< Markus 9 >
1 U ularƣa yǝnǝ: — Mǝn silǝrgǝ xuni bǝrⱨǝⱪ eytip ⱪoyayki, bu yǝrdǝ turƣanlarning arisidin ɵlümning tǝmini tetixtin burun jǝzmǝn Hudaning padixaⱨliⱪining küq-ⱪudrǝt bilǝn kǝlgǝnlikini kɵridiƣanlar bardur.
atha sa tānavādīt yuṣmabhyamahaṁ yathārthaṁ kathayāmi, īśvararājyaṁ parākramēṇōpasthitaṁ na dr̥ṣṭvā mr̥tyuṁ nāsvādiṣyantē, atra daṇḍāyamānānāṁ madhyēpi tādr̥śā lōkāḥ santi|
2 Wǝ altǝ kündin keyin, Əysa Petrus, Yaⱪup wǝ Yuⱨannani ayrip elip, egiz bir taƣⱪa qiⱪti. U yǝrdǝ uning siyaⱪi ularning kɵz aldidila ɵzgirip,
atha ṣaḍdinēbhyaḥ paraṁ yīśuḥ pitaraṁ yākūbaṁ yōhanañca gr̥hītvā girēruccasya nirjanasthānaṁ gatvā tēṣāṁ pratyakṣē mūrtyantaraṁ dadhāra|
3 kiyimliri yǝr yüzidiki ⱨeqbir aⱪartⱪuqimu aⱪartalmiƣudǝk dǝrijidǝ parⱪirap ⱪardǝk ap’aⱪ boldi.
tatastasya paridhēyam īdr̥śam ujjvalahimapāṇaḍaraṁ jātaṁ yad jagati kōpi rajakō na tādr̥k pāṇaḍaraṁ karttāṁ śaknōti|
4 Ularning kɵz aldida Musa wǝ Ilyas [pǝyƣǝmbǝrlǝr] tuyuⱪsiz kɵründi; ular Əysa bilǝn sɵzlixiwatⱪanidi.
aparañca ēliyō mūsāśca tēbhyō darśanaṁ dattvā yīśunā saha kathanaṁ karttumārēbhātē|
5 Petrus bu ixⱪa jawabǝn Əysaƣa: — Ustaz, bu yǝrdǝ bolƣinimiz intayin yahxi boldi! Birini sanga, birini Musaƣa, yǝnǝ birini Ilyasⱪa atap bu yǝrgǝ üq kǝpǝ yasayli! — dedi
tadā pitarō yīśumavādīt hē gurō'smākamatra sthitiruttamā, tataēva vayaṁ tvatkr̥tē ēkāṁ mūsākr̥tē ēkām ēliyakr̥tē caikāṁ, ētāstisraḥ kuṭī rnirmmāma|
6 (qünki Petrus nemǝ deyixini bilmǝy ⱪalƣanidi, qünki ular ⱪorⱪunqⱪa qɵmüp kǝtkǝnidi).
kintu sa yaduktavān tat svayaṁ na bubudhē tataḥ sarvvē bibhayāñcakruḥ|
7 Tuyuⱪsiz bir parqǝ bulut ularni ⱪapliwaldi wǝ buluttin: «Bu Mening sɵyümlük Oƣlumdur; uningƣa ⱪulaⱪ selinglar!» degǝn awaz anglandi.
ētarhi payōdastān chādayāmāsa, mamayāṁ priyaḥ putraḥ kathāsu tasya manāṁsi nivēśayatēti nabhōvāṇī tanmēdyānniryayau|
8 Ular lappidǝ ǝtrapiƣa ⱪarixiwidi, lekin yǝnǝ ⱨeqkimni kɵrmidi, ɵz yenida pǝⱪǝt Əysanila kɵrdi.
atha haṭhāttē caturdiśō dr̥ṣṭvā yīśuṁ vinā svaiḥ sahitaṁ kamapi na dadr̥śuḥ|
9 Ular taƣdin qüxüwatⱪanda, Əysa ularƣa, Insan’oƣli ɵlümdin tirildürülmigüqǝ, kɵrgǝnlirini ⱨeqkimgǝ eytmasliⱪni ǝmr ⱪilip tapilidi.
