< Nnwom 120 >

1 Ɔsoroforo dwom. Misu frɛ Awurade wɔ mʼahohiahia mu, na ogye me so.
Svētku dziesma. Es piesaucu To Kungu savās bēdās, un Viņš mani paklausa.
2 Awurade, gye me fi atoro ano, ne nnaadaa tɛkrɛma nsam.
Kungs, izglāb manu dvēseli no melkuļu lūpām un viltnieku mēlēm.
3 Dɛn na ɔbɛyɛ wo, na dɛn na ɛka ho bio, wo nnaadaa tɛkrɛma?
Ko viltīgā mēle Tev dos, jeb ko viņa Tev pieliks?
4 Ɔde asraafo bɛmma a ano yɛ nnam ne nnyansramma bɛtwe wʼaso.
Tā ir kā varoņa asas bultas, kā degošas paegļu ogles.
5 Nnome nka me sɛ metena Mesek, na mete Kedar ntamadan mu!
Ak vai, man, ka esmu svešinieks iekš Mešeha, un ka man jādzīvo Kedara dzīvokļos.
6 Matena wɔn a wokyi asomdwoe mu akyɛ dodo.
Par ilgu manai dvēselei dzīvot pie tiem, kas mieru ienīst.
7 Meyɛ asomdwoe nipa; nanso sɛ mekasa a, wɔde yɛ ɔko.
Es turu mieru, bet tikko es runāju, tad tie ceļ ķildu.

< Nnwom 120 >