Yǝxaya 14
1 Qünki Pǝrwǝrdigar Yaⱪupⱪa rǝⱨimdillik kɵrsitidu, Yǝnǝ Israilni tallaydu; U ularni ɵz yurt-zeminida makanlaxturidu. Xuning bilǝn yat adǝmlǝr ular bilǝn birlixip, Yaⱪup jǝmǝtigǝ ⱪoxulidu.
Jo Tas Kungs apžēlosies par Jēkabu un atkal izredzēs Israēli un tos pārvedīs savā zemē. Un svešinieki ar tiem biedrosies un pieķersies Jēkaba namam.
2 Ⱨǝrⱪaysi ǝl-millǝtlǝr ularni elip ɵz yurtiƣa apiridu; Israil jǝmǝti bolsa Pǝrwǝrdigarning zeminida ularƣa ⱪul wǝ dedǝk süpitidǝ igidarqiliⱪ ⱪilidu; Ular ɵzlirini tutⱪun ⱪilƣanlarni tutidu; Ɵzlirini ǝzgǝnlǝrning üstidin idarǝ ⱪilidu.
Un tautas tos ņems un vadīs uz viņu vietām, un Israēla nams Tā Kunga zemē tos iemantos par kalpiem un kalponēm, un tie tos turēs cietumā, kas viņus bija cietumā turējuši, un valdīs par saviem dzinējiem.
3 Wǝ xundaⱪ boliduki, Pǝrwǝrdigar silǝrgǝ azabtin, sarasimidin wǝ ǝsir bolup mǝjburlanƣan muxǝⱪⱪǝtlik ⱪulluⱪtin aramliⱪ bǝrgǝn künidǝ,
Un notiks tai dienā, kad Tas Kungs tev dusu dos no tavām sāpēm un no tavām izbailēm un no tās grūtās kalpošanas, ar ko tie tevi kalpinājuši,
4 Silǝr Babil padixaⱨi toƣrisida mundaⱪ maⱪal-tǝmsilni eytisilǝr: — «Ⱪara, bu jazanihor ⱪandaⱪ ⱨalak boldi, Talan-taraj ⱪilip altun topliƣuqi ⱪandaⱪ yoⱪaldi!
Tad tu šo dziesmu dziedāsi pret Bābeles ķēniņu un sacīsi: Kā tas dzinējs pagalam! Kā tie spaidi pagalam!
5 Pǝrwǝrdigar rǝzillǝrning ⱨasisini, Ⱨakimlarning zakon tayiⱪini,
Tas Kungs bezdievīgiem salauzis zizli, valdītājiem rīksti,
6 Yǝni hǝlⱪ-millǝtlǝrni aqqiⱪi bilǝn üzlüksiz urƣanni, Əllǝrgǝ ƣǝzǝp ⱪilip tizginsiz ziyankǝxlik ⱪilƣanni sunduruwǝtti.
Kas ļaudis briesmīgi mocīja ar mokām bez mitēšanās, kas ar bardzību valdīja pār tautām, ar spaidīšanu bez gala.
7 Pütkül yǝr yüzi aram tepip tinqlinidu; Ular nahxa eytip tǝntǝnǝ ⱪilidu.
Visa zeme dus un atpūšas, tā skanēt skan no gavilēšanas.
8 Ⱪariƣaylar bolsa ⱨalingdin xadlinidu, Liwandiki kedirlarmu: — «Sǝn gɵrüngdǝ yatⱪuzulƣandin keyin, Ⱨeqbir kǝsküqi bizni ⱪorⱪatmaydu!» — dǝydu.
Un priedes priecājās par tevi un ciedru koki uz Lībanus (un saka): kamēr tu guli pie zemes, neviens nenāk, mūs nocirst.
9 Sǝn qüxüxüng bilǝn tǝⱨtisaradikilǝr seni ⱪarxi elixⱪa sarasimǝ bolup ketidu; Sǝn üqün ɵlüklǝrning roⱨliri, Jaⱨandiki jimiki «ɵqkǝ jinlar» ⱪozƣilidu; Əllǝrning ⱨǝmmǝ padixaⱨliri tǝhtliridin turƣuzulidu; (Sheol h7585)
Elle apakšā tevis dēļ rīb, tev pretim ejot; kad tu nāci, viņa tevis dēļ uzmodina mirušos, visus zemes lielkungus, viņa visiem tautu ķēniņiem liek celties no krēsliem. (Sheol h7585)
10 Ularning ⱨǝmmisi sanga ⱪarap mundaⱪ dǝydu: — «Sening ⱨalingmu bizlǝrningkidǝk boxap kǝttimu? Bizgǝ ohxax bolup ⱪaldingmusǝn?!»
Tie visi runā un saka uz tevi: arī tu esi palicis bez spēka tā kā mēs, tu mums palicis līdzīgs.