tataḥ paraṁ girēravarōhaṇakālē sa tān gāḍham dūtyādidēśa yāvannarasūnōḥ śmaśānādutthānaṁ na bhavati, tāvat darśanasyāsya vārttā yuṣmābhiḥ kasmaicidapi na vaktavyā|
10 Ular uning bu sɵzini kɵngligǝ püküp, «ɵlümdin tirilix» degǝnning zadi nemǝ ikǝnliki ⱨǝⱪⱪidǝ ɵzara mulaⱨizilǝxti.
tadā śmaśānādutthānasya kōbhiprāya iti vicāryya tē tadvākyaṁ svēṣu gōpāyāñcakrirē|
11 Ular uningdin yǝnǝ: — Tǝwrat ustazliri nemǝ üqün: «Ilyas [pǝyƣǝmbǝr Mǝsiⱨ kelixtin] awwal ⱪaytip kelixi kerǝk» deyixidu? — dǝp soraxti.
atha tē yīśuṁ papracchuḥ prathamata ēliyēnāgantavyam iti vākyaṁ kuta upādhyāyā āhuḥ?
12 U ularƣa jawabǝn: — Ilyas [pǝyƣǝmbǝr] dǝrwǝⱪǝ [Mǝsiⱨtin] awwal kelidu, andin ⱨǝmmǝ ixni orniƣa kǝltüridu; ǝmdi nemixⱪa muⱪǝddǝs yazmilarda Insan’oƣli kɵp azab-oⱪubǝt qekidu wǝ horlinidu, dǝp pütülgǝn?
tadā sa pratyuvāca, ēliyaḥ prathamamētya sarvvakāryyāṇi sādhayiṣyati; naraputrē ca lipi ryathāstē tathaiva sōpi bahuduḥkhaṁ prāpyāvajñāsyatē|
13 Lekin mǝn silǝrgǝ xuni eytayki, Ilyas [pǝyƣǝmbǝr] dǝrⱨǝⱪiⱪǝt kǝldi wǝ dǝl muⱪǝddǝs yazmilarda u ⱨǝⱪⱪidǝ pütülgǝndǝk, kixilǝr uningƣa nemini halisa xundaⱪ ⱪildi.
kintvahaṁ yuṣmān vadāmi, ēliyārthē lipi ryathāstē tathaiva sa ētya yayau, lōkā: svēcchānurūpaṁ tamabhivyavaharanti sma|
14 Ular muhlislarning yeniƣa ⱪaytip barƣinida, zor bir top adǝmlǝrning ularning ǝtrapiƣa olixiwalƣanliⱪini, birnǝqqǝ Tǝwrat ustazlirining ular bilǝn munazirǝ ⱪilixiwatⱪanliⱪini kɵrdi.
anantaraṁ sa śiṣyasamīpamētya tēṣāṁ catuḥpārśvē taiḥ saha bahujanān vivadamānān adhyāpakāṁśca dr̥ṣṭavān;
15 Uni kɵrgǝn pütün halayiⱪ intayin ⱨǝyran boluxti wǝ yügürüp kelip uning bilǝn salamlaxti.
kintu sarvvalōkāstaṁ dr̥ṣṭvaiva camatkr̥tya tadāsannaṁ dhāvantastaṁ praṇēmuḥ|
16 U ulardin: — Ular bilǝn nemǝ toƣruluⱪ munazirǝ ⱪilixiwatisilǝr, — dǝp soridi.
tadā yīśuradhyāpakānaprākṣīd ētaiḥ saha yūyaṁ kiṁ vivadadhvē?
