< Yǝrǝmiyaning yiƣa-zarliri 4 >

1 (Alǝf) Aⱨ! Altun xunqǝ julasiz bolup kǝtti! Sap altun xunqǝ tutuⱪ bolup kǝtti! Muⱪǝddǝs ɵydiki taxlar ⱨǝrbir koqining bexiƣa tɵkülüp qeqildi!
¡CÓMO se ha oscurecido el oro! ¡[Cómo] el buen oro se ha demudado! Las piedras del santuario están esparcidas por las encrucijadas de todas las calles.
2 (Bǝt) Zionning oƣulliri xunqǝ ⱪimmǝtlik, Sap altunƣa tegixküsiz idi, Ⱨazir sapal kozilardǝk, Sapalqining ⱪoli yasiƣanliriqilikmu [ⱪimmiti yoⱪ] dǝp ⱪariliwatidu!
Los hijos de Sión, preciados y estimados más que el oro puro, ¡cómo son tenidos por vasos de barro, obra de manos de alfarero!
3 (Gimǝl) Ⱨǝtta qilbɵrilǝr ǝmqikini tutup berip balilirini emitidu; Lekin mening hǝlⱪim qɵldiki tɵgiⱪuxlarƣa ohxax rǝⱨimsiz boldi.
Aun los monstruos marinos sacan la teta, dan de mamar á sus chiquitos: la hija de mi pueblo es cruel, como los avestruces en el desierto.
4 (Dalǝt) Bowaⱪning tili ussuzluⱪtin tangliyiƣa qaplixiwatidu; Kiqik balilar nan tilimǝktǝ, Ⱨeqkim ularƣa oxtup bǝrmǝywatidu.
La lengua del niño de teta, de sed se pegó á su paladar: los chiquitos pidieron pan, y no hubo quien se lo partiese.
5 (He) Nazunemǝtlǝrni yǝp kɵngǝnlǝr koqilarda sarƣiyip yüridu; Sɵsün kiyim kiydürülüp qong ⱪilinƣanlar tezǝklikni ⱪuqaⱪlap yetiwatidu.
Los que comían delicadamente, asolados fueron en las calles; los que se criaron en carmesí, abrazaron los estercoleros.
6 (Waw) Hǝlⱪimning ⱪizining ⱪǝbiⱨlikigǝ qüxkǝn jaza Sodomning gunaⱨining jazasidin eƣirdur; Qünki Sodom biraⱪla ɵrüwetilgǝnidi, ⱨeq adǝmning ⱪoli uni ⱪiynimiƣanidi.
Y aumentóse la iniquidad de la hija de mi pueblo más que el pecado de Sodoma, que fué trastornada en un momento, y no asentaron sobre ella compañías.
7 (Zain) Hǝlⱪimning «Nazariy»liri bolsa ⱪardin sap, süttin aⱪ, teni ⱪizil yaⱪutlardin parⱪiraⱪ idi, Tǝⱪi-turⱪi kɵk yaⱪuttǝk idi.
Sus Nazareos fueron blancos más que la nieve, más lustrosos que la leche, su compostura más rubicunda que los rubíes, más bellos que el zafiro:
8 (Hǝt) Ⱨazir qirayliri ⱪurumdin ⱪara; Koqilarda kixilǝr toniyalmiƣudǝk bolup ⱪaldi; Bir terǝ-bir ustihan bolup ⱪaldi; U ⱪaⱪxallixip yaƣaqtǝk bolup kǝtti.
Oscura más que la negrura es la forma de ellos; no los conocen por las calles: su piel está pegada á sus huesos, seca como un palo.
9 (Tǝt) Ⱪiliqta ɵltürülgǝnlǝr ⱪǝⱨǝtqiliktǝ ɵlgǝnlǝrdin bǝhtliktur; Qünki ular ⱪaⱪxal bolup kǝtmǝktǝ, Tupraⱪning mewiliri bolmiƣaqⱪa yiⱪitilmaⱪta.
Más dichosos fueron los muertos á cuchillo que los muertos del hambre; porque éstos murieron poco á poco por falta de los frutos de la tierra.
10 (Yod) Baƣri yumxaⱪ ayallar ɵz ⱪolliri bilǝn balilirini ⱪaynitip pixurdi; Hǝlⱪimning ⱪizi nabut ⱪilinƣinida balilar ularning gɵxi bolup ⱪaldi.
Las manos de las mujeres piadosas cocieron á sus hijos; fuéronles comida en el quebrantamiento de la hija de mi pueblo.
11 (Kaf) Pǝrwǝrdigar ⱪǝⱨrini qüxürüp piƣandin qiⱪti, Otluⱪ ƣǝzipini tɵkti; Zionda bir ot yeⱪip, Uning ullirini yutuwǝtti.
Cumplió Jehová su enojo, derramó el ardor de su ira; y encendió fuego en Sión, que consumió sus fundamentos.
12 (Lamǝd) Yǝr yüzidiki padixaⱨlar wǝ jaⱨanda barliⱪ turuwatⱪanlar bolsa, Nǝ küxǝndǝ nǝ düxmǝnning Yerusalemning ⱪowuⱪliridin bɵsüp kiridiƣanliⱪiƣa ixǝnmǝytti.
