Tarih-tǝzkirǝ 2 33
1 Manassǝⱨ padixaⱨ bolƣanda on ikki yaxta bolup, Yerusalemda ǝllik bǝx yil sǝltǝnǝt ⱪildi.
Manasus bija divpadsmit gadus vecs, kad palika par ķēniņu, un valdīja piecdesmit pieci gadus Jeruzālemē,
2 U Pǝrwǝrdigar Israillarning aldidin ⱨǝydǝp qiⱪiriwǝtkǝn yat ǝlliklǝrning yirginqlik adǝtlirigǝ ohxax ixlar bilǝn Pǝrwǝrdigarning nǝziridǝ rǝzil bolƣanni ⱪildi.
Un darīja, kas Tam Kungam nepatika, pēc to tautu negantībām, ko Tas Kungs Israēla bērnu priekšā bija izdzinis.
3 U atisi Ⱨǝzǝkiya qeⱪip taxliƣan «yuⱪiri jaylar»ni ⱪaytidin yasatti; u Baallarƣa atap ⱪurbangaⱨlarni saldurup, axǝraⱨ mǝbudlarni yasidi; u asmandiki nurƣunliƣan ay-yultuzlarƣa bax urdi wǝ ularning ⱪulluⱪiƣa kirdi.
Jo tas uztaisīja atkal kalnu altārus, ko viņa tēvs Hizkija bija nolauzījis, un uztaisīja altārus Baāliem un taisīja Ašeras un metās zemē priekš visa debess spēka un tiem kalpoja.
4 U Pǝrwǝrdigarning ɵyidimu ⱪurbangaⱨlarni yasatti. Xu ibadǝthana toƣruluⱪ Pǝrwǝrdigar: «Yerusalemda Mening namim mǝnggü ⱪalidu» degǝnidi.
Viņš taisīja altārus arī Tā Kunga namā, par ko Tas Kungs bija sacījis: Jeruzālemē lai ir mans vārds mūžīgi.
5 U Pǝrwǝrdigarning ɵyining ikki ⱨoylisida «asmanning ⱪoxuni»ƣa ⱪurbangaⱨlarni atap yasatti.
Un visam debess spēkam viņš cēla altārus Tā Kunga nama abējos pagalmos.
6 U Bǝn-Ⱨinnomning jilƣisida ɵz balilirini ottin ɵtküzdi; jadugǝrqilik, palqiliⱪ wǝ dǝmidiqilik ixlǝtti, ɵzigǝ jinkǝxlǝr bilǝn ǝpsunqilarni bekitti; u Pǝrwǝrdigarning nǝziridǝ san-sanaⱪsiz rǝzillikni ⱪilip Uning ƣǝzipini ⱪozƣidi.
Un viņš lika saviem dēliem caur uguni iet Ben-Inoma ielejā un zīlēja un vārdoja un būra un turēja zīlniekus un pūšļotājus; viņš darīja ļoti daudz, kas Tam Kungam nepatika, viņu kaitinādams.
7 U yasatⱪan oyma mǝbudni Hudaning ɵyigǝ tiklidi. Xu ɵy toƣruluⱪ Pǝrwǝrdigar Dawutⱪa wǝ uning oƣli Sulaymanƣa: — «Bu ɵydǝ, xundaⱪla Israilning ⱨǝmmǝ ⱪǝbililirining zeminliri arisidin Mǝn talliƣan Yerusalemda Ɵz namimni ǝbǝdgiqǝ ⱪaldurimǝn;
Arī elka tēlu, ko bija taisījis, viņš uzcēla Dieva namā, par ko Dievs uz Dāvidu un viņa dēlu Salamanu bija sacījis: šinī namā un Jeruzālemē, ko Es esmu izredzējis no visām Israēla ciltīm, Es Savu vārdu iecelšu mūžīgi.
8 Əgǝr Israil pǝⱪǝt Mǝn Musaning wasitisi bilǝn ularƣa tapiliƣan barliⱪ ǝmrlǝrgǝ, yǝni barliⱪ ⱪanun, bǝlgilimilǝr wǝ ⱨɵkümlǝrgǝ muwapiⱪ ǝmǝl ⱪilixⱪa kɵngül ⱪoysila, Mǝn ularning putlirini ata-bowiliriƣa bekitkǝn bu zemindin ⱪaytidin neri ⱪilmaymǝn» — degǝnidi.
Un Israēla kājai Es vairs nelikšu kustēt no tās zemes, ko Es jūsu tēviem esmu nolicis, ja tie visu turēs un darīs, ko Es tiem esmu pavēlējis, pēc visas bauslības un likumiem un tiesām caur Mozu.