17 Halayiⱪtin birǝylǝn uningƣa: — Ustaz, mǝn oƣlumni sening aldingƣa elip kǝldim, qünki uningƣa gaqa ⱪilƣuqi bir roⱨ qaplixiwalƣan.
tatō lōkānāṁ kaścidēkaḥ pratyavādīt hē gurō mama sūnuṁ mūkaṁ bhūtadhr̥tañca bhavadāsannam ānayaṁ|
18 Ⱨǝr ⱪetim roⱨ uni qirmiwalsa, uni tartixturup yiⱪitidu, xuning bilǝn balining aƣzi kɵpüklixip, qixliri kirixip ketidu; ⱪaⱪxal bolup ⱪalidu. Muhlisliringdin jinni ⱨǝydiwǝtkǝysilǝr dǝp tilidim, biraⱪ ular ⱪilalmidi, — dedi.
yadāsau bhūtastamākramatē tadaiva pātasati tathā sa phēṇāyatē, dantairdantān gharṣati kṣīṇō bhavati ca; tatō hētōstaṁ bhūtaṁ tyājayituṁ bhavacchiṣyān nivēditavān kintu tē na śēkuḥ|
19 U jawabǝn: — Əy etiⱪadsiz dǝwr, silǝr bilǝn ⱪaqanƣiqǝ turay?! Mǝn silǝrgǝ yǝnǝ ⱪaqanƣiqǝ sǝwr ⱪilay? — Balini aldimƣa elip kelinglar — dedi.
tadā sa tamavādīt, rē aviśvāsinaḥ santānā yuṣmābhiḥ saha kati kālānahaṁ sthāsyāmi? aparān kati kālān vā va ācārān sahiṣyē? taṁ madāsannamānayata|
20 Ular balini uning aldiƣa elip kǝldi. Əysani kɵrüx bilǝnla roⱨ balining pütün bǝdinini tartixturuwǝtti. Bala yiⱪilip, aƣzidin kɵpük qiⱪⱪan peti yǝrdǝ yumilap kǝtti.
tatastatsannidhiṁ sa ānīyata kintu taṁ dr̥ṣṭvaiva bhūtō bālakaṁ dhr̥tavān; sa ca bhūmau patitvā phēṇāyamānō lulōṭha|
21 U balining atisidin: — Bu ix bexiƣa kǝlginigǝ ⱪanqǝ uzun boldi? — dǝp soridi. U: — Kiqikidin tartip xundaⱪ,
tadā sa tatpitaraṁ papraccha, asyēdr̥śī daśā kati dināni bhūtā? tataḥ sōvādīt bālyakālāt|
22 jin uni ⱨalak ⱪilix üqün kɵp ⱪetim otⱪa wǝ suƣa taxlidi. Əmdi bir amal ⱪilalisang, bizgǝ iq aƣritip xapaǝt ⱪilƣaysǝn! — dedi.
bhūtōyaṁ taṁ nāśayituṁ bahuvārān vahnau jalē ca nyakṣipat kintu yadi bhavāna kimapi karttāṁ śaknōti tarhi dayāṁ kr̥tvāsmān upakarōtu|
23 Əysa uningƣa: — «Ⱪilalisang!» dǝysǝnƣu! Ixǝnqtǝ bolƣan adǝmgǝ ⱨǝmmǝ ix mumkindur! — dedi.
tadā yīśustamavadat yadi pratyētuṁ śaknōṣi tarhi pratyayinē janāya sarvvaṁ sādhyam|
24 Balining atisi dǝrⱨal: — Mǝn ixinimǝn; ixǝnqsizlikimgǝ mǝdǝt ⱪilƣaysǝn! — dedi yiƣlap nida ⱪilip.
tatastatkṣaṇaṁ tadbālakasya pitā prōccai rūvan sāśrunētraḥ prōvāca, prabhō pratyēmi mamāpratyayaṁ pratikuru|
25 Əmdi Əysa kɵpqilikning yügürüxüp kǝlgǝnlikini kɵrüp, ⱨeliⱪi napak roⱨⱪa tǝnbiⱨ berip: — Əy adǝmni gas wǝ gaqa ⱪilƣuqi roⱨ! Buyruⱪ ⱪilimǝnki, uningdin qiⱪ, ikkinqi kirgüqi bolma! — dedi.
