Padixaⱨlar 1 20
1 Suriyǝning padixaⱨi Bǝn-Ⱨadad pütkül ⱪoxunini jǝm ⱪildi; u ottuz ikki padixaⱨni at wǝ jǝng ⱨarwiliri bilǝn elip qiⱪip, Samariyǝgǝ ⱪorxap ⱨujum ⱪildi.
Un BenHadads, Sīrijas ķēniņš, sapulcināja visu savu spēku, un trīsdesmit un divi ķēniņi bija viņam līdz un zirgi un rati, un viņš nogāja un apmetās pret Samariju, un karoja pret to.
2 U ǝlqilǝrni xǝⱨǝrgǝ kirgüzüp Israilning padixaⱨi Aⱨabning ⱪexiƣa ǝwǝtip uningƣa: —
Un viņš sūtīja vēstnešus pilsētā pie Ahaba, Israēla ķēniņa,
3 «Bǝn-Ⱨadad mundaⱪ dǝydu: — Sening kümüx bilǝn altunung, sening ǝng qirayliⱪ hotunliring bilǝn baliliringmu meningkidur» dǝp yǝtküzdi.
Un lika tam sacīt: tā saka BenHadads: tavs sudrabs un tavs zelts būs mans, arī tavas sievas un tavi labākie bērni būs mani.
4 Israilning padixaⱨi uningƣa: — I ƣojam padixaⱨ, sili eytⱪanliridǝk mǝn ɵzüm wǝ barliⱪim siliningkidur, dǝp jawab bǝrdi.
Un Israēla ķēniņš atbildēja un sacīja: pēc tava vārda, mans kungs un ķēniņ, es esmu tavs, un viss, kas man ir.
5 Əlqilǝr yǝnǝ kelip: — «Bǝn-Ⱨadad sɵz ⱪilip mundaⱪ dǝydu: — Sanga dǝrwǝⱪǝ: — Sening kümüx bilǝn altunungni, sening hotunliring bilǝn baliliringni manga tapxurup berisǝn, degǝn hǝwǝrni ǝwǝttim.
Un tie vēstneši nāca atkal atpakaļ un sacīja: tā runā BenHadads un saka: es gan pie tevis esmu sūtījis un licis sacīt: tavu sudrabu un tavu zeltu un tavas sievas un tavus bērnus tev man būs dot,
6 Lekin ǝtǝ muxu waⱪitlarda hizmǝtkarlirimni yeningƣa ǝwǝtimǝn; ular ordang bilǝn hizmǝtkarliringning ɵylirini ahturup, sening kɵzliringdǝ nemǝ ǝziz bolsa, ular xuni ⱪoliƣa elip kelidu» — dedi.
Bet rītu ap šo laiku es savus kalpus pie tevis sūtīšu, izmeklēt tavu namu un tavu kalpu namu, un viss, kas tur skaists priekš tavām acīm, to tiem būs ņemt un aiznest.
7 U waⱪitta Israilning padixaⱨi zemindiki ⱨǝmmǝ aⱪsaⱪallarni qaⱪirip ularƣa: — Bu kixining ⱪandaⱪ awariqilik qiⱪarmaⱪqi bolƣanliⱪini bilip ⱪelinglar. U manga hǝwǝr ǝwǝtip mǝndin hotunlirim bilǝn balilirim, kümüx bilǝn altunlirimni tǝlǝp ⱪilƣinida mǝn uningƣa yaⱪ demidim, dedi.
Tad Israēla ķēniņš saaicināja visas zemes vecajus un sacīja: ņemiet jel vērā un redziet, kā šis ļaunu meklē. Jo tas pie manis ir sūtījis pēc manām sievām un pēc maniem bērniem un pēc mana sudraba un zelta, un es tam to neesmu liedzis.
8 Barliⱪ aⱪsaⱪallar bilǝn hǝlⱪning ⱨǝmmisi uningƣa: — Ⱪulaⱪ salmiƣin, uningƣa maⱪul demigin, dedi.
Bet visi vecaji un visi ļaudis uz viņu sacīja: nepaklausi un neļauj to.