9 Lekin Manassǝⱨ Yǝⱨudalarni wǝ Yerusalemdikilǝrni xundaⱪ azdurdiki, ular Pǝrwǝrdigar Israillarning aldidin ⱨalak ⱪilƣan yat ǝlliklǝrning ⱪilƣinidinmu axurup rǝzillik ⱪilatti.
Tā Manasus Jūdu un Jeruzālemes iedzīvotājus vedināja uz ļaunu, ka tie niknāki darīja, nekā tie pagāni, ko Tas Kungs Israēla bērnu priekšā bija izdeldējis.
10 Pǝrwǝrdigar Manassǝⱨ wǝ uning hǝlⱪigǝ agaⱨlandurup sɵzligǝn bolsimu, lekin ular ⱪulaⱪ salmidi.
Un Tas Kungs gan runāja uz Manasu un uz viņa ļaudīm, bet tie neņēma vērā.
11 Xu sǝwǝbtin Pǝrwǝrdigar Asuriyǝ padixaⱨining ⱪoxunidiki sǝrdarlarni ularning üstigǝ ⱨujumƣa saldurdi. Ular Manassǝⱨni ilmǝk bilǝn elip, mis zǝnjir bilǝn baƣlap Babilƣa ǝkǝldi.
Tāpēc Tas Kungs tiem sūtīja Asīrijas ķēniņa kara virsniekus; tie gūstīja Manasu saitēm un to apcietināja ar divām vara ķēdēm un to noveda uz Bābeli.
12 Manassǝⱨ muxundaⱪ azabⱪa qüxkǝndǝ Hudasi Pǝrwǝrdigarƣa yalwurup, ata-bowilirining Hudasi aldida ɵzini bǝk tɵwǝn tutti.
Kad tas nu tā bija spaidos, tad tas pielūdza To Kungu, savu Dievu, un pazemojās ļoti priekš savu tēvu Dieva
13 U dua ⱪiliwidi, [Pǝrwǝrdigar] uning duasiƣa ⱪulaⱪ selip, tilikini ⱪobul ⱪilip, uni Yerusalemƣa ⱪayturup, padixaⱨliⱪiƣa ⱪaytidin igǝ ⱪildi. Manassǝⱨ xu qaƣdila Pǝrwǝrdigarningla Huda ikǝnlikini bilip yǝtti.
Un lūdza Viņu. Un Viņš no tā ļāvās pielūgties un paklausīja viņa sirsnīgo lūgšanu un pārveda to atkal uz Jeruzālemi viņa valstībā. Tad Manasus atzina, ka Tas Kungs ir Dievs.
14 Bu ixlardin keyin Manassǝⱨ «Dawut xǝⱨiri»ning sirtiƣa, jilƣa otturisidiki Giⱨonning künpetix tǝripidin taki Beliⱪ dǝrwazisi aƣziƣiqǝ, Ofǝlni qɵridǝp sepil yasatti wǝ uni naⱨayiti egiz ⱪildi; Yǝⱨudaning ⱨǝrⱪaysi ⱪorƣanliⱪ xǝⱨǝrliridǝ ⱪoxun sǝrdarlirini tǝyinlidi.
Un pēc tam viņš uztaisīja Dāvida pilsētas āra mūri uz Ģiona pusi pret vakariem ielejā līdz tai vietai, kur ieiet pa Zivju vārtiem, un apkārt Ofelam, un to taisīja ļoti augstu, un ielika arīdzan kara virsniekus visās stiprās Jūda pilsētās.
15 U yǝnǝ Pǝrwǝrdigar ɵyidin yat ǝlliklǝrning mǝbudliri bilǝn [ɵzi ⱪoyƣan] butni, ɵzi Pǝrwǝrdigar ɵyining teƣi bilǝn Yerusalemda yasatⱪuzƣan barliⱪ ⱪurbangaⱨlarni eliwetip, xǝⱨǝr sirtiƣa taxlatⱪuziwǝtti.
Un viņš nopostīja tos svešos dievus un to elku no Tā Kunga nama, ar visiem altāriem, ko viņš bija uztaisījis Tā Kunga nama kalnā un Jeruzālemē un izmeta tos ārā no pilsētas.
16 [Manassǝⱨ] Pǝrwǝrdigar ⱪurbangaⱨini yengibaxtin tiklitip, ⱪurbangaⱨⱪa inaⱪliⱪ ⱪurbanliⱪi bilǝn tǝxǝkkür ⱪurbanliⱪlirini sundi wǝ Yǝⱨudalarƣa Israilning Hudasi Pǝrwǝrdigarning hizmitigǝ kirixni buyrudi.
