Rosullarning paaliyǝtliri 21
1 Andin biz ulardin ajrilip qiⱪⱪandin keyin, kemǝ bilǝn udul Ⱪos ariliƣa ⱪarap yol alduⱪ. Ətisi, Rodos ariliƣa, u yǝrdin Patara xǝⱨirigǝ barduⱪ.
tai rvisr̥ṣṭāḥ santō vayaṁ pōtaṁ bāhayitvā r̥jumārgēṇa kōṣam upadvīpam āgatya parē'hani rōdiyōpadvīpam āgacchāma tatastasmāt pātārāyām upātiṣṭhāma|
2 Patarada Fǝnikiyǝ rayoniƣa baridiƣan bir kemini tepip, uningƣa olturup yolƣa qiⱪtuⱪ.
tatra phainīkiyādēśagāminam pōtamēkaṁ prāpya tamāruhya gatavantaḥ|
3 Siprus arili kɵrüngǝndin keyin, uni sol tǝripimizdǝ ⱪaldurup ɵtüp, Suriyǝgǝ ⱪarap mengip, Tur xǝⱨiridǝ ⱪuruⱪluⱪⱪa qiⱪtuⱪ. Qünki kemǝ bu yǝrdǝ yük qüxürmǝkqi idi.
kuprōpadvīpaṁ dr̥ṣṭvā taṁ savyadiśi sthāpayitvā suriyādēśaṁ gatvā pōtasthadravyāṇyavarōhayituṁ sōranagarē lāgitavantaḥ|
4 U yǝrdǝ muhlislarni tepip, ularning yenida yǝttǝ kün turduⱪ. Ularƣa Muⱪǝddǝs Roⱨning wǝⱨiyisi kelip, ular Pawlusⱪa ayiƣing Yerusalemƣa basmisun, dǝp nǝsiⱨǝt ⱪildi.
tatra śiṣyagaṇasya sākṣātkaraṇāya vayaṁ tatra saptadināni sthitavantaḥ paścāttē pavitrēṇātmanā paulaṁ vyāharan tvaṁ yirūśālamnagaraṁ mā gamaḥ|
5 Biraⱪ biz u yǝrdǝ turux waⱪtimiz toxⱪanda, sǝpirimizni dawamlaxturduⱪ. Ularning ⱨǝmmisi, jümlidin hotun-baliliri bizni xǝⱨǝrning sirtiƣiqǝ uzitip qiⱪti. Ⱨǝmmimiz dengiz boyida tizlinip olturup billǝ dua ⱪilduⱪ.
tatastēṣu saptasu dinēṣu yāpitēṣu satsu vayaṁ tasmāt sthānāt nijavartmanā gatavantaḥ, tasmāt tē sabālavr̥ddhavanitā asmābhiḥ saha nagarasya parisaraparyyantam āgatāḥ paścādvayaṁ jaladhitaṭē jānupātaṁ prārthayāmahi|
6 Ⱪuqaⱪlixip hoxlaxⱪandin keyin, biz kemigǝ qiⱪtuⱪ, ular ɵylirigǝ ⱪaytixti.
tataḥ parasparaṁ visr̥ṣṭāḥ santō vayaṁ pōtaṁ gatāstē tu svasvagr̥haṁ pratyāgatavantaḥ|
7 Tur xǝⱨiridin dengiz sǝpirimizni dawamlaxturup, ahirida Pitolimays xǝⱨirigǝ kǝlduⱪ. U yǝrdiki ⱪerindaxlar bilǝn kɵrüxüp, ularning yenida bir kün turduⱪ.