11 Sening xanu-ⱨǝywiting qiltariliringning awazliri bilǝn billǝ tǝⱨtisaraƣa qüxürülüp tügidi; Astingda qiwin ⱪurti miȥildap ketidu, Üstüngni sazanglar ⱪaplap ketidu. (Sheol h7585)
Tava greznība nogrimusi ellē un tavu kokļu skaņa; kodes būs tavas cisas, un tārpi tavs apsegs. (Sheol h7585)
12 I Qolpan, Sǝⱨǝr balisi, Sǝn ⱪandaⱪ ⱪilip asmandin yiⱪilip qüxkǝnsǝn! I tehi ɵtkǝndila ǝllǝrni yǝrgǝ yiⱪitⱪuqi, Sǝn yǝr yüzigǝ taxliwetilding!
Kā tu esi kritis no debesīm, tu rīta zvaigzne, tu ausekļa dēls! Kā tu nocirsts zemē, kas tautas pārvarēji?
13 Sǝn ǝslidǝ kɵnglüngdǝ: — «Mǝn asmanlarƣa qiⱪimǝn, Tǝhtimni Hudaning yultuzliridin üstün ⱪilimǝn; Mǝn jamaǝtning teƣida, Yǝni ximal tǝrǝplǝrdimu olturimǝn;
Un tu sacīji savā sirdī: es uzkāpšu debesīs, es paaugstināšu savu goda krēslu pār Dieva zvaigznēm, es apsēdīšos uz saiešanas kalna ziemeļu galā,
14 Mǝn bulutlarning egiz jayliridin yuⱪiriƣa ɵrlǝymǝn; Ⱨǝmmidin Aliy bilǝn tǝng bolimǝn!» — deding.
Es uzkāpšu padebešu kalnos, tam Visuaugstajam es līdzināšos.
Tiešām, ellē tu esi nogāzts, pašā bedres dziļumā. (Sheol h7585)
16 Seni kɵrgǝnlǝr sanga yeⱪindin sinqilap ⱪarap: — «Jaⱨanni zilziligǝ kǝltürgǝn, padixaⱨliⱪlarni titrǝtkǝn adǝm muxumidu?
Kas tevi redz, tie uz tevi skatās un tevi aplūko: vai šis tas vīrs, kas zemi kustināja un darīja valstis drebam.
17 Yǝr yüzini qɵl-bayawan ⱪilip, Uningdiki xǝⱨǝrlǝrni ƣulatⱪan, Tutⱪan ǝsirlǝrni ɵz yurtiƣa ⱨeq ⱪoyup bǝrmigǝn muxumidu?» — deyixidu.
Kas pasauli pārvērta par tuksnesi un viņas pilsētas postīja, kas viņas ļaudis no cietuma neatlaida mājās?
18 Mana ǝllǝrning xaⱨliri birimu ⱪalmay «xan-xǝrǝp»tǝ, [ⱪarangƣuluⱪtiki] ɵz ɵyidǝ yetixidu,
Visi tautu ķēniņi, tie visi guļ zemē ar godu, ikviens savā namā.
19 Biraⱪ sǝn kǝmsitilgǝn [qirigǝn] bir xah kǝbi, Ɵltürülgǝnlǝrning dɵwisi astida, Ⱪiliq bilǝn sanjilƣan, ⱨangning tǝⱨtigǝ qüxidiƣanlarƣa ohxax, Ayaƣ astida dǝssǝp-qǝylǝngǝn ɵlüktǝk, Ɵz gɵrüngdin mǝⱨrum bolup taxliwetilding.
Bet tu esi tālu atmests no sava kapa, kā nieka žagars, apklāts ar nokautiem, zobena nodurtiem, kas grimst akmeņu bedrē, - tā kā samīta maita.
20 Sǝn axu padixaⱨlar bilǝn birgǝ dǝpnǝ ⱪilinmaysǝn, Qünki ɵz yurtungni wǝyran ⱪilƣansǝn, Ɵz hǝlⱪingni ɵltürüwǝtkǝnsǝn; Rǝzillik ⱪilƣuqilarning nǝsli ⱨǝrgiz yǝnǝ tilƣa elinmaydu.
Ar viņiem kopā tu nebūsi kapā; jo savu zemi tu esi postījis un nokāvis savus ļaudis; ļauna darītāju dzimums netiks pieminēts mūžīgi.
21 Ata-bowilirining ⱪǝbiⱨlikliri tüpǝylidin, Uning oƣullirini ⱪǝtl ⱪilixⱪa tǝyyar ⱪilinglar; Xundaⱪ ⱪilƣanda, ular ornidin turup yǝr-jaⱨanni ixƣal ⱪilmaydu, Yǝr yüzini xǝⱨǝrgǝ toxⱪuzuwetǝlmǝydu.
Taisāties kaut viņa bērnus viņu tēvu nozieguma dēļ, ka tie neceļas un zemi neiemanto un nepiepilda pasauli ar pilsētām.
22 Qünki Mǝn ularƣa ⱪarxi qiⱪimǝn, — dǝydu samawi ⱪoxunlarning Sǝrdari bolƣan Pǝrwǝrdigar, — Mǝn Babildin uning namini wǝ uning ⱪalduⱪlirini, nǝsil-pǝrzǝntlirini üzüp taxlaymǝn, — dǝydu Pǝrwǝrdigar,
Jo Es celšos pret tiem, saka Tas Kungs Cebaot, un izdeldēšu no Bābeles vārdu un dzimumu un bērnu un bērna bērnu, saka Tas Kungs.
