Misirdin qiⱪix 15
1 Xu qaƣda Musa bilǝn Israillar Pǝrwǝrdigarƣa mǝdⱨiyǝ oⱪup munu küyni eytti: — «Mǝn Pǝrwǝrdigarni mǝdⱨiyilǝp küy eytay, Qünki U karamǝt uluƣluⱪini kɵrsǝtti; U at wǝ mingüqini dengizƣa taxliwǝtti.
Tad Mozus un Israēla bērni dziedāja Tam Kungam šo dziesmu un sacīja: es dziedāšu Tam Kungam, jo Viņš ir ļoti paaugstinājies: zirgus un viņu jātniekus Viņš iegāzis jūrā.
2 Mening küqüm ⱨǝm mening küyüm Yaⱨ Ɵzidur; U manga nijat boldi; U mening Tǝngrimdur, mǝn Uni uluƣlaymǝn; U mening atamning Hudasidur, mǝn Uni aliy dǝp mǝdⱨiyilǝymǝn.
Tas Kungs ir mans spēks un mana dziesma, un Viņš man bijis par pestīšanu: Viņš ir mans stiprais Dievs, es Viņu pagodināšu; Viņš ir mana tēva Dievs, es Viņu paaugstināšu.
3 Pǝrwǝrdigar jǝngqidur, Yaⱨwǝⱨ Uning namidur.
Tas Kungs ir karavīrs, Kungs ir Viņa vārds.
4 Pirǝwnning jǝng ⱨarwilirini ⱨǝm ⱪoxunlirini dengizƣa taxliwǝtti; Uning aliy lǝxkǝr baxliⱪliri Ⱪizil Dengizda ƣǝrⱪ ⱪilindi.
Faraona ratus un viņa spēku Viņš iemetis jūrā, un viņa izlasītie virsnieki apslīkuši niedru jūrā.
5 Qongⱪur sular ularni kɵmüwǝtti, Ular huddi taxtǝk dengiz tegigǝ qɵküp kǝtti.
Dziļumi tos apklājuši, tie dibenā nogrimuši kā akmens.
6 Sening ong ⱪolung, ǝy Pǝrwǝrdigar, Ⱪudriti bilǝn xan-xǝrǝp tapti; Sening ong ⱪolung, ǝy Pǝrwǝrdigar, Düxmǝnni kukum-talⱪan ⱪiliwǝtti.
Ak Kungs! Tava labā roka ir pagodināta caur spēku, Tava labā roka, ak Kungs, ienaidniekus salauzījusi.
7 Ɵz uluƣluⱪungning ⱨǝywisi bilǝn ɵzünggǝ ⱪarxi qiⱪⱪanlarni nabut ⱪilding, Sǝn otluⱪ ƣǝzipingni ǝwǝtting, U samanni kɵydürgǝn ottǝk ularni yutuwǝtti.
Un Savā lielā augstumā Tu esi nogāzis Savus pretiniekus, Tu esi izlaidis Savu bardzību, kas tos aprijusi kā rugājus.
8 Dimiƣingning nǝpisi bilǝn sular dɵng bolup ɵrlidi, Juxⱪunliƣan dolⱪunlar dɵng kǝbi tik turdi, Dengizning otturisidiki qongⱪur sular ⱪaturup ⱪoyuldi.
Un caur Tavu nāšu pūšanu sacēlās ūdeņi, strauti sastājās kā kopā, ūdeņi sastinga jūras vidū.
9 Düxmǝn dedi: «Mǝn ularni ⱪoƣlaymǝn, yetiximǝn, olja elip ülǝxtürimǝn, Ulardin dǝrdimni qiⱪirimǝn, Ⱪiliqimni suƣurup, ɵz ⱪolum bilǝn ularni nabut ⱪilimǝn».
Ienaidnieks sacīja: es dzīšos pakaļ, es panākšu, es dalīšu laupījumu, mana dvēsele pie tiem atriebsies. Es izvilkšu savu zobenu, un mana roka tos izdeldēs.
10 Lekin Sǝn nǝpising bilǝn püwliding, Dengiz ularni kɵmüwǝtti; Ular juxⱪunluⱪ sularda ⱪoƣuxundǝk qɵküp kǝtti.
Tu Savu dvašu esi pūtis, jūra tos apklājusi, tie nogrimuši kā svins varenos ūdeņos.
