pieņemts, otrs atmests.
41 ikki ayal tügmǝn bexida turup un tartiwatⱪan bolidu; ulardin biri elip ketilidu, yǝnǝ biri ⱪaldurulidu.
Divas mals dzirnavās, viena taps pieņemta, otra atmesta.
42 Xuning üqün, ⱨoxyar bolunglar, qünki Rǝbbinglarning ⱪaytip kelidiƣan waⱪti-saitini bilmǝysilǝr.
Tāpēc esiet modrīgi, jo jūs nezināt, kurā stundā jūsu Kungs nāk.
43 Lekin xuni bilinglarki, ǝgǝr ɵy igisi oƣrining keqisi ⱪaysi jesǝktǝ kelidiƣanliⱪini bilgǝn bolsa, sǝgǝk turup oƣrining ɵyni texip kirixigǝ ⱨǝrgiz yol ⱪoymaytti.
Bet to protiet, kad nama kungs zinātu, kurā stundā zaglis nāks, tad tas paliktu nomodā un neļautu savā namā ielauzties.
44 Xuningƣa ohxax, silǝrmu tǝyyar turunglar. Qünki Insan’oƣli silǝr oylimiƣan waⱪit-saǝttǝ ⱪaytip kelidu!
Tāpēc arī jūs esiet gatavi, jo tanī stundā, kurā jūs nedomājiet, Tas Cilvēka Dēls nāks.
45 Hojayini ɵz ɵyidikilǝrgǝ mǝs’ul ⱪilip, ularƣa ozuⱪ-tülükini waⱪti-waⱪtida tǝⱪsim ⱪilip berixkǝ tǝyinligǝn ixǝnqlik wǝ pǝmlik qakar kim bolidu?
Kurš nu ir tas uzticīgais un gudrais kalps, ko tas kungs iecēlis pār savu saimi, tiem maizi dot savā laikā?
46 Hojayin [ɵyigǝ] ⱪaytⱪanda, qakirining xundaⱪ ⱪiliwatⱪinining üstigǝ kǝlsǝ, bu qakarning bǝhtidur!
Svētīgs tas kalps, ko tas kungs pārnācis atradīs tā darām.
47 Mǝn silǝrgǝ bǝrⱨǝⱪ xuni eytip ⱪoyayki, hojayin uni pütün igilikini baxⱪuruxⱪa ⱪoyidu.
Patiesi, Es jums saku, ka viņš to iecels pār visām savām mantām.
48 Lekin mubada xu qakar rǝzil bolup kɵnglidǝ: «Hojayinim ⱨayal bolup ⱪalidu» dǝp oylap,
Bet ja tas ļaunais kalps savā sirdī sacīs: mans kungs kavējās nakt.
49 baxⱪa qakar buradǝrlirini bozǝk ⱪilixⱪa wǝ ⱨaraⱪkǝxlǝrgǝ ⱨǝmraⱨ bolup yǝp-iqixkǝ baxlisa,
Un iesāks savus darba biedrus sist un ar tiem plītniekiem rīt un plītēt:
50 xu qakarning hojayini kütülmigǝn bir küni, oylimiƣan bir waⱪitta ⱪaytip kelidu
Tad tā kalpa kungs nāks tādā dienā, kad šis negaida, un tādā stundā, ko šis nezina,
51 wǝ uni kesip ikki parqǝ ⱪilip, uning nesiwisini sahtipǝzlǝr bilǝn ohxax tǝⱪdirdǝ bekitidu. Xu yǝrdǝ yiƣa-zarlar kɵtürülidu, qixlirini ƣuqurlitidu.
Un to šķels pušu un tam dos algu ar tiem liekuļiem. Tur būs raudāšana un zobu trīcēšana.

< Matta 24 >