< Matta 17 >

1 We alte kündin kéyin, Eysa Pétrus, Yaqup we Yaqupning inisi Yuhannani ayrip élip, égiz bir taghqa chiqti.
Un pēc sešām dienām Jēzus ņēma Pēteri un Jēkabu un šā brāli, Jāni, un tos veda savrup uz augstu kalnu,
2 U yerde uning siyaqi ularning köz aldidila özgirip, yüzi quyashtek parlidi, kiyimliri nurdek ap’aq bolup chaqnidi.
Un tapa apskaidrots viņu priekšā, un Viņa vaigs spīdēja kā saule, un Viņa drēbes tapa baltas kā gaisma.
3 We mana, [muxlislargha] Musa we Ilyas [peyghemberler] uning bilen sözlishiwatqan halda köründi.
Un redzi, Mozus un Elija tiem parādījās un runāja ar Viņu.
4 Shuning bilen Pétrus Eysagha: — I Reb, bu yerde bolghinimiz némidégen yaxshi! Xalisang, birini sanga, birini Musagha, yene birini Ilyasqa atap bu yerge üch kepe yasayli! — dédi.
Un Pēteris vērsās pie Jēzus un sacīja: “Kungs, šeit mums labi! Ja Tu gribi, tad mēs šeitan trīs būdas taisīsim, vienu Tev, vienu Mozum, un vienu Elijam.”
5 Uning gépi tügimeyla, mana nurluq bir bulut ularni qapliwaldi. Mana, buluttin: «Bu Méning söyümlük Oghlumdur, Men uningdin xursenmen. Uninggha qulaq sélinglar!» dégen awaz anglandi.
Tam vēl runājot, redzi, spožs padebesis tos apēnoja, un redzi, balss no tā padebeša sacīja: “Šis ir Mans mīļais Dēls, pie kā Man ir labs prāts, To jums būs klausīt.”
6 Muxlislar buni anglap özlirini yerge tashlap düm yétip wehimige chüshti.
Kad tie mācekļi to dzirdēja, tad tie krita uz savu vaigu un izbijās ļoti.
7 Biraq Eysa kélip, ulargha qolini tegküzüp: Qopunglar, qorqmanglar, — dédi.
Bet Jēzus nāca, tos aizskāra un sacīja: “Ceļaties un nebīstaties.”
8 Ular béshini kötürüp qariwidi, Eysadin bashqa héchkimni körmidi.
Bet kad tie savas acis pacēla, tad tie neredzēja nevienu kā tik vien Jēzu.
9 Taghdin chüshüwétip, Eysa ulargha: — Insan’oghli ölümdin tirildürülmigüche, bu alamet körünüshni héchkimge éytmanglar, — dep tapilidi.
Un no kalna noejot, Jēzus tiem pavēlēja un sacīja: “Nesakiet nevienam šo parādīšanos, tiekams Tas Cilvēka Dēls nebūs uzcēlies no miroņiem.”
10 Andin muxlisliri uningdin: — Tewrat ustazliri néme üchün: «Ilyas [peyghember Mesih kélishtin] awwal qaytip kélishi kérek» déyishidu? — dep sorashti.
Un Viņa mācekļi Viņam vaicāja sacīdami: “Ko tad tie rakstu mācītāji saka, ka Elijam jānāk papriekš?”
11 U ulargha jawaben: — Ilyas [peyghember] derweqe [Mesihtin] awwal kélidu, hemme ishni ornigha keltüridu.
Bet Jēzus atbildēja un uz tiem sacīja: “Elija gan nāk papriekš un visu atkal sataisīs.
12 Emma men silerge shuni éytip qoyayki, ilyas alliqachan keldi, lékin kishiler uni tonumidi, belki uninggha xalighanche muamile qildi. Shuninggha oxshash, Insan’oghlimu ularning qollirida azab chékish aldida turidu, — dédi.
Bet Es jums saku, ka Elija jau ir nācis, tomēr tie viņu nav atzinuši, bet ar viņu darījuši, ko gribēdami. Tā arī Tam Cilvēka Dēlam būs jācieš no viņiem.”
13 Shu chaghda muxlislar uning chömüldürgüchi Yehya toghrisida sözlewatqanliqini chüshendi.
Tad tie mācekļi saprata, ka Viņš tiem sacījis no Jāņa, tā Kristītāja.
14 Ular xalayiqning yénigha barghinida, bir kishi uning aldigha kélip, tizlinip:
Un kad tie nāca pie tiem ļaudīm, tad viens cilvēks pie Viņa atnāca un metās ceļos Viņa priekšā
15 Reb, oghlumgha ichingni aghritqaysen! Chünki uning tutqaqliq késili bar bolghachqa, zor azab chékiwatidu; chünki u daim otning yaki suning ichige chüshüp kétidu.