11 Ilaⱨlarning arisida, ǝy Pǝrwǝrdigar, Kim Sening tǝngdixing bolsun? Pak-muⱪǝddǝslik iqidǝ Ɵz ⱨǝywitingni kɵrsitidiƣan, Ⱨǝmd-mǝdⱨiyilǝr arisida dǝⱨxǝtlik turidiƣan, Mɵjizǝ-karamǝt yaritidiƣan, Sǝndǝk kim bolsun?
Ak Kungs! Kas ir tāds kā Tu? Kas ir tāds kā Tu starp tiem dieviem, pagodināts svētībā, cienījams ar teikšanām, brīnumu darītājs?
12 Sǝn ong ⱪolungni uzitixing bilǝn, Yǝr-zemin ularni yutuwǝtti.
Tu esi izstiepis Savu labo roku, zeme tos aprijusi.
13 Lekin Ɵzünggǝ ⱨǝmjǝmǝt ⱪilip ⱪutⱪuzƣan ⱪowmni rǝⱨimdilliⱪing bilǝn baxlap qiⱪting; Sǝn ularni Ɵz muⱪǝddǝs makaningƣa ⱪudriting bilǝn ⱨidayǝt ⱪilip yetǝkliding.
Tu caur Savu žēlastību esi vadījis šos ļaudis, ko Tu atpestījis, Tu tos esi vadījis caur Savu spēku uz Tavas svētības mājas vietu.
14 Yat hǝlⱪlǝr buni anglap, titrixip kǝtti; Filistiyǝdǝ turuwatⱪanlarni tolƣaⱪtǝk azab tutti.
Tautas to dzird un trīc, bailība tos aizņēmusi, kas Fīlistejā mājo.
15 Andin Edomning ǝmirliri dǝkkǝ-dükkigǝ qüxti; Moabning palwanlirini bolsa, rasa titrǝk basti; Ⱪanaan zeminidikilǝrning yüriki su bolup aⱪti;
Tad Edoma virsnieki iztrūcinājās, trīcēšana aizņem Moaba varenos, sirds izkūst visiem, kas Kanaānā dzīvo.
16 Ⱪorⱪunq wǝ dǝⱨxǝt ularni basti; Bilikingning ⱨǝywiti bilǝn ular huddi taxtǝk midirliyalmay ⱪaldi; Hǝlⱪing ɵtüp kǝtküqǝ, i Pǝrwǝrdigar, Ɵzüng rǝnǝ tɵlǝp ⱨɵr ⱪilƣan hǝlⱪing ɵtüp bolƣuqǝ.
Iztrūcināšana un bailība krīt uz tiem, caur Tava elkoņa lielumu tie paliek klusu kā akmens, tiekams Tavi ļaudis pārstaigās cauri, ak Kungs, tiekams tie ļaudis pārstaigās, ko Tu Sev esi mantojis.
17 Ularni baxlap kirip, Ɵz mirasing bolƣan taƣda kɵqǝttǝk tikisǝn, Ɵz makaning ⱪilƣan jayƣa, i Pǝrwǝrdigar, Ɵz ⱪolliring tǝyyarliƣan muⱪǝddǝs jayƣa, i Rǝb, ularni elip barisǝn.
Tu tos vedi un stādi Savas mantības kalnā, tai vietā, ko Tu, Kungs, esi darījis par Savu mājas vietu, tai svētā vietā, ko Tavas rokas, ak Kungs, ir cēlušas.
18 Pǝrwǝrdigar ǝbǝdil’ǝbǝdgiqǝ padixaⱨ bolup ⱨɵküm süridu!
Tas Kungs ir ķēniņš mūžīgi mūžam.
19 Qünki Pirǝwnning atliri, Jǝng ⱨarwiliri atliⱪliri bilǝn billǝ dengizƣa kirip boldi; Pǝrwǝrdigar dengizning sulirini ularning üstigǝ yandurdi, Lekin Israillar bolsa dengizning otturisidin ⱪuruⱪ yǝrdin mengip ɵtüp kǝtti».
Jo Faraona zirgi ar viņa ratiem un ar viņa jātniekiem ir nākuši jūrā, un Tas Kungs jūras ūdenim ir licis pār tiem atpakaļ griezties, bet Israēla bērni caur jūras vidu izgājuši sausām kājām.
