Padixaⱨlar 2 6
1 Pǝyƣǝmbǝrlǝrning xagirtliri Elixaƣa: — Mana bizgǝ sening aldingda turuwatⱪan yerimiz tar kǝldi.
Un praviešu bērni sacīja uz Elišu: redzi jel, tā vieta, kur mēs tavā priekšā dzīvojam, mums ir par šauru.
2 Iordan dǝryasining boyiƣa berip, ⱨǝrbirimiz birdin yaƣaq elip, xu yǝrdǝ turidiƣanƣa bir turalƣu ɵy yasayli, — dedi. — Beringlar, dǝp jawab bǝrdi u.
Ejam jel pie Jardānes un ņemsim tur ikkatrs vienu baļķi, un taisīsim sev tur vietu, kur dzīvot. Un tas sacīja: ejat.
3 Ularning biri yǝnǝ: — Iltipat ⱪilip ⱪǝminiliring bilǝn birgǝ barƣin, dedi. U: — Billǝ baray, dedi.
Un viens sacīja: nāc lūdzams un ej līdz saviem kalpiem. Un viņš sacīja: es iešu.
4 U ular bilǝn mangdi. Ular Iordan dǝryasiƣa berip, dǝrǝh kesixkǝ baxlidi.
Tā viņš ar tiem gāja. Un tie nonāca pie Jardānes un nocirta kokus.
5 Lekin ularning biri dǝrǝh kesiwatⱪanda paltining bexi suƣa qüxüp kǝtti. U warⱪirap: — Way ƣojam, bu ɵtnǝ alƣan palta idi, dedi.
Un notikās, ka vienam baļķi cērtot cirvis iekrita ūdenī; tad tas sāka brēkt un sacīja: vai, mans kungs! Un tas bija palienēts.
6 Hudaning adimi: Nǝgǝ qüxti, dǝp soridi. U qüxkǝn yǝrni kɵrsitip bǝrdi. U bir xahni kesip, uni suƣa taxliwidi, Paltining bexi lǝylǝp qiⱪti.
Un tas Dieva vīrs sacīja: kur tas iekrita? Tad tas viņam rādīja to vietu, un viņš nogrieza koku un iegrūda tur, tad tā dzelzs peldēja.
7 U: Uni ⱪolungƣa alƣin, dewidi, u kixi ⱪolini uzutup uni tutuwaldi.
Un viņš sacīja: ņem to. Tad tas izstiepa savu roku un to paņēma.
8 Suriyǝning padixaⱨi Israil bilǝn jǝng ⱪiliwatatti. U ɵz hizmǝtkarliri bilǝn mǝsliⱨǝtlixip, palanqi-pokunqi yǝrdǝ bargaⱨ tikimǝn, dǝp bekitǝtti.
Un Sīriešu ķēniņš karoja pret Israēli un aprunājās ar saviem kalpiem un sacīja: apmetīsimies tai un tai vietā.
9 Hudaning adimi Israilning padixaⱨiƣa hǝwǝr ǝwitip: — Sǝn palanqi-pokunqi yǝrgǝ berixtin eⱨtiyat ⱪilƣin, qünki Suriylǝr u yǝrgǝ qüxmǝkqi, dedi.
Bet tas Dieva vīrs sūtīja pie Israēla ķēniņa un sacīja: sargies, neej šai vietai garām, jo Sīrieši tur grib apmesties.
10 U waⱪitlarda Israilning padixaⱨi Hudaning adimi ɵzigǝ kɵrsǝtkǝn jayƣa adǝm ǝwǝtip u yǝrdiki adǝmlirigǝ eⱨtiyat ⱪilixni agaⱨlandurdi. Bundaⱪ ix birⱪanqǝ ⱪetim boldi.
Tad Israēla ķēniņš sūtīja uz to vietu, par ko tas Dieva vīrs tam bija sacījis un piekodinājis, un tur apsargājās ne vienu ne otru lāgu vien.
11 Buning sǝwǝbidin Suriyǝning padixaⱨi kɵnglidǝ ⱪattiⱪ aqqiⱪlinip, ɵz hizmǝtkarlirini qaⱪirip ulardin: — Arimizdin kimning Israilning padixaⱨi tǝripidǝ turidiƣanliⱪini manga kɵrsitip bǝrmǝmsilǝr?! — dǝp soridi.