Un sacīja: “Kungs, apžēlojies par manu dēlu, jo viņš ir mēnessērdzīgs un viņam briesmīgi jācieš; jo dažkārt viņš krīt ugunī un dažkārt ūdenī.
16 Uni muxlisliringgha élip kelgenidim, saqaytalmidi, — dédi.
Un es to pie Taviem mācekļiem esmu atvedis, bet tie to nevarēja veselu darīt.”
17 Eysa jawaben: — Ey étiqadsiz we tetür dewr, siler bilen qachan’ghiche turay?! Men silerge yene qachan’ghiche sewr qilay? — Balini aldimgha élip kélinglar — dédi.
Bet Jēzus atbildēja un sacīja: “Ak tu neticīgā un netiklā cilts, cik ilgi Es vēl būšu pie jums? Cik ilgi Es jūs panesīšu? Vediet Man viņu šurp.”
18 Shuning bilen Eysa [jin’gha] tenbih bériwidi, jin balidin chiqip ketti, balimu shuan saqaydi.
Un Jēzus viņu apdraudēja, un velns no viņa izbēga; un tas zēns palika vesels tanī pašā stundā.
19 Kéyin, Eysa ayrim qalghanda, muxlislar uning yénigha kélip: — Biz néme üchün jinni qoghliwételmiduq? — dep sorashti.
Tad tie mācekļi piegāja pie Jēzus atsevišķi un sacīja: “Kāpēc mēs viņu nevarējām izdzīt?”
20 U ulargha: — Ishenchinglar bolmighanliqi üchün. Men silerge shuni berheq éytip qoyayki, silerde qicha uruqidek zerriche ishench bolsila, siler awu taghqa: «Bu yerdin u yerge köch» désenglar, köchidu; shundaqla silerge mumkin bolmaydighan héch ish bolmaydu.
Un Jēzus uz tiem sacīja: “Jūsu neticības dēļ; jo patiesi, Es jums saku: kad jums ticība ir kā sinepju graudiņš, tad jūs sacīsiet šim kalnam: nocelies no šejienes uz turieni, un viņš nocelsies, un nekas jums nebūs neiespējams.
21 Biraq, bundaq jinlarni dua qilish we roza tutush bilen bolmisa heydigili bolmaydu — dédi.
Bet šī suga neizbēg kā vien caur lūgšanu un gavēšanu.”
22 Ular Galiliye ölkiside aylinip yürginide, Eysa ulargha: — Insan’oghli [satqunluqtin] insanlarning qoligha tapshurulidu;
Kad nu tie Galilejā apkārt staigāja, tad Jēzus uz tiem sacīja: “Tas Cilvēka Dēls taps nodots cilvēku rokās.
23 ular uni öltüridu, lékin üchinchi küni u tirilidu, — dédi. Buni anglap muxlislar éghir ghem-qayghugha chömüp ketti.
Un Viņu nokaus, un trešā dienā Viņš celsies augšām;” un tie ļoti noskuma.
24 Andin ular Kepernahum shehirige kelginide, [ibadetxana] «ikki draqma» [béjini] yighquchilar Pétrusning yénigha kélip: — Ustazinglar «ikki draqma»ni tölemdu? — dep soridi.
Un kad tie Kapernaūmā nāca, tad tie nodokļu saņēmēji atnāca pie Pētera un sacīja: “Vai jūsu Mācītājs nodokli nedod?”
25 Töleydu, — dédi Pétrus. Lékin u öyge kirgishigila, téxi bir néme démestila Eysa uningdin: — Simon, séningche bu dunyadiki padishahlar kimlerdin baj alidu? Öz perzentliridinmu, yaki yatlardinmu, — dep soridi.
Viņš sacīja: “Dod gan.” Un kad tas namā bija iegājis, Jēzus viņam papriekš vaicāja sacīdams: “Ko tu domā, Sīman? No kuriem laicīgie ķēniņi ņem muitu un nodokli? Vai no saviem bērniem, vai no svešiniekiem?”
26 Pétrus uninggha: Yatlardin, — déwidi, Eysa uninggha: — Undaqta, perzentler [bajdin] xaliy bolidu.
Pēteris uz Viņu sacīja: “No svešiniekiem.” Tad Jēzus uz to sacīja: “Tad tie bērni ir svabadi.
27 Biraq [baj yighquchilargha] putlikashang bolmasliqimiz üchün, déngizgha bérip qarmaqni tashla. Tutqan birinchi béliqni élip, aghzini achsang, töt draqmiliq bir tengge pul chiqidu. Uni élip men we sen ikkimizning [béji] üchün ulargha ber, — dédi.
Bet lai mēs tiem nedodam apgrēcību, tad ej jūrmalā un izmet makšķeri, un to pirmo zivi, kas piekodīsies, ņem, un viņas muti atdarījis, tu atradīsi vienu stateri, to ņem un dod viņiem priekš Manis un tevis.”

< Matta 17 >