atha yīśu rlōkasaṅghaṁ dhāvitvāyāntaṁ dr̥ṣṭvā tamapūtabhūtaṁ tarjayitvā jagāda, rē badhira mūka bhūta tvamētasmād bahirbhava punaḥ kadāpi māśrayainaṁ tvāmaham ityādiśāmi|
26 Xu ⱨaman jin bir qirⱪiridi-dǝ, balini dǝⱨxǝtlik tartixturup, uningdin qiⱪip kǝtti. Bala ɵlüktǝk yetip ⱪaldi, halayiⱪning kɵpinqisi «U ɵldi!» deyixti.
tadā sa bhūtaścītśabdaṁ kr̥tvā tamāpīḍya bahirjajāma, tatō bālakō mr̥takalpō babhūva tasmādayaṁ mr̥ta̮ityanēkē kathayāmāsuḥ|
27 Lekin Əysa balini ⱪolidin tutup yɵlidi, bala ornidin turdi.
kintu karaṁ dhr̥tvā yīśunōtthāpitaḥ sa uttasthau|
28 Əysa ɵygǝ kirgǝndin keyin, muhlisliri uning bilǝn yalƣuz ⱪalƣanda uningdin: — Biz nemǝ üqün jinni ⱨǝydiwetǝlmiduⱪ? — dǝp soraxti.
atha yīśau gr̥haṁ praviṣṭē śiṣyā guptaṁ taṁ papracchuḥ, vayamēnaṁ bhūtaṁ tyājayituṁ kutō na śaktāḥ?
29 U ularƣa: — Bu hil [jin] dua wǝ rozidin baxⱪa yol bilǝn qiⱪirilmas, — dedi.
sa uvāca, prārthanōpavāsau vinā kēnāpyanyēna karmmaṇā bhūtamīdr̥śaṁ tyājayituṁ na śakyaṁ|
30 Ular xu yǝrdin ayrilip, Galiliyǝdin ɵtüp ketiwatatti. Biraⱪ u buni ⱨeqkimning bilixini halimaytti.
anantaraṁ sa tatsthānāditvā gālīlmadhyēna yayau, kintu tat kōpi jānīyāditi sa naicchat|
31 Qünki u muhlisliriƣa: — Insan’oƣli insanlarning ⱪoliƣa tapxurulup, ular uni ɵltüridu. Ɵltürülüp üq kündin keyin u tirilidu, — degǝn tǝlimni beriwatatti.
aparañca sa śiṣyānupadiśan babhāṣē, naraputrō narahastēṣu samarpayiṣyatē tē ca taṁ haniṣyanti taistasmin hatē tr̥tīyadinē sa utthāsyatīti|
32 Lekin [muhlislar] bu sɵzni qüxǝnmidi ⱨǝmdǝ uningdin soraxⱪimu petinalmidi.
kintu tatkathāṁ tē nābudhyanta praṣṭuñca bibhyaḥ|
33 U KǝpǝrNaⱨum xǝⱨirigǝ kǝldi. Ɵygǝ kirgǝndǝ u ulardin: — Yolda nemǝ toƣrisida mulaⱨizilǝxtinglar? — dǝp soridi.
atha yīśuḥ kapharnāhūmpuramāgatya madhyēgr̥hañcētya tānapr̥cchad vartmamadhyē yūyamanyōnyaṁ kiṁ vivadadhvē sma?