Tad Sīriešu ķēniņa sirds sašuta par šo lietu, un viņš aicināja savus kalpus un uz tiem sacīja: vai jūs man nevarat sacīt, kurš no mūsējiem tinās ar Israēla ķēniņu?
12 Lekin hizmǝtkarlirining biri: — I ƣojam padixaⱨ undaⱪ ǝmǝs; bǝlki Israilda turidiƣan Elixa degǝn pǝyƣǝmbǝr sǝn yatⱪan ⱨujrangda ⱪilƣan sɵzliringni Israil padixaⱨiƣa eytip beridu, — dedi.
Tad viens no viņa kalpiem sacīja: tā nav, mans kungs un ķēniņ, bet Israēla pravietis, Eliša, saka Israēla ķēniņam tos vārdus; ko tu savā guļamā istabā runā.
13 U: Berip uning nǝdǝ ikǝnlikini paylap kelinglar, mǝn adǝm mangdurup uni tutup kelǝy, dedi. Ular: — U Dotan xǝⱨiridǝ ikǝn, dǝp hǝwǝr ⱪildi.
Un viņš sacīja: ejat un raugāt, kur tas ir, ka es sūtu, viņu atvest. Tad viņam teica un sacīja: redzi, viņš ir Dotanā.
14 Xuning bilǝn u xu yǝrgǝ atliⱪlar, jǝng ⱨarwiliri wǝ zor bir ⱪoxunni mangdurdi. Ular keqisi yetip kelip xǝⱨǝrni ⱪorxiwaldi.
Tad viņš uz turieni sūtīja zirgus un ratus un lielu pulku, un tie nāca naktī un apmetās ap to pilsētu.
15 Hudaning adimining maliyi sǝⱨǝrdǝ turup qiⱪsa, mana, bir atliⱪlar wǝ jǝng ⱨarwiliri ⱪoxuni xǝⱨǝrni ⱪorxiwalƣanidi. Malay uningƣa: Apla, i ƣojam, ⱪandaⱪ ⱪilarmiz? — dedi.
Un Tā Dieva vīra sulainis cēlās agri un izgāja, un redzi, kara pulks ar zirgiem un ratiem bija apmeties ap pilsētu. Tad viņa puisis uz to sacīja: mans kungs, ko darīsim?
16 Lekin u: Ⱪorⱪmiƣin; mana biz bilǝn birgǝ bolƣanlar ular bilǝn birgǝ bolƣanlardin kɵptur, dedi.
Un viņš sacīja: nebīsties, jo to ir vairāk, kas pie mums, nekā to, kas pie viņiem.
17 Əmdi Elixa dua ⱪilip: I Pǝrwǝrdigar, malayimning kɵzlirini kɵrǝlǝydiƣan ⱪilip aqⱪaysǝn, dedi. U waⱪitta Pǝrwǝrdigar yigitning kɵzlirini aqti wǝ u ǝyni ǝⱨwalni kɵrdi; mana, pütkül taƣ Elixani qɵridǝp turƣan yalⱪunluⱪ at wǝ jǝng ⱨarwiliri bilǝn tolƣanidi.
Un Eliša pielūdza un sacīja: Kungs, atdari jel viņam acis, ka tas redz! Tad Tas Kungs atdarīja tā puiša acis, ka tas redzēja, un redzi, kalns bija pilns ugunīgu zirgu un ratu Elišam apkārt.
18 Suriylǝr qüxüp u tǝrǝpkǝ kǝlgǝndǝ, Elixa Pǝrwǝrdigarƣa dua ⱪilip: Bu hǝlⱪni korluⱪ bilǝn urƣin, dedi. Xuning bilǝn U Elixaning tiliki boyiqǝ ularni korluⱪ bilǝn urdi.
Un tie nonāca pie viņa, un Eliša lūdza To Kungu un sacīja: sit jel šos ļaudis ar aklību, un Viņš tos sita ar aklību pēc Elišas vārda.
19 Elixa ularƣa: Bu [silǝr izdigǝn] yol ǝmǝs wǝ [silǝr izdigǝn] xǝⱨǝr ǝmǝs; mening kǝynimdin ǝgixinglar, silǝrni silǝr izdigǝn adǝmning ⱪexiƣa baxlap baray, dǝp ularni Samariyǝgǝ baxlap bardi.