vayaṁ sōranagarāt nāvā prasthāya talimāyinagaram upātiṣṭhāma tatrāsmākaṁ samudrīyamārgasyāntō'bhavat tatra bhrātr̥gaṇaṁ namaskr̥tya dinamēkaṁ taiḥ sārddham uṣatavantaḥ|
8 Ətisi, u yǝrdin ayrilip, Ⱪǝysǝriyǝ xǝⱨirigǝ kǝlduⱪ. Biz burun [Yerusalemdiki] «yǝttǝ hizmǝtkar»din biri bolƣan, hux hǝwǝrqi Filipning ɵyigǝ berip ⱪonduⱪ.
parē 'hani paulastasya saṅginō vayañca pratiṣṭhamānāḥ kaisariyānagaram āgatya susaṁvādapracārakānāṁ saptajanānāṁ philipanāmna ēkasya gr̥haṁ praviśyāvatiṣṭhāma|
9 Bu kixining tehi yatliⱪ ⱪilinmiƣan, bexarǝt-wǝⱨiylǝrni yǝtküzidiƣan tɵt ⱪizi bar idi.
tasya catasrō duhitarō'nūḍhā bhaviṣyadvādinya āsan|
10 Biz u yǝrdǝ birnǝqqǝ kün turƣandin keyin, Agabus isimlik bir pǝyƣǝmbǝr Yǝⱨudiyǝ ɵlkisidin qüxti.
tatrāsmāsu bahudināni prōṣitēṣu yihūdīyadēśād āgatyāgābanāmā bhaviṣyadvādī samupasthitavān|
11 Bu kixi bizning aldimizƣa kelip, Pawlusning bǝlweƣini ⱪoliƣa elip, ɵzining put-ⱪolini baƣlap: — Muⱪǝddǝs Roⱨ mundaⱪ dǝydu: — Yǝⱨudiylar bu bǝlwaƣning igisini Yerusalemda muxundaⱪ baƣlap, yat ǝlliklǝrning ⱪoliƣa tapxuridu! — dedi.
sōsmākaṁ samīpamētya paulasya kaṭibandhanaṁ gr̥hītvā nijahastāpādān baddhvā bhāṣitavān yasyēdaṁ kaṭibandhanaṁ taṁ yihūdīyalōkā yirūśālamanagara itthaṁ baddhvā bhinnadēśīyānāṁ karēṣu samarpayiṣyantīti vākyaṁ pavitra ātmā kathayati|
12 Bularni anglap, ⱨǝm biz ⱨǝm xu yǝrlik kixilǝr bilǝn birliktǝ Pawlustin Yerusalemƣa barmiƣin dǝp ɵtünduⱪ.
ētādr̥śīṁ kathāṁ śrutvā vayaṁ tannagaravāsinō bhrātaraśca yirūśālamaṁ na yātuṁ paulaṁ vyanayāmahi;
13 Lekin Pawlus jawabǝn: — Silǝr nemixⱪa bunqiwala yiƣlap, yürikimni ezisilǝr? Mǝn Yerusalemda Rǝb Əysaning nami üqün tutⱪun boluxla ǝmǝs, xu yǝrdǝ ɵlüxkimu tǝyyarmǝn, — dedi.
kintu sa pratyāvādīt, yūyaṁ kiṁ kurutha? kiṁ krandanēna mamāntaḥkaraṇaṁ vidīrṇaṁ kariṣyatha? prabhō ryīśō rnāmnō nimittaṁ yirūśālami baddhō bhavituṁ kēvala tanna prāṇān dātumapi sasajjōsmi|
14 Biz uni ⱪayil ⱪilalmay, ahirida süküt ⱪilip: — Rǝbning iradisi ada ⱪilinsun! — deduⱪ.
tēnāsmākaṁ kathāyām agr̥hītāyām īśvarasya yathēcchā tathaiva bhavatvityuktvā vayaṁ nirasyāma|
15 Bu künlǝrdin keyin, yük-taⱪimizni yiƣixturup, Yerusalemƣa qiⱪip barduⱪ.
parē'hani pāthēyadravyāṇi gr̥hītvā yirūśālamaṁ prati yātrām akurmma|
16 Ⱪǝysǝriyǝlik muhlislardin birnǝqqisi biz bilǝn sǝpǝrdax boldi; ular Minason isimlik bir kixining ɵyidǝ ⱪonimiz dǝp uni birgǝ elip mangdi; bu kixi Siprusluⱪ, ⱪeri muhlis idi.
