Kwadwom 5
1 Ao Awurade, kae deɛ aba yɛn so; hwɛ, na hunu yɛn animguaseɛ.
Piemini, Kungs, kas mums noticis, skaties un uzlūko mūsu kaunu.
2 Wɔadane yɛn agyapadeɛ ama ahɔhoɔ, wɔde yɛn afie ama ananafoɔ.
Mūsu mantas tiesa svešiniekiem kļuvusi, mūsu nami ārzemniekiem.
3 Yɛayɛ nwisiaa na yɛnni agyanom, yɛn maamenom ayɛ sɛ akunafoɔ.
Mēs esam bāriņi bez tēva, mūsu mātes ir kā atraitnes.
4 Ɛsɛ sɛ yɛtɔ nsuo a yɛnom; yɛbɛnya nnyina a, gye sɛ yɛtɔ.
Savu ūdeni mēs dzeram par naudu, savu malku pērkam par maksu.
5 Wɔn a wɔtaa yɛn no abɛn yɛn pɛɛ; Yɛabrɛ na yɛnnya ahomegyeɛ.
Mēs topam vajāti pār kaklu pār galvu, mēs esam noguruši, dusas mums nav.
6 Yɛde yɛn ho maa Misraim ne Asiria sɛdeɛ yɛbɛnya aduane a ɛbɛso yɛn.
Mēs esam devušies rokā ēģiptiešiem un Asiriešiem, lai dabūtu maizes paēst.
7 Yɛn agyanom yɛɛ bɔne, na wɔnni hɔ bio, na yɛn na wɔn asotwe abɛda yɛn so.
Mūsu tēvi apgrēkojušies, un to vairs nav, bet mēs nesam viņu noziegumus.
8 Nkoa di yɛn so, na obiara nni hɔ a ɔbɛgye yɛn afiri wɔn nsam.
Kalpi valda pār mums, un neviena nav, kas mūs izglābj no viņu rokām.
9 Yɛde yɛn nkwa bɔ afɔdeɛ de pɛ yɛn anoduane, akofena a ɛwɔ ɛserɛ so no enti.
Mums sava maize jāatved ar nāves bailēm, tuksneša zobena priekšā.
10 Yɛn honam adɔ sɛ fononoo. Ɛkɔm ama huraeɛ abɔ yɛn.
Mūsu āda ir nomelnējusi kā ceplī no tāda briesmīga bada.
11 Wɔato mmaa monnaa wɔ Sion, ne mmaabunu a wɔwɔ Yuda nkuro so.
Sievas Ciānā apsmietas, jaunavas Jūda pilsētās.
12 Wɔkyekyere mmapɔmma nsa na wɔasɛn wɔn; wɔmmfa anidie mma mpanimfoɔ.
Lielkungi caur viņu roku ir pakārti, un vecaju vaigs nav turēts godā.
13 Mmeranteɛ yɛ adwuma den wɔ ayuoyammoɔ so; na mmerantewaa nan toto wɔ nnyina duruduru ase.
Jaunekļus dzen pie malšanas, un puiši klūp malku nesdami.
14 Mpanimfoɔ ntena kuropɔn apono ano bio; mmeranteɛ agyae wɔn nnwontoɔ.
Vecaji atstājās no vārtiem un jaunekļi no savām dziesmām.
15 Ahosɛpɛ afiri yɛn akoma mu; yɛn asa adane agyaadwotwa.
Mūsu sirds līksmība ir pagalam, mūsu diešana palikusi par vaimanām.
16 Ahenkyɛ afiri yɛn tiri so. Yɛn ara, yɛnnue sɛ yɛayɛ bɔne!
Mūsu galvas kronis nokritis, - ak vai mums, ka esam grēkojuši!
17 Yei enti yɛn akoma atɔ piti, yeinom enti yɛn ani so ayɛ kusuu
Tādēļ mūsu sirds gurdena, tādēļ mūsu acis palikušas tumšas;
18 wɔ Sion bepɔ a ada mpan na sakraman nenam soɔ no enti.
Ciānas kalna dēļ, kas izpostīts, ka lapsas pār to tekā.
19 Wo, Ao Awurade, di ɔhene afebɔɔ; wʼahennwa firi awoɔ ntoatoasoɔ kɔsi awoɔ ntoatoasoɔ.
Tu, Kungs, paliec mūžīgi, Tavs godības krēsls līdz radu radiem.
20 Adɛn enti na wo werɛ firi yɛn daa yi? Adɛn enti na wagya yɛn mmerɛ tenten mu yi?
Kādēļ Tu mūs mūžam gribi aizmirst, kāpēc Tu mūs tik ilgi gribi atstāt?
21 Ka yɛn bata wo ho bio, Ao, Awurade, na yɛatumi aba wo nkyɛn; yɛ yɛn nna foforɔ sɛ tete no
Kungs, atgriezi mūs pie Tevis, tad atgriezīsimies, atjauno mūsu dienas, tā kā vecos laikos.
22 agye sɛ wapo yɛn koraa anaa sɛ wo bo afu yɛn mmorosoɔ.
Jeb vai Tu mūs pavisam esi atmetis un tik ļoti par mums apskaities?