9 Buning bilǝn u Bǝn-Ⱨadadning ǝlqilirigǝ: — Ƣojam padixaⱨⱪa, sili adǝm ǝwǝtip, ɵz kǝminiliridin dǝslǝptǝ soriƣanning ⱨǝmmisini ada ⱪilimǝn; lekin keyinkisigǝ maⱪul deyǝlmǝymǝn, dǝp beringlar, — dedi. Əlqilǝr yenip berip xu sɵzni yǝtküzdi.
Tad viņš sacīja uz BenHadada vēstnešiem: sakāt ķēniņam, manam kungam: visu, par ko tu pirmo reizi pie sava kalpa sūtījis, to es darīšu, bet šo lietu es nevaru darīt. Tad tie vēstneši nogāja un viņam atsacīja to vārdu.
10 Bǝn-Ⱨadad uningƣa yǝnǝ hǝwǝr ǝwǝtip: — «Pütkül Samariyǝ xǝⱨiridǝ manga ǝgǝxkǝnlǝrning ⱪolliriƣa oqumliƣudǝk topa ⱪelip ⱪalsa, ilaⱨlar mangimu xundaⱪ ⱪilsun wǝ uningdin axurup ⱪilsun!» — dedi.
Un BenHadads sūtīja pie viņa un lika sacīt: lai man dievi šā vai tā dara, ja Samarijas pīšļi pietiks visu ļaužu saujām, kas man ir līdz.
11 Lekin Israilning padixaⱨi jawab berip: — «Sawut-ⱪorallar bilǝn jabdunƣuqi sawut-ⱪorallardin yexingüqidǝk mahtinip kǝtmisun!» dǝp eytinglar, — dedi.
Bet Israēla ķēniņš atbildēja un sacīja: atsakiet tā: kas apjozies, tas lai nelielās kā tas, kas atjozies.
12 Bǝn-Ⱨadad bu sɵzni angliƣanda ⱨǝrⱪaysi padixaⱨlar bilǝn qedirlirida xarab iqixiwatatti. U hizmǝtkarliriƣa: — Sǝpkǝ tizilinglar, dedi. Xuni dewidi, ular xǝⱨǝrgǝ ⱨujum ⱪilixⱪa tizilixti.
Kad nu tas šo vārdu dzirdēja, ar tiem ķēniņiem teltīs dzerot, tad viņš sacīja uz saviem kalpiem taisāties. Un tie taisījās pret to pilsētu.
13 U waⱪitta bir pǝyƣǝmbǝr Israilning padixaⱨi Aⱨabning ⱪexiƣa kelip: — Pǝrwǝrdigar mundaⱪ dǝydu: — «Bu zor bir top adǝmni kɵrdüngmu? Mana, Mǝn bu küni ularni sening ⱪolungƣa tapxurimǝn; xuning bilǝn sǝn Mening Pǝrwǝrdigar ikǝnlikimni bilisǝn», dedi.
Un redzi, viens pravietis nāca pie Ahaba, Israēla ķēniņa, un sacīja: “Tā saka Tas Kungs: vai tu esi redzējis visu šo lielo pulku? Redzi, Es to šodien došu tavā rokā, lai tu atzīsti, ka Es esmu Tas Kungs.”
14 Aⱨab: — Kimning wasitisi bilǝn bolidu? dǝp soridi. U: — Pǝrwǝrdigar mundaⱪ dǝydu: «Waliylarning ƣulamliri bilǝn bolidu», dedi. U yǝnǝ: — Kim ⱨujumni baxlaydu? — dǝp soridi. U: — Sǝn ɵzüng, dedi.
Un Ahabs sacīja: “Caur ko?” Tad viņš sacīja: “Tā saka Tas Kungs: caur zemes valdnieku puišiem.” Un viņš sacīja: “Kas lai uzsāk kauju?” Tad viņš sacīja: “Tu pats.”
15 U waⱪitta waliylarning ƣulamlirini saniwidi, ularning sani ikki yüz ottuz ikki nǝpǝr qiⱪti. Andin keyin u ⱨǝmmǝ hǝlⱪni, yǝni barliⱪ Israillarni saniwidi, ularning sani yǝttǝ ming nǝpǝr qiⱪti.