34 Lekin ular xük turdi, qünki ular yolda ⱪaysimiz ǝng uluƣ dǝp bir-biri bilǝn mulaⱨizilǝxkǝnidi.
kintu tē niruttarāstasthu ryasmāttēṣāṁ kō mukhya iti vartmāni tē'nyōnyaṁ vyavadanta|
35 U olturup, on ikkǝylǝnni yeniƣa qaⱪirip, ularƣa: — Kim birinqi boluxni istigǝn bolsa, xu ⱨǝmmǝylǝnning ǝng ahirⱪisi wǝ ⱨǝmmǝylǝnning hizmǝtkari bolsun, — dedi.
tataḥ sa upaviśya dvādaśaśiṣyān āhūya babhāṣē yaḥ kaścit mukhyō bhavitumicchati sa sarvvēbhyō gauṇaḥ sarvvēṣāṁ sēvakaśca bhavatu|
36 Andin u kiqik bir balini otturida turƣuzdi wǝ uni ⱪuqiⱪiƣa elip turup, ularƣa mundaⱪ dedi:
tadā sa bālakamēkaṁ gr̥hītvā madhyē samupāvēśayat tatastaṁ krōḍē kr̥tvā tānavādāt
37 — Kim mening namimda muxundaⱪ kiqik balini ⱪobul ⱪilsa, meni ⱪobul ⱪilƣan bolidu. Kim meni ⱪobul ⱪilsa, u meni ǝmǝs, bǝlki meni ǝwǝtküqini ⱪobul ⱪilƣan bolidu.
yaḥ kaścidīdr̥śasya kasyāpi bālasyātithyaṁ karōti sa mamātithyaṁ karōti; yaḥ kaścinmamātithyaṁ karōti sa kēvalam mamātithyaṁ karōti tanna matprērakasyāpyātithyaṁ karōti|
38 Yuⱨanna uningƣa: — Ustaz, sening naming bilǝn jinlarni ⱨǝydǝwatⱪan birsini kɵrduⱪ. Lekin u biz bilǝn birgǝ sanga ǝgǝxkǝnlǝrdin bolmiƣaqⱪa, uni tostuⱪ, — dedi.
atha yōhan tamabravīt hē gurō, asmākamananugāminam ēkaṁ tvānnāmnā bhūtān tyājayantaṁ vayaṁ dr̥ṣṭavantaḥ, asmākamapaścādgāmitvācca taṁ nyaṣēdhāma|
39 Lekin Əysa: — Uni tosmanglar. Qünki mening namim bilǝn bir mɵjizǝ yaratⱪan birsi arⱪidinla mening üstümdin yaman gǝp ⱪilixi mumkin ǝmǝs.
kintu yīśuravadat taṁ mā niṣēdhat, yatō yaḥ kaścin mannāmnā citraṁ karmma karōti sa sahasā māṁ nindituṁ na śaknōti|
40 Qünki bizgǝ ⱪarxi turmiƣanlar bizni ⱪolliƣanlardur.
tathā yaḥ kaścid yuṣmākaṁ vipakṣatāṁ na karōti sa yuṣmākamēva sapakṣaḥ|
41 Qünki mǝn silǝrgǝ xuni bǝrⱨǝⱪ eytip ⱪoyayki, Mǝsiⱨkǝ mǝnsup bolƣanliⱪinglar üqün, mening namimda silǝrgǝ ⱨǝtta birǝr piyalǝ su bǝrgǝn kiximu ɵz in’amiƣa erixmǝy ⱪalmaydu.
yaḥ kaścid yuṣmān khrīṣṭaśiṣyān jñātvā mannāmnā kaṁsaikēna pānīyaṁ pātuṁ dadāti, yuṣmānahaṁ yathārthaṁ vacmi, sa phalēna vañcitō na bhaviṣyati|
42 Lekin manga etiⱪad ⱪilƣan bundaⱪ kiqiklǝrdin birini gunaⱨⱪa putlaxturƣan ⱨǝrⱪandaⱪ adǝmni, u boyniƣa yoƣan tügmǝn texi esilƣan ⱨalda dengizƣa taxliwetilgini ǝwzǝl bolatti.
