< Zebur 132 >

1 «Yuqirigha chiqish naxshisi» I Perwerdigar, Dawut üchün u tartqan barliq jebir-japalarni yad etkeysen;
Svētku dziesma. Kungs, piemini Dāvidu un visas viņa rūpes.
2 U Perwerdigargha qandaq qesem ichken, Yaquptiki qudret Igisige qandaq wede qilghan: —
Tas Tam Kungam zvērējis un solījies Jēkaba varenajam:
3 «Perwerdigargha turar jayni, Yaqupning qudretlik Igisige makanni tapmighuche, Öyümdiki hujrigha kirmeymen, Kariwattiki körpemge chiqmaymen, Közümge uyquni, Qapaqlirimgha mügdeshni bermeymen».
Es neiešu sava nama dzīvoklī, es nekāpšu savas gultas cisās;
4
Es nedošu savām acīm miegu redzēt nedz snaust saviem acu vākiem;
5
Līdz kamēr būšu atradis vietu Tam Kungam un mitekli Jēkaba varenajam.
6 Mana, biz uning xewirini Efratahda angliduq; Uni ormanliq étizlardin taptuq;
Redzi, mēs par to esam dzirdējuši Efratā, mēs to esam atraduši Jaāra laukos.
7 Uning turar jaylirigha bérip kireyli, Uning textiperi aldida sejde qilayli;
Iesim Viņa mājas vietā un pielūgsim priekš Viņa kāju pamesla.
8 Ornungdin turghin, i Perwerdigar, Sen qudritingning ipadisi ehde sanduqung bilen, Öz aramgahinggha kirgin!
Celies, Kungs, uz Savu dusas vietu, Tu un Tavas spēcības šķirsts;
9 Kahinliring heqqaniyliq bilen kiyindürülsun, Mömin bendiliring tentenilik awazni yangratsun!
Lai Tavi priesteri apģērbjās ar taisnību, un Tavi svētie lai gavilē.
10 Qulung Dawut üchün, Özüng mesih qilghiningning yüzini yandurmighaysen;
Neatmet Sava svaidītā vaigu, Sava kalpa Dāvida dēļ.
11 Perwerdigar Öz heqiqiti bilen Dawutqa shu qesemni qildi, U uningdin héch yanmaydu: — U: — «Öz pushtingdin chiqqan méwidin birsini textingde olturghuzimen;
Tas Kungs Dāvidam tiešām ir zvērējis, no tā Viņš nenovērsīsies: No tavas miesas augļiem būs, ko celšu uz tavu godības krēslu.
12 Perzentliring Méning ehdemni, Hem Men ulargha ögitidighan agah-guwahlirimni tutsa, Ularning perzentliri menggüge textingde olturidu» — dégen.
Ja tavi bērni turēs Manu derību un Manu liecību, ko Es tiem mācīšu, tad arī viņu bērni sēdēs uz tava godības krēsla mūžīgi.
13 Chünki Perwerdigar Zionni tallighan; U Öz makani üchün uni xalighan.
Jo Tas Kungs Ciānu ir izredzējis, tur Viņam gribās dzīvot.
14 Mana U: — «Bu menggüge bolidighan aramgahimdur; Mushu yerde turimen; Chünki Men uni xalaymen.
Šī ir Mana dusas vieta mūžīgi, šeit Es dzīvošu, jo tās Man gribās.
15 Men uning rizqini intayin zor beriketleymen; Uning yoqsullirini nan bilen qandurimen;
Svētīdams Es svētīšu viņas barību un paēdināšu viņas nabagus ar maizi,
16 Uning kahinlirigha nijatliqni kiygüzimen, Uning mömin bendiliri shadliqtin tentenilik awazni yangritidu.
Un apģērbšu viņas priesterus ar pestīšanu, un viņas svētie gavilēt gavilēs.
17 Men bu yerde Dawutning münggüzini bixlandurimen; Özümning mesih qilghinim üchün yoruq bir chiragh békitkenmen;
Tur Es Dāvidam uzcelšu ragu, došu spīdekli Savam svaidītam.
18 Uning düshmenlirige shermendilikni kiygüzimen; Emma uning kiygen taji béshida ronaq tapidu» — dédi.
Viņa ienaidniekus Es apģērbšu ar kaunu, bet viņam ziedēs viņa kronis.

< Zebur 132 >