Tad viņš skaitīja tos zemes valdnieku puišus, to bija divsimt trīsdesmit un divi. Un pēc tiem viņš skaitīja visus ļaudis, visus Israēla bērnus, to bija septiņi tūkstoši.
16 Israillar xǝⱨǝrdin qüx waⱪtida qiⱪti. Bǝn-Ⱨadad bilǝn xu padixaⱨlar, yǝni yardǝmgǝ kǝlgǝn ottuz ikki padixaⱨ bolsa qedirlirida xarab iqip mǝst boluxⱪanidi.
Un tie izgāja dienasvidū. Bet BenHadads dzēra un piedzērās teltīs ar tiem trīsdesmit un diviem ķēniņiem, kas tam bija palīgā.
17 Waliylarning ƣulamliri yürüxtǝ awwal mangdi. Bǝn-ⱨadad adǝm ǝwǝtiwidi, ular uningƣa hǝwǝr berip: — «Samariyǝdin adǝmlǝr keliwatidu» — dedi.
Un tie zemes valdnieku puiši izgāja papriekš. Tad BenHadads izsūtīja, un tie tam teica un sacīja: vīri nāk no Samarijas.
18 U: — Əgǝr sülⱨi tüzüxkǝ qiⱪⱪan bolsa ularni tirik tutunglar, ǝgǝr soⱪuxⱪili qiⱪⱪan bolsimu ularni tirik tutunglar, dedi.
Tad viņš sacīja: vai tie nākuši uz mieru, sagrābiet tos dzīvus, vai tie nākuši uz kauju, dzīvus tos sagrābiet!
19 Əmdi waliylarning bu ƣulamliri wǝ ularning kǝynidiki ⱪoxun xǝⱨǝrdin qiⱪip,
Kad nu šie zemes valdnieku puiši no pilsētas bija izgājuši un arī tas karaspēks, kas tiem gāja pakaļ,
20 ⱨǝrbiri ɵzigǝ uqriƣan adǝmni qepip ɵltürdi. Suriylǝr ⱪaqti; Israil ularni ⱪoƣlidi. Suriyǝning padixaⱨi Bǝn-Ⱨadad bolsa atⱪa minip atliⱪlar bilǝn ⱪeqip ⱪutuldi.
Tad tie kāva vīrs vīru. Un Sīrieši bēga un Israēls tiem dzinās pakaļ. Bet BenHadads, Sīrijas ķēniņš, izglābās uz zirga un ar jātniekiem.
21 Israilning padixaⱨi qiⱪip ⱨǝm atliⱪlarni ⱨǝm jǝng ⱨarwilirini bitqit ⱪilip Suriylǝrni ⱪattiⱪ ⱪir-qap ⱪildi.
Un Israēla ķēniņš izgāja un kāva zirgus un ratus un kāva Sīriešus lielā kaušanā.
22 Pǝyƣǝmbǝr yǝnǝ Israilning padixaⱨining ⱪexiƣa kelip uningƣa: — Ɵzüngni mustǝⱨkǝmlǝp, ɵzüngni obdan dǝngsǝp, nemǝ ⱪilixing kerǝklikini oylap baⱪⱪin. Qünki kelǝr yili ǝtiyazda Suriyǝning padixaⱨi sǝn bilǝn jǝng ⱪilƣili yǝnǝ qiⱪidu, dedi.
Tad tas pravietis nāca pie Israēla ķēniņa un uz to sacīja; ej, stiprinājies: ņem vērā un lūko, ko tu dari, jo nākošā gadā Sīrijas ķēniņš atkal nāks pret tevi.
23 Suriyǝning padixaⱨining hizmǝtkarliri uningƣa mundaⱪ dedi: — «Ularning ilaⱨi taƣ ilaⱨi bolƣaqⱪa, ular bizgǝ küqlük kǝldi. Lekin biz tüzlǝngliktǝ ular bilǝn soⱪuxsaⱪ, jǝzmǝn ularƣa küqlük kelimiz.
