< Zebur 114 >

1 Israil Misirdin, Yaqup jemeti yat tilliq ellerdin chiqqanda,
Kad Israēls izgāja no Ēģiptes, Jēkaba nams no svešas valodas ļaudīm,
2 Shu chaghda Yehuda [Xudaning] muqeddes jayi, Israil uning seltiniti boldi,
Tad Jūda Viņam tapa par svētu daļu, un Israēls par Viņa valstību.
3 Déngiz buni körüp beder qachti, Iordan deryasi keynige yandi;
Jūra redzēja un bēga, Jardāne griezās atpakaļ;
4 Taghlar qochqarlardek, Döngler qozilardek oynaqlidi.
Kalni lēkāja kā auni, pakalni kā jēri.
5 Ey déngiz, sen néme boldung, qachqili? Iordan deryasi, yolungdin yan’ghili?
Kas tev bija, jūra, ka tu bēdz, un tev, Jardāne, ka tu atpakaļ griezies?
6 Taghlar qochqarlardek, Döngler qozilardek oynaqlighili?
Jums, kalni, ka jūs lēkājāt kā auni, pakalni, kā jēri?
7 I yer yüzi, Rebning jamalidin, Yaqupning Xudasining jamalidin tewren;
Priekš Tā Kunga drebi, zeme, Jēkaba Dieva priekšā,
8 U qoram tashni kölchekke, Chaqmaq téshini mol bulaq sulirigha aylanduridu.
Kas klinti pārvērsa par ezeru un akmeņus par ūdens avotiem.

< Zebur 114 >