Un viņš uzkopa Tā Kunga altāri un upurēja uz tā pateicības upurus un slavas upurus, un pavēlēja Jūda ļaudīm, kalpot Tam Kungam, Israēla Dievam.
17 Xundaⱪtimu, hǝlⱪ ⱪurbanliⱪni yǝnila «yuⱪiri jaylar»da ɵtküzǝtti; lekin ularning ⱪurbanliⱪliri ɵzlirining Hudasi Pǝrwǝrdigarƣila sunulatti.
Taču tie ļaudis vēl upurēja kalnos, bet Tam Kungam savam Dievam.
18 Manassǝⱨning ⱪalƣan ixliri, jümlidin uning Hudasiƣa ⱪilƣan duasi wǝ aldin kɵrgüqilǝrning Israilning Hudasi Pǝrwǝrdigarning namida uningƣa eytⱪan gǝpliri bolsa, mana ular «Israilning padixaⱨlirining hatiriliri» degǝn kitabta pütülgǝndur.
Un kas vēl par Manasu stāstāms, un viņa lūgšana uz savu Dievu un to redzētāju vārdi, kas uz viņu runājuši Tā Kunga, Israēla Dieva, vārdā, redzi, tas ir Israēla ķēniņu stāstos.
19 Uning duasi, Hudaning uning tilǝklirini ⱪandaⱪ ijabǝt ⱪilƣanliⱪi, uning ɵzini tɵwǝn ⱪilixidin ilgiri ⱪilƣan barliⱪ gunaⱨi wǝ wapasizliⱪi, xundaⱪla uning ⱪǝyǝrdǝ «yuⱪiri jaylar» saldurƣanliⱪi, Axǝraⱨ mǝbudliri ⱨǝm oyma mǝbudlarni tikligǝnliki bolsa, mana ⱨǝmmisi «Aldin kɵrgüqilǝrning hatiriliridǝ» pütülgǝndur.
Un viņa lūgšana un kā Dievs viņu paklausījis, arī visi viņa grēki un viņa pārkāpumi, un tās vietas, kur viņš uztaisījis elku altārus un uzcēlis Ašeras un elku tēlus, pirms tapa pazemots, tas rakstīts Kazaja stāstos.
20 Manassǝⱨ ata-bowiliri arisida uhlidi; kixilǝr uni ɵz ordisiƣa dǝpnǝ ⱪildi; oƣli Amon orniƣa padixaⱨ boldi.
Un Manasus aizmiga pie saviem tēviem, un to apraka viņa namā, un viņa dēls Amons palika par ķēniņu viņa vietā.
21 Amon tǝhtkǝ qiⱪⱪan qeƣida yigirmǝ ikki yaxta idi; u Yerusalemda ikki yil sǝltǝnǝt ⱪildi.
Amons bija divdesmit divus gadus vecs, kad palika par ķēniņu, un valdīja divus gadus Jeruzālemē.
22 U atisi Manassǝⱨ ⱪilƣinidǝk Pǝrwǝrdigarning nǝziridǝ rǝzil bolƣanni ⱪildi. U atisi Manassǝⱨ yasatⱪan barliⱪ oyma mǝbudlarƣa ⱪurbanliⱪ sundi wǝ ularning ⱪulluⱪiƣa kirdi.
Un viņš darīja, kas Tam Kungam nepatika, tā kā viņa tēvs Manasus bija darījis, un Amons upurēja visiem elku tēliem, ko viņa tēvs Manasus bija taisījis, un tiem kalpoja.
23 U ɵzini Pǝrwǝrdigar aldida atisi Manassǝⱨ ɵzini tɵwǝn tutⱪandǝk tɵwǝn tutmidi; bu Amonning bolsa gunaⱨ-ⱪǝbiⱨlikliri barƣanseri exip bardi.
Bet viņš nepazemojās Tā Kunga priekšā, tā kā viņa tēvs Manasus bija pazemojies; bet šis Amons vairoja noziegumu.
24 Keyin uning hizmǝtkarliri uni ⱪǝstlǝp ɵz ordisida ɵltürüwǝtti.
Un viņa kalpi sacēlās pret viņu un to nokāva viņa namā.
25 Lekin Yǝⱨuda zeminidikilǝr Amon padixaⱨni ⱪǝstligǝnlǝrning ⱨǝmmisini ɵltürdi; andin yurt hǝlⱪi uning ornida oƣli Yosiyani padixaⱨ ⱪildi.
Un tie zemes ļaudis nokāva visus, kas bija sacēlušies pret ķēniņu Amonu, un tie zemes ļaudis cēla Josiju, viņa dēlu, par ķēniņu viņa vietā.