Jo Sīrijas ķēniņa kalpi uz to sacīja: viņu dievi ir kalna dievi, tāpēc tie bijuši stiprāki nekā mēs. Kaut mums ar tiem būtu jākaro klajumā! Varbūt ka mēs būtu stiprāki nekā tie.
24 Əmdi xundaⱪ ⱪilƣayliki, padixaⱨlarning ⱨǝrbirini ɵz mǝnsipidin qüxürüp, ularning ornida waliylarni tikligǝyla.
Tāpēc dari tā: atcel tos ķēniņus, ikvienu no viņa vietas, un iecel viņu vietā virsniekus.
25 Andin sili mǝⱨrum bolƣan ⱪoxunliriƣa barawǝr bolƣan yǝnǝ bir ⱪoxunni, yǝni atning orniƣa at, ⱨarwining orniƣa ⱨarwa tǝyyar ⱪildurup ɵzlirigǝ yiƣⱪayla; biz tüzlǝngliktǝ ular bilǝn soⱪuxayli; xuning bilǝn ularƣa küqlük kǝlmǝmduⱪ?». U ularning sɵzigǝ ⱪulaⱪ selip xundaⱪ ⱪildi.
Un taisi sev karaspēku, kāds tas bija, kas tev zudis, un zirgus, kā bija zirgi, un ratus, kā bija rati, un iesim ar tiem kauties klajumā; vai nebūsim stiprāki par tiem? Un tas klausīja viņu balsi un tā darīja.
26 Keyinki yili ǝtiyazda Bǝn-Ⱨadad Suriylǝrni editlap toluⱪ yiƣip, Israil bilǝn jǝng ⱪilƣili Afǝk xǝⱨirigǝ qiⱪti.
Un otrā gadā BenHadads skaitīja Sīriešus un cēlās uz Afeku, karot pret Israēli.
27 Israillarmu ɵzlirini editlap, ozuⱪ-tülük tǝyyarlap, ular bilǝn jǝng ⱪilixⱪa qiⱪti. Israillar ularning udulida bargaⱨ tikliwidi, Suriylǝrning aldida huddi ikki top kiqik oƣlaⱪ padisidǝk kɵründi. Lekin Suriylǝr pütkül zeminni ⱪapliƣanidi.
Un Israēla bērni arī tapa skaitīti un izrīkoti, un gāja tiem pretī, un Israēla bērni apmetās tiem pretī, kā divi kazu pulciņi, bet zeme bija Sīriešu pilna.
28 Əmma Hudaning adimi Israilning padixaⱨining ⱪexiƣa kelip uningƣa: — Pǝrwǝrdigar mundaⱪ dǝydu: — «Suriylǝr: Pǝrwǝrdigar taƣ ilaⱨidur, jilƣilarning ilaⱨi ǝmǝs, dǝp eytⱪini üqün, Mǝn bu zor bir top adǝmning ⱨǝmmisini sening ⱪolungƣa tapxurimǝn; xuning bilǝn silǝr Mening Pǝrwǝrdigar ikǝnlikimni bilip yetisilǝr», dedi.
Un tas Dieva vīrs nāca un runāja uz Israēla ķēniņu un sacīja: “Tā saka Tas Kungs: tāpēc ka Sīrieši sacījuši: Tas Kungs ir kalnu Dievs un ne arī ieleju Dievs, tad visu šo lielo pulku Es dodu tavā rokā, lai jūs atzīstat, ka Es esmu Tas Kungs.”
29 Ikki tǝrǝp yǝttǝ kün bir-birining udulida bargaⱨlirida turdi. Yǝttinqi küni soⱪux baxlandi. Israillar bir kündǝ Suriylǝrdin yüz ming piyadǝ ǝskǝrni ɵltürdi.
Un tie palika apmetušies viens otram pretim septiņas dienas. Un septītā dienā kaušanās sākās, un Israēla bērni nokāva no Sīriešiem simts tūkstoš kājniekus vienā dienā.
30 Ⱪalƣanlar Afǝk xǝⱨirigǝ ⱪeqip kiriwaldi; lekin sepili ɵrülüp ulardin yigirmǝ yǝttǝ ming adǝmning üstigǝ qüxüp besip ɵltürdi. Bǝn-Ⱨadad ɵzi bǝdǝr ⱪeqip xǝⱨǝrgǝ kirip iqkiridiki bir ɵygǝ mɵküwaldi.
