Mmɛbusɛm 7
1 Me ba, fa me nsɛm sie na kora mʼahyɛdeɛ wɔ wo mu.
Mans bērns, sargi manus vārdus un glabā pie sevis manu mācību.
2 Di mʼahyɛdeɛ so na wobɛnya nkwa; bɔ me nkyerɛkyerɛ ho ban sɛ deɛ wodɔ noɔ.
Sargi manu pamācīšanu, tad tu dzīvosi, un manu mācību kā savu acu raugu.
3 Kyekyere bɔ wo nsateaa ho; twerɛ no yie gu wʼakoma ɛpono so.
Sien to ap saviem pirkstiem, ieraksti to savas sirds galdiņā.
4 Ka kyerɛ nyansa sɛ, “Wo yɛ me nuabaa,” na frɛ nteaseɛ wo busuani;
Saki uz gudrību: Tu esi mana māsa! un atzīšanu sauc par savu radinieci,
5 Wɔbɛtwe wo afiri ɔbaawaresɛefoɔ ho, afiri ɔbaawarefoɔ sansani nsɛmmɔdɛ ho.
Ka tu sevi pasargi no svešas sievas, no svešinieces ar mīkstiem vārdiem.
6 Me fie mpomma ano mede mʼani faa ntokua mu.
Jo es skatījos pa sava nama logu, caur saviem skadriņiem,
7 Mehunuu wɔ ntetekwaafoɔ mu, mehyɛɛ mmeranteɛ no mu baako nso, ɔbabunu a ɔnni adwene.
Un redzēju nejēgu vidū un ieraudzīju starp zēniem neprātīgu jaunekli.
8 Na ɔnam borɔno a ɛbɛn ɔbaa no fie so a nʼani kyerɛ ɔbaa no fie
Tas gāja pa ielu ap nama stūri, staigāja pa viņas nama ceļu,
9 ɛberɛ a ɔnwunu redwoɔ, na animu rebiribiri no.
Pavakarē, krēslā, nakts vidū un tumsā.
10 Afei ɔbaa bi firi bɛhyiaa no a wasiesie ne ho sɛ odwamanfoɔ a nnaadaa wɔ nʼakomam.
Un redzi, viņu sastapa sieva, maukas apģērbā un viltu sirdī.
11 (Ɔyɛ hyirenn na hwee mfa ne ho, ɔntena efie koraa;
Šī bija trakule un palaidne, viņas kājas nemetās mājā;
12 ɛnnɛ wɔhunu no mmɔntene so, ɔkyena na ɔte adwaberem, ɔtetɛ wɔ mmantwea mmantwea.)
Te viņa ārā, te uz ielām un glūn aiz visiem stūriem.
13 Ɔsɔɔ ne mu fee nʼano wamfɛre, na ɔkaa sɛ,
Un tā viņu apkampa un skūpstīja kā bezkauņa un uz to sacīja:
14 “Mewɔ ayɔnkofa ayɛyɛdeɛ wɔ efie; ɛnnɛ madi me bɔhyɛ so.
„Pateicības upuri man bija jānes; šodien es savu solījumu esmu pildījusi.
15 Enti mebaeɛ sɛ merebɛhyia wo; mehwehwɛɛ wo na mahunu wo!
Tādēļ esmu izgājusi tev pretī, tavu vaigu meklēt un tevi esmu atradusi.
16 Mato me mpa mede nwera a wɔahyɛ no aduro a ɛfiri Misraim.
Ar apsegiem esmu klājusi savu gultu, ar strīpainiem Ēģiptes palagiem.
17 Mede nnuhwam apete me mpa so: kurobo, pɛperɛ ne sinamon.
Savu gultu esmu izkvēpinājusi ar mirrēm, alvejām un kanēli;
18 Bra, ma yɛmfa ɔdɔ mmɔ ɔdɔ mu nkɔsi anɔpa;
Nāc, lai izbaudām kārības līdz rītam, lai izpriecājamies mīlestībā;
19 Me kunu nni efie; watu kwan na ɔbɛkyɛre.
Jo vīrs nav mājās, viņš aizgājis tālā ceļā,
20 Ɔde sika a ɛdɔɔso hyɛɛ ne sikabɔtɔ ma na ɔremma kɔsi ɔsrane no korokumatwa berɛ mu.”
Viņš naudas maku ņēmis līdz, tik uz svētkiem vēl pārnāks mājās.“
21 Ɔde akorɔkorɔ bɔɔ no asɔn; ɔde nnaadaa nyaa no ne no daeɛ.
Viņa to pierunāja ar savu vārdu drūzmu, ar savu mīksto mēli tā viņu aizrāva.
22 Ɔdii nʼakyi prɛko pɛ te sɛ nantwie a ɔrekɔ akumiiɛ, anaa ɔwansane a ɔde ne tiri rekɔhyɛ hankrafidie mu
Uz reizi tas viņai gāja pakaļ, kā vērsis iet pie kaušanas un kā nelietis, saistīts uz sodu,
23 kɔsi sɛ bɛmma bɛhwire ne brɛboɔ mu, te sɛ anomaa a ɔrekɔtɔ anomaa afidie mu na ɔnnim sɛ ɔbɛhwere ne nkwa.
Kamēr bulta viņa aknas pāršķeļ; tā putns skrien sprostā un nezin, ka tas pret viņa dzīvību.
24 Na afei, me mma, montie me; monyɛ aso mma deɛ meka.
Nu tad, bērni, klausiet mani, un ņemiet vērā manas mutes vārdus.
25 Mommma mo akoma mpatere nkɔ ne so na mommane mfa nʼakwan so.
Lai tava sirds nenomaldās uz viņas ceļiem un nenoklīsti uz viņas gaitām;
26 Bebree na wɔnam ne so ahwehwe ase; wɔn a wakum wɔn dɔɔso pa ara.
Jo daudz ir to nokauto, ko tā gāzusi zemē, un liels pulks, ko viņa nogalinājusi.