kintu yadi kaścin mayi viśvāsināmēṣāṁ kṣudraprāṇinām ēkasyāpi vighnaṁ janayati, tarhi tasyaitatkarmma karaṇāt kaṇṭhabaddhapēṣaṇīkasya tasya sāgarāgādhajala majjanaṁ bhadraṁ|
43 Əgǝr ǝmdi ⱪolung seni gunaⱨⱪa putlaxtursa, uni kesip taxliwǝt. Qünki ikki ⱪolung bar ⱨalda dozahⱪa, yǝni ɵqürülmǝs otⱪa kirginingdin kɵrǝ, qolaⱪ ⱨalda ⱨayatliⱪⱪa kirgining ǝwzǝldur. (Geenna )
ataḥ svakarō yadi tvāṁ bādhatē tarhi taṁ chindhi;
44 Qünki dozahta xularni [yǝydiƣan] ⱪurt-ⱪongƣuzlar ɵlmǝydu, yalⱪunluⱪ ot ɵqmǝydu.
yasmāt yatra kīṭā na mriyantē vahniśca na nirvvāti, tasmin anirvvāṇānalanarakē karadvayavastava gamanāt karahīnasya svargapravēśastava kṣēmaṁ| (Geenna )
45 Əgǝr ǝmdi putung seni [gunaⱨⱪa] putlaxtursa, uni kesip taxliwǝt. Qünki ikki putung bar ⱨalda dozahⱪa, yǝni ɵqürülmǝs otⱪa taxlanƣiningdin kɵrǝ, tokur ⱨalda ⱨayatliⱪⱪa kirgining ǝwzǝl. (Geenna )
yadi tava pādō vighnaṁ janayati tarhi taṁ chindhi,
46 Qünki dozahta xularni [yǝydiƣan] ⱪurt-ⱪongƣuzlar ɵlmǝydu, yalⱪunluⱪ ot ɵqmǝydu.
yatō yatra kīṭā na mriyantē vahniśca na nirvvāti, tasmin 'nirvvāṇavahnau narakē dvipādavatastava nikṣēpāt pādahīnasya svargapravēśastava kṣēmaṁ| (Geenna )
47 Əgǝr kɵzüng seni [gunaⱨⱪa] putlaxtursa, uni oyup taxliwǝt. Ikki kɵzüng bar ⱨalda otluⱪ dozahⱪa taxlanƣiningdin kɵrǝ, singar kɵzlük bolup Hudaning padixaⱨliⱪiƣa kirgining ǝwzǝl. (Geenna )
svanētraṁ yadi tvāṁ bādhatē tarhi tadapyutpāṭaya, yatō yatra kīṭā na mriyantē vahniśca na nirvvāti,
48 Qünki dozahta xularni [yǝydiƣan] ⱪurt-ⱪongƣuzlar ɵlmǝydu, yalⱪunluⱪ ot ɵqmǝydu.
tasmina 'nirvvāṇavahnau narakē dvinētrasya tava nikṣēpād ēkanētravata īśvararājyē pravēśastava kṣēmaṁ| (Geenna )
49 Ⱨǝmmǝ adǝm ot bilǝn tuzlinidu wǝ ⱨǝrbir ⱪurbanliⱪ tuz bilǝn tuzlinidu.
yathā sarvvō bali rlavaṇāktaḥ kriyatē tathā sarvvō janō vahnirūpēṇa lavaṇāktaḥ kāriṣyatē|
50 Tuz yahxi nǝrsidur. Ⱨalbuki, ǝgǝr tuz ɵz tuzluⱪini yoⱪatsa, uningƣa ⱪaytidin tuz tǝmini ⱪandaⱪmu kirgüzgili bolidu? Ɵzünglarda tuz tepilsun wǝ bir-biringlar bilǝn inaⱪliⱪta ɵtünglar.
lavaṇaṁ bhadraṁ kintu yadi lavaṇē svādutā na tiṣṭhati, tarhi katham āsvādyuktaṁ kariṣyatha? yūyaṁ lavaṇayuktā bhavata parasparaṁ prēma kuruta|