Un tie atlikušie bēga uz Afekas pilsētu, un mūris sagruva pār divdesmit un septiņtūkstošiem no šiem atlikušiem. Un BenHadads bēga un nāca pilsētā no vienas istabas otrā.
31 Hizmǝtkarliri uningƣa: — Mana biz Israilning padixaⱨlirini rǝⱨimlik padixaⱨlar dǝp angliduⱪ; xuning üqün bǝllirimizgǝ bɵz baƣlap baxlirimizƣa kula yɵgǝp Israilning padixaⱨiƣa tǝslimgǝ qiⱪayli. U silining janlirini ayarmikin? — dedi.
Tad viņa kalpi uz to sacīja: redzi, mēs esam dzirdējuši, ka Israēla nama ķēniņi ir žēlīgi ķēniņi. Apvilksim maisus ap saviem gurniem un virves ap savām galvām, un iesim ārā pie Israēla ķēniņa; vai viņš tavai dvēselei neļaus dzīvot.
32 Xuning bilǝn ular bǝllirigǝ bɵz baƣlap baxliriƣa kula yɵgǝp Israilning padixaⱨining ⱪexiƣa berip uningƣa: — Kǝminiliri Bǝn-Ⱨadad: «Jenimni ayiƣayla», dǝp iltija ⱪildi, dedi. U bolsa: — U tehi ⱨayatmu? U mening buradirim, dedi.
Un tie apvilka maisus ap saviem gurniem un virves ap savām galvām, un nāca pie Israēla ķēniņa un sacīja: tavs kalps BenHadads saka: ļauj jel manai dvēselei dzīvot. Tad tas sacīja: vai viņš vēl dzīvs? Viņš ir mans brālis.
33 Bu adǝmlǝr bu sɵzni yahxiliⱪning alamiti, dǝp oylap, dǝrⱨalla uning bu sɵzini qing tutuwelip: — Bǝn-Ⱨadad silining buradǝrliridur! — dedi. U: — Uni elip kelinglar, dǝp buyrudi. Xuning bilǝn Bǝn-Ⱨadad uning ⱪexiƣa qiⱪti; xuning bilǝn u uni ⱪolidin tartip jǝng ⱨarwisiƣa qiⱪardi.
Un tie vīri saprata šo vārdu sev par labu un steigšus to lika sev apstiprināt no viņa un sacīja: tad BenHadads tavs brālis? Un viņš sacīja: ejat un atvediet to šurp. Tad BenHadads iznāca pie viņa, un viņš tam lika kāpt ratos.
34 Bǝn-Ⱨadad uningƣa: — Mening atam silining atiliridin alƣan xǝⱨǝrlǝrni siligǝ ⱪayturup berǝy. Atam Samariyǝdǝ rǝstǝ-bazarlirini tikligǝndǝk sili ɵzliri üqün Dǝmǝxⱪtǝ rǝstǝ-bazarlarni tiklǝyla, — dedi. Aⱨab: — Bu xǝrt bilǝn seni ⱪoyup berǝy, dedi. Xuning bilǝn ikkisi ǝⱨdǝ ⱪilixti wǝ u uni ⱪoyup bǝrdi.
Un BenHadads uz to sacīja: tās pilsētas, ko mans tēvs tavam tēvam paņēmis, es gribu atdot, un dari sev ielas Damaskā, itin kā mans tēvs darījis Samarijā. (Un Ahabs sacīja: ) ar šo derību es tevi atlaidīšu. Tā viņš ar to derēja derību un to atlaida.
35 Pǝyƣǝmbǝrlǝrning xagirtlirining biri Pǝrwǝrdigarning buyruⱪi bilǝn yǝnǝ birigǝ: — Sǝndin ɵtünimǝn, meni urƣin, dedi. Lekin u adǝm uni urƣili unimidi.
Un viens vīrs no praviešu bērniem sacīja uz otru caur Tā Kunga vārdu: sit jel mani. Bet tas vīrs liedzās to sist.