tataḥ kaisariyānagaranivāsinaḥ katipayāḥ śiṣyā asmābhiḥ sārddham itvā kr̥prīyēna mnāsannāmnā yēna prācīnaśiṣyēna sārddham asmābhi rvastavyaṁ tasya samīpam asmān nītavantaḥ|
17 Yerusalemƣa yǝtkǝndǝ ⱪerindaxlar bizni huxalliⱪ bilǝn ⱪarxi aldi.
asmāsu yirūśālamyupasthitēṣu tatrasthabhrātr̥gaṇō'smān āhlādēna gr̥hītavān|
18 Ətisi, Pawlus biz bilǝn billǝ Yaⱪupni kɵrgili bardi. Yaⱪup bilǝn aⱪsaⱪallarning ⱨǝmmisi u yǝrgǝ yiƣilƣanidi.
parasmin divasē paulē'smābhiḥ saha yākūbō gr̥haṁ praviṣṭē lōkaprācīnāḥ sarvvē tatra pariṣadi saṁsthitāḥ|
19 Pawlus ular bilǝn salamlaxⱪandin keyin, Hudaning ɵzining hizmiti arⱪiliⱪ ǝllǝr arisida ⱪilƣan ixlirini bir-birlǝp ularƣa tǝpsiliy eytip bǝrdi.
anantaraṁ sa tān natvā svīyapracāraṇēna bhinnadēśīyān pratīśvarō yāni karmmāṇi sādhitavān tadīyāṁ kathām anukramāt kathitavān|
20 Bularni angliƣanda, ular Hudaƣa mǝdⱨiyǝ oⱪudi, andin Pawlusⱪa: — Kɵrüwatisǝn, i ⱪerindixim, Yǝⱨudiylar iqidǝ ⱪanqǝ mingliƣan etiⱪad ⱪilƣuqilar bar! Ularning ⱨǝmmisi Tǝwrat ⱪanuniƣa [ǝmǝl ⱪilixⱪa] intayin ⱪizƣin ikǝn.
iti śrutvā tē prabhuṁ dhanyaṁ prōcya vākyamidam abhāṣanta, hē bhrāta ryihūdīyānāṁ madhyē bahusahasrāṇi lōkā viśvāsina āsatē kintu tē sarvvē vyavasthāmatācāriṇa ētat pratyakṣaṁ paśyasi|
21 Ular sening toƣrangda: «U ǝllǝrning arisida yaxiƣan pütün Yǝⱨudiylarƣa Musa [pǝyƣǝmbǝrgǝ] tapxurulƣinidin yenixni, yǝni balilirini hǝtnǝ ⱪildurmasliⱪni, Yǝⱨudiylarning ǝn’ǝnilirigǝ riayǝ ⱪilmasliⱪni ɵgitidu» dǝp anglidi.
śiśūnāṁ tvakchēdanādyācaraṇaṁ pratiṣidhya tvaṁ bhinnadēśanivāsinō yihūdīyalōkān mūsāvākyam aśraddhātum upadiśasīti taiḥ śrutamasti|
22 Əmdi ⱪandaⱪ ⱪilix kerǝk? Qünki halayiⱪ qoⱪum sening bu yǝrgǝ kǝlgǝnlikingni anglap ⱪalidu.