Tad Eliša uz tiem sacīja: šis nav tas ceļš un šī nav tā pilsēta. Nāciet man pakaļ, es jūs vedīšu pie tā vīra, ko jūs meklējat. Un viņš tos veda uz Samariju.
20 Wǝ xundaⱪ boldiki, ular Samariyǝgǝ kirgǝndǝ Elixa: I Pǝrwǝrdigar, ularning kɵzlirini kɵrǝlǝydiƣan ⱪilip aqⱪaysǝn, dedi. Pǝrwǝrdigar ularning kɵzlirini aqti; wǝ mana, ular Samariyǝning otturisida turatti.
Kad tie nu nonāca Samarijā, tad Eliša sacīja: Kungs, atdari tiem acis, ka tie redz. Un Tas Kungs atdarīja tiem acis, ka tie redzēja, un redzi, tie bija pašā Samarijas vidū.
21 Israilning padixaⱨi ularni kɵrgǝndǝ Elixadin: I atam, ularni ɵltürüwetǝymu? Ularni ɵltürüwetǝymu? dǝp soridi.
Un Israēla ķēniņš sacīja uz Elišu, kad viņš tos redzēja: vai man tos būs kaut, vai kaut, mans tēvs?
22 U: — Sǝn ularni ɵltürmǝ; ⱨǝtta ɵzüng ⱪiliq wǝ oⱪyaying bilǝn ǝsir ⱪilƣanliringni ɵltürmǝydiƣan yǝrdǝ, bularni ɵltürüxkǝ bolamti? Əksiqǝ, ularning aldiƣa nan, su ⱪoyƣin; xuning bilǝn ular yǝp-iqip ɵz ƣojisiƣa yenip kǝtsun, dedi.
Bet viņš sacīja: tev tos nebūs kaut; ko tu ar savu zobenu un ar savu stopu aizņem, tos kauj. Cel viņiem priekšā maizi un ūdeni, lai tie ēd un dzer un iet atkal pie sava kunga.
23 Xundaⱪ ⱪilip, u ularƣa qong ziyapǝt bǝrdi; ular yǝp-iqip bolƣandin keyin, andin ularni yolƣa saldi. Ular ƣojisining yeniƣa ⱪaytti. Xuningdin keyin Suriyǝdin bulangqilar xaykiliri Israilning zeminiƣa ⱪayta besip kirmidi.
Un viņš tiem taisīja lielu mielastu, ka tie ēda un dzēra; un viņš tos atlaida, un tie atkal gāja pie sava kunga. Pēc tam Sīriešu sirotāji vairs nenāca Israēla zemē.
24 Keyin xundaⱪ boldiki, Suriyǝning padixaⱨi Bǝn-Ⱨadad pütkül ⱪoxunini yiƣip Samariyǝni muⱨasirigǝ aldi.
Un pēc tam notikās, ka BenHadads, Sīriešu ķēniņš, sapulcināja visu savu karaspēku un cēlās un apmeta lēģeri ap Samariju.
25 Xuning bilǝn Samariyǝdǝ zor aqarqiliⱪ boldi. Ular uni xunqǝ uzun ⱪamal ⱪildiki, bir exǝk bexi sǝksǝn xǝkǝl kümüxkǝ, wǝ kǝptǝr mayiⱪining bir qinisining tɵttin biri bǝx xǝkǝl kümüxkǝ yaraytti.
Un liels bads bija Samarijā, jo redzi, tie šo spieda tik ilgi, tiekams ēzeļa galva maksāja astoņdesmit sudraba gabalus, un ceturtdaļa kaba(apmēram litrs) baložu mēslu pieci sudraba gabalus.
26 Israilning padixaⱨi sepilning üstidin ɵtkǝndǝ, bir ayal uningƣa: I ƣojam padixaⱨ, yardǝm bǝrginǝ! dǝp pǝryad kɵtürdi.
Un notikās, kad Israēla ķēniņš staigāja pa mūri, tad viena sieva uz to brēca un sacīja: palīdzi man, mans kungs un ķēniņ!
