Mmɛbusɛm 4
1 Me mma, montie me, montie agya nkyerɛkyerɛ; monyɛ aso na moanya nteaseɛ.
Klausāties, mani bērni, tēva pamācīšanu un meklējiet atzīšanu mācīties;
2 Mema mo adenim a ɛkɔ anim, enti monnyaa me nkyerɛkyerɛ mu.
Jo es jums dodu labu mācību, neatmetiet manu bauslību!
3 Meyɛ ɔbabanin wɔ mʼagya fie, meda so yɛ abadomaa na me maame di me bakorɔ no,
Jo es biju sava tēva dēls, savai mātei luteklītis un vienīgais;
4 ɔkyerɛkyerɛɛ me sɛ, “Ma me nsɛm nni wʼakoma mu dɛm di me nkyerɛkyerɛ so na wobɛnya nkwa.
Un viņš mani mācīja un sacīja: Lai tava sirds pieņem manus vārdus, turi manus baušļus, tad tu dzīvosi;
5 Nya nyansa, nya nteaseɛ; mma wo werɛ mfiri me nsɛm anaa ntwe wo ho mfiri ho.
Manto gudrību, manto atzīšanu; neaizmirsti un negriezies nost no manas mutes vārdiem;
6 Nnya nyansa hɔ, na ɛbɛbɔ wo ho ban; dɔ no, na ɛbɛhwɛ wo so.
Neatstāj to, tad viņa tevi paglābs; mīļo viņu, tad viņa tevi pasargās.
7 Nyansa boro biribiara so; enti hwehwɛ nyansa. Ɛwom sɛ ne boɔ te sɛ wʼahodeɛ nyinaa deɛ nanso nya nteaseɛ.
Gudrības iesākums ir: Manto gudrību un ar visu savu padomu samanto atzīšanu.
8 Di no nni na ɛbɛpagya wo; yɛ no atuu, na ɛbɛhyɛ wo animuonyam.
Turi viņu augsti, tad viņa tevi paaugstinās, viņa tevi cels godā, ja tu viņu apkampsi.
9 Ɔde nkonimdie nhwiren hankra bɛgu wo tiri so na wama wo ahenkyɛ a ɛyɛ fɛ.”
Viņa dos jauku glītumu tavai galvai; krāšņu kroni viņa tev dāvinās.
10 Me ba, tie na fa deɛ meka no, na wo nkwanna bɛyɛ bebree.
Klausies, mans bērns, un pieņem manus vārdus, tad vairosies tavas dzīvības gadi.
11 Mɛkyerɛ wo nyansakwan na mede wo afa akwan a ɛtene so.
Es tev mācīšu gudrības ceļu, es tevi vadīšu uz taisna ceļa,
12 Sɛ wonante a, wʼanammɔntuo bɛkɔ yɛɛ na sɛ wotu mmirika a, worensunti.
Ka staigājot tavi soļi nemetās, un tekot tu nepiedauzies.
13 Di nkyerɛkyerɛ so; na nnyaa mu bɔ ho ban yie, ɛfiri sɛ ɛyɛ wo nkwa.
Turies cieti pie pamācības, neatstājies no tās, sargi to; jo tā ir tava dzīvība.
14 Ntu wo nan nsi amumuyɛfoɔ kwan so na nnante abɔnefoɔ kwan so.
Uz bezdievīgo tekas nenāc un uz ļauno ceļa neej!
15 Kwati no, ntu kwan mfa so; dane firi so na kɔ wo baabi.
Stājies no tā, nestaigā uz viņa; raujies no tā un ej garām!
16 Ɛfiri sɛ wɔntumi nna kɔsi sɛ wɔbɛyɛ bɔne; na wɔntɔ nko kɔsi sɛ wɔbɛma obi ahwe ase.
Jo tie neaiziet gulēt, pirms nav ļauna darījuši, un tiem nenāk miegs, pirms nav kādu zemē gāzuši.
17 Amumuyɛsɛm yɛ wɔn aduane, na basabasayɛ yɛ wɔn nsa.
Jo tie ēd bezdievības maizi un dzer negantības vīnu.
18 Teneneefoɔ kwan te sɛ adekyeɛ hann a ɛdi ɛkan, ɛkɔ so hyerɛn yie kɔduru awia ketee.
Bet taisno celiņš ir kā spožs gaišums, kas spīd un spīd, līdz diena aust.
19 Nanso, amumuyɛfoɔ kwan te sɛ esum kabii; wɔnnim deɛ ɛma wɔsunti.
Bezdievīgo ceļš ir kā akla tumsība; tie nezin, pār ko tie kritīs.
20 Me ba, yɛ aso ma deɛ meka; tie me nsɛm no yie.
Ņem vērā, mans dēls, manus vārdus, griez savu ausi uz manu valodu,
21 Mma ɛmfiri wʼani so, fa sie wʼakoma mu;
Lai tie nezūd no tavām acīm; paglabā tos savā sirds dziļumā;
22 ɛfiri sɛ, ɛyɛ nkwa ma wɔn a wɔhunu ne akwahosan ma onipadua no nyinaa.
Jo tie ir dzīvība tiem, kas tos atrod, un visai viņu miesai zāles, kas dziedina.
23 Ne nyinaa akyi, bɔ wʼakoma ho ban, ɛfiri sɛ, ɛno ne wo nkwa asutire.
Pār visu, kas jāsargā, sargi savu sirdi; jo no tās iziet dzīvība.
24 Mma akontonkyesɛm mfiri wʼano; mma nkontomposɛm mmɛn wʼano koraa.
Atstādini no sevis netiklu muti, un netaisnas lūpas lai ir tālu no tevis.
25 Hwɛ wʼanim tee, na ma wʼani nkɔ deɛ ɛwɔ wʼanim no so.
Lai tavas acis taisni skatās, un tavi acu raugi taisni tavā priekšā.
26 Bɔ ɛkwan tamaa ma wo nan na fa akwan a atim so.
Nosver savu kāju soļus, tad visi tavi ceļi labi izdosies.
27 Mmane mfa nifa anaa benkum; twe wo nan firi bɔne ho.
Negriezies ne uz labo ne kreiso pusi; sargi savu kāju no ļauna.