36 Xuning bilǝn u uningƣa: — Sǝn Pǝrwǝrdigarning sɵzini anglimiƣining üqün mana bu yǝrdin kǝtkiningdǝ bir xir seni boƣup ɵltüridu, — dedi. U uning yenidin qiⱪⱪanda, uningƣa bir xir uqrap uni ɵltürdi.
Un viņš uz šo sacīja: tāpēc ka tu Tā Kunga balsi neesi klausījis, redzi, tad tevi lauva sitīs, kad tu no manis aiziesi. Kad nu tas no viņa aizgāja, lauva to sastapa un saplēsa.
37 Andin keyin u yǝnǝ bir adǝmni tepip uningƣa: — Sǝndin ɵtünimǝn, meni urƣin, dedi. U adǝm uni ⱪattiⱪ urup zǝhimlǝndürdi.
Un viņš atrada citu vīru un sacīja: sit jel mani. Un tas vīrs to sita, un to sizdams ievainoja.
38 Andin pǝyƣǝmbǝr berip ɵz ⱪiyapitini ɵzgǝrtip, kɵzlirini tengiⱪ bilǝn tengip yol boyida padixaⱨni kütüp turdi.
Tad tas pravietis gāja un nostājās ķēniņam ceļā un aptina savu vaigu ar drānu.
39 Padixaⱨ xu yǝrdin ɵtkǝndǝ u padixaⱨni qaⱪirip: — Kǝminiliri kǝskin jǝng mǝydaniƣa qiⱪⱪanidim, wǝ mana, bir adǝm manga burulup, bir kixini tapxurup: «Bu kixigǝ qing ⱪariƣin, ⱨǝrⱪandaⱪ sǝwǝbtin u yoⱪap kǝtsǝ, sǝn ɵz jeningni uning jenining orniƣa tɵlǝysǝn; bolmisa bir talant kümüx tɵlǝysǝn», dedi.
Kad nu ķēniņš gāja garām, tad viņš sauca uz ķēniņu un sacīja: tavs kalps bija izgājis kaujā, un redzi, viens vīrs nāca malā un atveda pie manis vienu vīru un sacīja: apsargi šo vīru; ja tas kaut kā nozustu, tad tava dvēsele būs viņa dvēseles vietā, vai tev būs jāmaksā viens talents sudraba.
40 Lekin mǝn kǝminiliri u-bu ix bilǝn bǝnd bolup ketip, uni yoⱪitip ⱪoydum, dedi. Israilning padixaⱨi uningƣa: — Ɵzüng bekitkiningdǝk sanga ⱨɵküm ⱪilinidu! — dedi.
Kad nu tavam kalpam šur tur kas bija jādara, tad viņš nozuda. Un Israēla ķēniņš sacīja: tāds tavs spriedums, kā pats spriedis.
41 U dǝrⱨal kɵzliridin tengiⱪni eliwǝtti; Israilning padixaⱨi uni tonup uning pǝyƣǝmbǝrlǝrdin biri ikǝnlikini kɵrdi.
Tad viņš steigšus noņēma to drānu no sava vaiga, un Israēla ķēniņš to pazina, ka tas bija viens no tiem praviešiem.
42 Pǝyƣǝmbǝr uningƣa: — Pǝrwǝrdigar mundaⱪ dǝydu: — «Mǝn ⱨalakǝtkǝ bekitkǝn adǝmni ⱪolungdin ⱪutulƣili ⱪoyƣining üqün sening jening uning jenining ornida elinidu; sening hǝlⱪing uning hǝlⱪining ornida elinidu», dedi.
Un viņš uz to sacīja: “Tā saka Tas Kungs: “Tāpēc ka tu šo vīru, ko es liku izdeldēt, esi izlaidis no rokas, tad tava dvēsele būs viņa dvēseles vietā, un tavi ļaudis viņa ļaužu vietā.””
43 Xuning bilǝn Israilning padixaⱨi hapa bolup, ƣǝxlikkǝ qɵmgǝn ⱨalda Samariyǝgǝ ⱪaytip ordisiƣa kirdi.
Un Israēla ķēniņš nogāja saīdzis un dusmīgs savā namā un aizgāja uz Samariju.