23 — Wǝ uni ⱨuwⱪuxning makaniƣa, sazliⱪlarƣa aylandurimǝn; Ⱨalakǝt süpürgisi bilǝn uni süpürüp taxlaymǝn, — dǝydu samawi ⱪoxunlarning Sǝrdari bolƣan Pǝrwǝrdigar.
Un Es to došu par īpašumu ežiem un par ūdens purvu, un Es tos izmēzīšu ar izdeldēšanas slotu, saka Tas Kungs Cebaot.
24 Samawi ⱪoxunlarning Sǝrdari bolƣan Pǝrwǝrdigar mundaⱪ ⱪǝsǝm iqkǝnki, — Mǝn ⱪandaⱪ oylisam, xundaⱪ bolidu; Ⱪandaⱪ mǝⱪsǝtni kɵnglümgǝ püksǝm, xu tiklinidu,
Tas Kungs Cebaot ir zvērējis un sacījis: tiešām, kā Es esmu nodomājis, tā notiks, un kā Es esmu nospriedis, tā būs,
25 Mǝⱪsitim Ɵz zeminimda Asuriyǝlikni ⱪiyma-qiyma ⱪilixtin ibarǝt; Ɵz taƣlirimda uni dǝssǝp-qǝylǝymǝn; U salƣan boyunturuⱪ hǝlⱪimning boynidin, U artⱪan yük mürisidin elip taxlinidu.
Ka Es Asuru satriekšu Savā zemē, un uz Saviem kalniem viņu samīdīšu, ka viņa jūgs no tiem top atņemts un viņa nasta zūd no viņu pleciem.
26 Mana bu pütkül yǝr yüzi toƣruluⱪ iradǝ ⱪilinƣan mǝⱪsǝttur, Mana bu barliⱪ ǝllǝrning üstigǝ uzartilƣan ⱪoldur.
Šis ir tas padoms, kas nospriests pār visu zemi, un šī ir tā roka, kas izstiepta pār visām tautām.
27 Pǝrwǝrdigar mundaⱪ mǝⱪsǝtni pükkǝnikǝn, Kim uni tosalisun? Uning ⱪoli uzartilƣanikǝn, kim uni yanduralisun?
Jo Tas Kungs Cebaot to nodomājis; kas to iznīcinās? Un Viņa roka ir izstiepta, kas to novērsīs?
28 Aⱨaz padixaⱨ ɵlgǝn yilida mundaⱪ wǝⱨiy yüklǝndi: —
Tai gadā, kad ķēniņš Ahazs nomira, notika šis spriedums:
29 I Filistiyǝ, ⱨǝmminglar, «Bizni urƣan tayaⱪ sundi» dǝp xadlanmanglar; Qünki yilanning yiltizidin zǝⱨǝrlik bir yilan qiⱪidu, Uning nǝsli bolsa dǝⱨxǝtlik uqar yilan bolidu.
Nepriecājies, visa Fīlistu zeme, ka tā rīkste salauzta, kas tevi sita. Jo no čūskas saknes nāk odze, un viņas auglis būs spārnains pūķis.
30 Xuning bilǝn yoⱪsullarning tunji baliliri ozuⱪlinidu, Mɵminlǝr bolsa tinq-amanliⱪta yatidu; Biraⱪ Mǝn yiltizingni aqarqiliⱪ bilǝn yoⱪitimǝn Ⱪalƣan ⱪismingmu u tǝrǝptin ɵltürülidu.
Jo visupēdīgie nabagi baudīs pilnību, un tukšinieki apgulsies ar mieru. Bet tavu sakni Es nokaušu caur badu, un tavus atlikušos viņš kaus zemē.
31 Xunga i ⱪowuⱪ, nalǝ kɵtürgin, I xǝⱨǝr, pǝryad qǝkkin! I Filistiyǝ, sǝn bolsang erip kǝtkǝnsǝn! Qünki ximal tǝrǝptin is-tütǝklik bir tüwrük ɵrlǝydu; Uning yiƣilƣan ⱪoxunlirida ⱨeqkim sǝpsiz ⱪalmaydu.
Kauciet, vārti! Kliedz, pilsēta! Izkūsti, visa Fīlistu zeme! Jo no ziemeļa puses nāk dūmi, un neviens no viņa pulkiem nenoklīst.
32 Əmdi bu ǝlning ǝlqilirigǝ ⱪandaⱪ jawab berix kerǝk? — «Zionni tikligüqi Pǝrwǝrdigardur; Uning hǝlⱪi iqidiki ezilgüqilǝr uningdin baxpanaⱨ tapidu» — degin!»
Un ko tad atbildēs tautu vēstnešiem? Ka Tas Kungs Ciānu stiprinājis un Viņa ļaužu bēdīgie tur atrod patvērumu.