20 Andin Ⱨarunning ⱨǝdisi pǝyƣǝmbǝr Mǝryǝm ⱪoliƣa dapni aldi, barliⱪ ⱪiz-ayallarmu ⱪoliƣa dap elip, ussul oynixip uningƣa ǝgǝxti.
Un Mirjame, tā praviete, Ārona māsa, ņēma bungas savā rokā, un visas sievas izgāja viņai pakaļ ar bungām un diešanu.
21 Mǝryǝm ularƣa jawabǝn mundaⱪ küyni oⱪudi: — «Pǝrwǝrdigarni mǝdⱨiyilǝp küy eytinglar, Qünki U zor uluƣluⱪini kɵrsǝtti; U at wǝ mingüqini dengizƣa taxliwǝtti!».
Tad Mirjame tiem atbildēja: dziedāt Tam Kungam, jo Viņš ir ļoti paaugstinājies: zirgus un viņu jātniekus Viņš ir iegāzis jūrā.
22 Andin Musa Israillarni Ⱪizil Dengizdin baxlap, Xur qɵligǝ elip bardi. Ular uda üq kün qɵldǝ yürüp, su tapalmidi.
Pēc tam Mozus Israēlim lika aiziet no niedru jūras, un tie izgāja līdz Šur tuksnesim un gāja trīs dienas tuksnesī un neatrada ūdeni.
23 Andin ular Maraⱨⱪa yetip kǝldi; lekin u yǝrning süyi aqqiⱪ bolup, süyini iqkili bolmaytti; xunga u jayning nami «Maraⱨ» dǝp ⱪoyulƣan.
Tad tie nāca uz Māru, bet Māras ūdeni nevarēja dzert, jo tas bija rūgts, tāpēc viņas vārdu nosauc Māra (rūgtums).
24 U waⱪitta halayiⱪ: — Biz nemǝ iqimiz? — dǝp Musadin aƣrinip ƣotuldaxⱪili turdi.
Tad tie ļaudis kurnēja pret Mozu un sacīja: ko mēs dzersim?
25 U Pǝrwǝrdigarƣa pǝryad kɵtürdi; Pǝrwǝrdigar uningƣa bir dǝrǝhni kɵrsǝtti; u dǝrǝh yaƣiqini elip, suƣa taxliwidi, su tatliⱪ suƣa aylandi. U yǝrdǝ Pǝrwǝrdigar ularƣa ⱨɵküm-bǝlgilimǝ bekitip, ularni sinap, mundaⱪ dedi: —
Un viņš brēca uz To Kungu un Tas Kungs viņam rādīja koku, to viņš ielika tai ūdenī, tad tas ūdens tapa salds.
26 «Əgǝr silǝr kɵngül ⱪoyup Hudayinglar Pǝrwǝrdigarning sɵzini anglap, Uning nǝziridǝ durus bolƣanni ⱪilip, ǝmrlirigǝ ⱪulaⱪ selip, barliⱪ ⱨɵkümlirini tutsanglar, undaⱪta, Mǝn misirliⱪlarning üstigǝ salƣan kesǝllǝrdin ⱨeqbirini üstünggǝ salmaymǝn; qünki Mǝnki silǝrgǝ xipaliⱪ bǝrgüqi Pǝrwǝrdigardurmǝn».
Tur viņš tiem iecēla likumu un tiesu, un tur viņš tos pārbaudīja un sacīja: ja jūs tikuši(uzmanīgi) klausīsiet Tā Kunga, sava Dieva, balsi, un darīsiet, kas tiesa ir Viņa acīs, un liksiet vērā Viņa baušļus un sargāsiet visus Viņa likumus, tad Es uz jums nelikšu nekādu vājību, ko Es esmu licis uz Ēģipti; jo Es esmu Tas Kungs tavs ārsts.
27 Andin ular Elimƣa yetip kǝldi. Xu yǝrdǝ on ikki bulaⱪ bilǝn yǝtmix horma dǝrihi bar idi; ular xu yǝrdǝ sularning boyida qedir tikti.
Tad tie nāca uz Elim, un tur bija divpadsmit avoti un septiņdesmit palmas, un tie tur apmeta lēģeri pie ūdens.