tvamatrāgatōsīti vārttāṁ samākarṇya jananivahō militvāvaśyamēvāgamiṣyati; ataēva kiṁ karaṇīyam? atra vayaṁ mantrayitvā samupāyaṁ tvāṁ vadāmastaṁ tvamācara|
23 Xunga bizning deginimizdǝk ⱪilƣin: Arimizda ⱪǝsǝm iqkǝn tɵt adǝm bar.
vrataṁ karttuṁ kr̥tasaṅkalpā yē'smāṁka catvārō mānavāḥ santi
24 Sǝn ularni elip, ular bilǝn birliktǝ [Tǝwrattiki] tazilinix ⱪaidisidin ɵtüp, ularning [ⱪurbanliⱪ] qiⱪimlirini ɵzüng kɵtürgin, andin ular qaqlirini qüxürǝlǝydu. Buning bilǝn, ⱨǝmmǝylǝn sǝn toƣruluⱪ angliƣanlirining ⱨǝmmisining rast ǝmǝslikini wǝ sening ɵzüng Tǝwratⱪa tǝrtipi boyiqǝ riayǝ ⱪiliwatliⱪingni bilip yetidu.
tān gr̥hītvā taiḥ sahitaḥ svaṁ śuciṁ kuru tathā tēṣāṁ śirōmuṇḍanē yō vyayō bhavati taṁ tvaṁ dēhi| tathā kr̥tē tvadīyācārē yā janaśruti rjāyatē sālīkā kintu tvaṁ vidhiṁ pālayan vyavasthānusārēṇēvācarasīti tē bhōtsantē|
25 Əmma ǝllǝrdin bolƣan etiⱪadqilarƣa kǝlsǝk, biz ularƣa pǝⱪǝtla butlarƣa atalƣan nǝrsilǝrni yemǝslik, ⱪanni wǝ boƣup soyulƣan ⱨaywanning gɵxinimu yeyixtin wǝ jinsiy buzuⱪluⱪtin ɵzlirini saⱪlax toƣruluⱪ ⱪararimizni ɵtkǝnki hǝt arⱪiliⱪ uⱪturduⱪ.
bhinnadēśīyānāṁ viśvāsilōkānāṁ nikaṭē vayaṁ patraṁ likhitvētthaṁ sthirīkr̥tavantaḥ, dēvaprasādabhōjanaṁ raktaṁ galapīḍanamāritaprāṇibhōjanaṁ vyabhicāraścaitēbhyaḥ svarakṣaṇavyatirēkēṇa tēṣāmanyavidhipālanaṁ karaṇīyaṁ na|
26 Buning bilǝn, Pawlus u kixilǝrni elip, ǝtisi ɵzi ular bilǝn billǝ tazilinix ⱪaidisini ɵtküzüxti; andin u ibadǝthaniƣa kirip, [kaⱨinlarƣa] ɵzlirining paklinix mudditining ⱪaqan toxudiƣanliⱪi, yǝni ⱨǝrⱪaysisi üqün ⱪurbanliⱪ ⱪilinixning ⱪaysi küni bolidiƣanliⱪini uⱪturup ⱪoydi.