Nunca los reyes de la tierra, ni todos los que habitan en el mundo, creyeron que el enemigo y el adversario entrara por las puertas de Jerusalem.
13 (Mǝm) Ⱨalbuki, pǝyƣǝmbǝrlirining gunaⱨliri tüpǝylidin, Kaⱨnlirining ⱪǝbiⱨlikliri tüpǝylidin, Ularning [Zionda] ⱨǝⱪⱪaniylarning ⱪanlirini tɵkkǝnliki tüpǝylidin, — Bu ix [bexiƣa] qüxti!
[Es] por los pecados de sus profetas, por las maldades de sus sacerdotes, que derramaron en medio de ella la sangre de los justos.
14 (Nun) Ⱨazir ular ⱪarƣulardǝk koqilarda tenǝp yürmǝktǝ, Ular ⱪanƣa bulƣanƣanki, Ⱨeqkim kiyimlirigǝ tǝgküqi bolmaydu.
Titubearon como ciegos en las calles, fueron contaminados en sangre, de modo que no pudiesen tocar á sus vestiduras.
15 (Samǝⱪ) Hǝⱪ ularƣa: «Yoⱪulux! Napaklar! Yoⱪulux! Yoⱪulux, bizgǝ tǝgküqi boluxma!» dǝp warⱪirixmaⱪta. Ular ⱪeqip tǝrǝp-tǝrǝpkǝ sǝrgǝrdan bolup kǝtti; Lekin ǝllǝr: «ularning arimizda turuxiƣa bolmaydu!» — dǝwatidu.
Apartaos ¡inmundos!, les gritaban, Apartaos, apartaos, no toquéis. Cuando huyeron y fueron dispersos, dijeron entre las gentes: Nunca más morarán [aquí].
16 (Pe) Pǝrwǝrdigar Ɵzi ularni tarⱪitiwǝtti; U ularni ⱪayta nǝzirigǝ almaydu; Kaⱨinlarning ⱨɵrmiti ⱪilinmidi, Yaxanƣanlarmu ⱨeq meⱨribanliⱪ kɵrmidi.
La ira de Jehová los apartó, no los mirará más: no respetaron la faz de los sacerdotes, ni tuvieron compasión de los viejos.
17 (Ayin) Kɵzimiz yardǝmni biⱨudǝ kütüp ⱨalidin kǝtti; Dǝrwǝⱪǝ bizni ⱪutⱪuzalmiƣan bir ǝlni kütüp kɵzǝt munarlirimizda turup kǝlduⱪ.
Aun nos han desfallecido nuestros ojos tras nuestro vano socorro: en nuestra esperanza aguardamos gente que no puede salvar.
18 (Tsadǝ) Düxmǝnlirimiz izimizdin ⱪoƣlap yürdi; Xunga koqilarda yürǝlmǝyttuⱪ; Əjilimiz yeⱪinlaxti, künlirimiz toxti; Qünki ǝjilimiz kǝldi!
Cazaron nuestros pasos, que no anduviésemos por nuestras calles: acercóse nuestro fin, cumpliéronse nuestros días; porque nuestro fin vino.
19 (Kof) Peyimizgǝ qüxkǝnlǝr asmandiki bürkütlǝrdin ittik; Taƣlardimu bizni ⱪoƣlap yügürdi, Bayawandimu bizni bɵktürmidǝ paylaxti.
Ligeros fueron nuestros perseguidores más que las águilas del cielo: sobre los montes nos persiguieron, en el desierto nos pusieron emboscadas.
20 (Rǝx) Jenimizning nǝpisi bolƣan, Pǝrwǝrdigarning Mǝsiⱨ ⱪilƣini ularning ora-tuzaⱪlirida tutuldi; Biz u toƣrisida: «uning sayisidǝ ǝllǝr arisida yaxaymiz» dǝp oyliduⱪ!
El resuello de nuestras narices, el ungido de Jehová, de quien habíamos dicho: A su sombra tendremos vida entre las gentes: fué preso en sus hoyos.
21 (Xiyn) I uz zeminida turƣuqi, Edomning ⱪizi, huxal-huram yayriƣin! Lekin bu [jaza] ⱪǝdǝⱨi sangimu ɵtidu; Sǝnmu mǝst bolisǝn, yalingaqlinisǝn!
Gózate y alégrate, hija de Edom, la que habitas en tierra de Hus: aun hasta ti pasará el cáliz; embriagarte has, y vomitarás.
22 (Taw) Ⱪǝbiⱨlikingning jazasiƣa Hatimǝ berilidu, i Zion ⱪizi; U seni sürgünlükkǝ ⱪayta elip kǝtmǝydu; Lekin, i Edom ⱪizi, u sening ⱪǝbiⱨlikingni jazalaydu; U gunaⱨliringni eqip taxlaydu!
Cumplido es tu castigo, oh hija de Sión: nunca más te hará trasportar. Visitará tu iniquidad, oh hija de Edom; descubrirá tus pecados.

< Yǝrǝmiyaning yiƣa-zarliri 4 >