< Зәбур 113 >

1 Һәмдусана! Мәдһийиләңлар, и Пәрвәрдигарниң қуллири, Пәрвәрдигарниң намини мәдһийиләңлар!
¡Alaben al Señor! ¡Alábenlo, siervos del Señor! ¡Alábenlo tal como él es!
2 Һазирдин башлап, әбәдил-әбәткичә, Пәрвәрдигарниң намиға тәшәккүр-мәдһийә қайтурулсун!
Que la naturaleza del Señor sea alabada, ahora y para siempre.
3 Күн чиқардин күн патарға, Пәрвәрдигарниң нами мәдһийилинишкә лайиқтур!
¡Que todo el mundo en todas partes, desde el Este hasta el Oeste, alabe al Señor!
4 Пәрвәрдигар әлләрдин жуқури көтирилди; Шан-шәриви әршләрдин жуқуридур.
El Señor gobierna con supremacía sobre todas las naciones; su gloria llega más alto que los cielos.
5 Кимму Пәрвәрдигар Худайимизға тәң болалисун — Өз макани жуқурида болсиму,
¿Quién es como el Señor nuestro Dios? Él es el único que vive en las alturas, sentado en su trono.
6 Асманларға һәм йәргә қараш үчүн, Өзини төвән қилғучиға?
Tiene que agacharse para mirar desde los cielos hasta la tierra.
7 Намрат кишини У топа-чаңдин көтириду; Қиғлиқтин йоқсулни жуқурилитиду;
Levanta al pobre del polvo; ayuda al necesitado a salir del tiradero de basura.
8 Уни есилзадиләр қатариға, Йәни Өз хәлқиниң есилзадилири арисиға олтарғузиду;
A los líderes de su pueblo les da puestos de honor junto a otros líderes importantes.
9 У туғмас аялни өйгә орунлаштуруп, Уни оғулларниң хошал аниси қилиду. Һәмдусана!
Alegra el hogar de la mujer estériles dándoles hijos. ¡Alaben al Señor!

< Зәбур 113 >