< Zebur 120 >

1 «Yuqirigha chiqish naxshisi» Béshimgha kün chüshkende men Perwerdigargha nida qildim; U manga jawab berdi.
Svētku dziesma. Es piesaucu To Kungu savās bēdās, un Viņš mani paklausa.
2 I Perwerdigar, jénimni yalghan sözleydighan lewlerdin, Aldamchi tildin qutuldurghaysen.
Kungs, izglāb manu dvēseli no melkuļu lūpām un viltnieku mēlēm.
3 Sanga néme bérilidu, Sanga néme qoshulushi kérek, Ey aldamchi til?
Ko viltīgā mēle Tev dos, jeb ko viņa Tev pieliks?
4 — Palwan atqan ötkür oqlar, Archa choghliri sanga tegsun!
Tā ir kā varoņa asas bultas, kā degošas paegļu ogles.
5 Meshek diyarida musapir bolup yashighinimgha, Kédar chédirliri arisida turghinimgha halimgha way!
Ak vai, man, ka esmu svešinieks iekš Mešeha, un ka man jādzīvo Kedara dzīvokļos.
6 Men tinchliqqa öchler arisida uzundin buyan turuwatimen;
Par ilgu manai dvēselei dzīvot pie tiem, kas mieru ienīst.
7 Men tinchliqperwermen; Biraq gep qilsam, ular urushimizla, deydu.
Es turu mieru, bet tikko es runāju, tad tie ceļ ķildu.

< Zebur 120 >