tataḥ paulastān mānuṣānādāya parasmin divasē taiḥ saha śuci rbhūtvā mandiraṁ gatvā śaucakarmmaṇō dinēṣu sampūrṇēṣu tēṣām ēkaikārthaṁ naivēdyādyutsargō bhaviṣyatīti jñāpitavān|
27 Yǝttǝ künlük muddǝt toxuxⱪa az ⱪalƣanda, Asiya ɵlkisidin kǝlgǝn bǝzi Yǝⱨudiylar Pawlusni ibadǝthanida kɵrüp, halayiⱪni ⱪutritip, uningƣa ⱪol selip:
tēṣu saptasu dinēṣu samāptakalpēṣu āśiyādēśanivāsinō yihūdīyāstaṁ madhyēmandiraṁ vilōkya jananivahasya manaḥsu kupravr̥ttiṁ janayitvā taṁ dhr̥tvā
28 — Əy Israillar, yardǝmdǝ bolunglar! Ⱨǝmmǝ yǝrdila, ⱨǝmmǝ adǝmgǝ hǝlⱪimizgǝ, Tǝwrat ⱪanuniƣa wǝ ibadǝthaniƣa ⱪarxi sɵzlǝrni ɵgitiwatⱪan adǝm dǝl xu. Uning üstigǝ, u yǝnǝ Greklǝrni ibadǝthanimizƣa baxlap kirip, bu muⱪǝddǝs jayni bulƣidi! — dǝp quⱪan kɵtürdi
prōccaiḥ prāvōcan, hē isrāyēllōkāḥ sarvvē sāhāyyaṁ kuruta| yō manuja ētēṣāṁ lōkānāṁ mūsāvyavasthāyā ētasya sthānasyāpi viparītaṁ sarvvatra sarvvān śikṣayati sa ēṣaḥ; viśēṣataḥ sa bhinnadēśīyalōkān mandiram ānīya pavitrasthānamētad apavitramakarōt|
29 (ularning bundaⱪ deyixining sǝwǝbi, ǝslidǝ ular xǝⱨǝrdǝ Əfǝsusluⱪ Trofimusning Pawlus bilǝn billǝ bolƣanliⱪini kɵrgǝnidi wǝ Pawlus uni ibadǝthaniƣa baxlap kirgǝn, dǝp oyliƣanidi).
pūrvvaṁ tē madhyēnagaram iphiṣanagarīyaṁ traphimaṁ paulēna sahitaṁ dr̥ṣṭavanta ētasmāt paulastaṁ mandiramadhyam ānayad ityanvamimata|
30 Xuning bilǝn, pütün xǝⱨǝr zilziligǝ kǝldi. Halayiⱪ tǝrǝp-tǝrǝptin yügürüp kelip, Pawlusni tutup, ibadǝthanidin sɵrǝp elip qiⱪti. Ibadǝthanining dǝrwaziliri dǝrⱨal taⱪiwetildi.
ataēva sarvvasmin nagarē kalahōtpannatvāt dhāvantō lōkā āgatya paulaṁ dhr̥tvā mandirasya bahirākr̥ṣyānayan tatkṣaṇād dvārāṇi sarvvāṇi ca ruddhāni|
31 Bu top adǝm Pawlusni [urup] ɵltürüwǝtmǝkqi bolup turƣanda, pütkül Yerusalemni malimanqliⱪ ⱪaplap kǝtkǝnliki toƣrisidiki bir hǝwǝr u yǝrdǝ turuxluⱪ [Rim] ⱪismining mingbexiƣa yǝtküzüldi.
tēṣu taṁ hantumudyatēṣu yirūśālamnagarē mahānupadravō jāta iti vārttāyāṁ sahasrasēnāpatēḥ karṇagōcarībhūtāyāṁ satyāṁ sa tatkṣaṇāt sainyāni sēnāpatigaṇañca gr̥hītvā javēnāgatavān|
32 Mingbexi dǝrⱨal lǝxkǝr wǝ birnǝqqǝ yüzbexini elip, top-top adǝmlǝrni basturuxⱪa yügürüp kǝldi. Mingbexi wǝ ǝskǝrlǝrni kɵrgǝn halayiⱪ Pawlusni uruxtin tohtidi.
tatō lōkāḥ sēnāgaṇēna saha sahasrasēnāpatim āgacchantaṁ dr̥ṣṭvā paulatāḍanātō nyavarttanta|
33 Mingbexi aldiƣa ɵtüp, lǝxkǝrlǝrni Pawlusni tutup ikki zǝnjir bilǝn baƣlaxⱪa buyrudi. Andin u: — Bu adǝm kim? U nemǝ gunaⱨ ⱪildi? — dǝp soridi.
sa sahasrasēnāpatiḥ sannidhāvāgamya paulaṁ dhr̥tvā śr̥ṅkhaladvayēna baddham ādiśya tān pr̥ṣṭavān ēṣa kaḥ? kiṁ karmma cāyaṁ kr̥tavān?