27 U: Əgǝr Pǝrwǝrdigar sanga yardǝm bǝrmisǝ, mǝn sanga ⱪandaⱪ yardǝm ⱪilay? Ya hamandin ya üzüm kɵlqikidin yardǝm tepilamdu?, — dedi.
Un tas sacīja: Tas Kungs tev nepalīdz, kā tad lai es tev palīdzu? Vai no klona, vai no vīna spaida?
28 Padixaⱨ ǝmdi uningdin yǝnǝ: Nemǝ dǝrding bar? dǝp soridi. U: Mana bu hotun manga: Oƣlungni bǝrgin, biz uni bügün yǝyli. Ətǝ bolsa mening oƣlumni yǝymiz, dedi.
Un ķēniņš uz to sacīja: kas tev kait? Un tā sacīja: šī sieva uz mani sacīja, dod savu dēlu, ka to šodien ēdam, tad rītu ēdīsim manu dēlu.
29 U waⱪitta biz mening oƣlumni ⱪaynitip pixurup yeduⱪ. Ətisi mǝn uningƣa: Əmdi sǝn oƣlungni bǝrgin, uni yǝyli desǝm, u ɵz oƣlini yoxurup ⱪoydi, — dedi.
Tad mēs manu dēlu esam vārījušas un ēdušas. Bet kad otru dienu es uz to sacīju: dod nu savu dēlu, ka to ēdam, tad viņa savu dēlu ir apslēpusi.
30 Padixaⱨ ayalning sɵzini anglap kiyimlirini yirtip-yirtiwǝtti. U sepilda ketiwatⱪanda, hǝlⱪ uning kiyimining iqigǝ, yǝni etigǝ bɵz kiygǝnlikini kɵrüp ⱪaldi.
Un kad ķēniņš dzirdēja šās sievas vārdus, tad tas saplēsa savas drēbes, pa mūri iedams, un tie ļaudis redzēja, un redzi, tam bija maiss apakšā uz pašām miesām.
31 [Padixaⱨ]: — Əgǝr Xafatning oƣli Elixaning bexi bügün tenidǝ ⱪalsa, Huda mening beximni alsun wǝ uningdinmu artuⱪ jazalisun! — dedi.
Un viņš sacīja: lai Dievs man šā vai tā dara, ja Elišas, Šafata dēla, galva šodien uz viņa paliks.
32 Əmma Elixa ɵz ɵyidǝ olturatti; aⱪsaⱪallarmu uning bilǝn billǝ olturƣanidi. Padixaⱨ uning aldiƣa bir adǝmni mangdurƣanidi. Lekin u hǝwǝrqi u yǝrgǝ yetip barmayla, Elixa aⱪsaⱪallarƣa: — Mana bu jallatning balisining beximni alƣili adǝm mangdurƣanliⱪini kɵrdünglarmu? Əmdi hǝwǝrqi kǝlgǝndǝ ixikni qing taⱪap iqidin tiriwelinglar. Mana uning kǝynidin kǝlgǝn ƣojisining ⱪǝdimining awazi angliniwatmamdu? — dedi.
Un Eliša sēdēja namā, un tie vecaji sēdēja pie tā. Un (ķēniņš) sūtīja vīru savā priekšā. Bet pirms tas vēstnesis pie tā nonāca, Eliša sacīja uz tiem vecajiem: vai esat redzējuši, ka šis slepkavas bērns sūtījis, man galvu noraut? Redziet, kad tas vēstnesis nāk, tad aizslēdziet durvis, ar tām durvīm to grūzdami ārā. Klau, aiz viņa jau viņa kunga kāju troksnis!
33 U ular bilǝn sɵzlixiwatⱪanda, mana hǝwǝrqi uning ⱪexiƣa qüxüp kelip: «Padixaⱨ: «Mana bu balayi’apǝtning ɵzi Pǝrwǝrdigar tǝripidin kǝldi; mǝn zadi nemǝ dǝp Pǝrwǝrdigarƣa yǝnǝ ümid baƣliyalarmǝn?» dǝydu, dedi.
Un kamēr viņš vēl ar tiem runāja, redzi, tad tas vēstnesis ienāca pie tā un (ķēniņš) sacīja: redzi, tas ļaunums nāk no Tā Kunga, ko tad man vēl cerēt uz To Kungu?