34 Lekin [topilangqilarning] iqidǝ bǝzilǝr uni desǝ, bǝzilǝr buni deyixip warⱪirixatti. Malimanqiliⱪ tüpǝylidin mingbexi ⱨǝⱪiⱪiy ǝⱨwalni eniⱪlaxⱪa amalsiz ⱪelip, ahir Pawlusni ⱪǝl’ǝgǝ elip ketixni buyrudi.
tatō janasamūhasya kaścid ēkaprakāraṁ kaścid anyaprakāraṁ vākyam araut sa tatra satyaṁ jñātum kalahakāraṇād aśaktaḥ san taṁ durgaṁ nētum ājñāpayat|
35 Lekin Pawlus ⱪǝl’ǝning pǝlǝmpiyigǝ kǝlgǝndǝ, topilangqilar tehimu zorawanlixip kǝtkǝqkǝ, lǝxkǝrlǝr uni kɵtürüxkǝ mǝjbur boldi.
tēṣu sōpānasyōpari prāptēṣu lōkānāṁ sāhasakāraṇāt sēnāgaṇaḥ paulamuttōlya nītavān|
36 Qünki ularning kǝynidin top-top adǝmlǝr ǝgixip mengip: — U yoⱪitilsun! — dǝp warⱪirixatti.
tataḥ sarvvē lōkāḥ paścādgāminaḥ santa ēnaṁ durīkurutēti vākyam uccairavadan|
37 Kǝlǝgǝ ǝkirilixigǝ az ⱪalƣanda, Pawlus mingbexiƣa: — Sizgǝ bir eƣiz sɵz ⱪilsam bolamdikin? — dǝp soridi. Mingbexi: — Grekqǝ bilǝmsǝn?
paulasya durgānayanasamayē sa tasmai sahasrasēnāpatayē kathitavān, bhavataḥ purastāt kathāṁ kathayituṁ kim anumanyatē? sa tamapr̥cchat tvaṁ kiṁ yūnānīyāṁ bhāṣāṁ jānāsi?
38 Undaⱪta, ilgiri isyan kɵtürüp, «hǝnjǝrqi ⱪatillar»din tɵt ming adǝmni baxlap qɵlgǝ ⱪeqip kǝtkǝn ⱨeliⱪi Misirliⱪ ǝmǝsmusǝn? — dǝp soridi.
yō misarīyō janaḥ pūrvvaṁ virōdhaṁ kr̥tvā catvāri sahasrāṇi ghātakān saṅginaḥ kr̥tvā vipinaṁ gatavān tvaṁ kiṁ saēva na bhavasi?
39 Lekin Pawlus: — Mǝn Yǝⱨudiy, Kilikiyǝ ɵlkisidiki uluƣ xǝⱨǝr Tarsusning puⱪrasimǝn. Halayiⱪⱪa birnǝqqǝ eƣiz sɵz ⱪiliximƣa ijazǝt ⱪilixingizni ɵtünimǝn, — dedi.
tadā paulō'kathayat ahaṁ kilikiyādēśasya tārṣanagarīyō yihūdīyō, nāhaṁ sāmānyanagarīyō mānavaḥ; ataēva vinayē'haṁ lākānāṁ samakṣaṁ kathāṁ kathayituṁ māmanujānīṣva|
40 [Mingbexi] ijazǝt beriwidi, Pawlus pǝlǝmpǝydǝ turup, halayiⱪⱪa ⱪol ixariti ⱪildi. Ⱪattiⱪ jimjitliⱪ basⱪanda, u ibraniy tilida sɵzlǝxkǝ baxlap: —
tēnānujñātaḥ paulaḥ sōpānōpari tiṣṭhan hastēnēṅgitaṁ kr̥tavān, tasmāt sarvvē susthirā abhavan| tadā paula ibrīyabhāṣayā kathayitum ārabhata,
