Hiob 30
1 “Nanso mprempren wɔserew me, nnipa a manyin sen wɔn, na wɔn agyanom mfata sɛ wɔne me nguan ho akraman tena.
Bet nu par mani smejas, kas jaunāki nekā es, kuru tēvus es nebūtu cienījis likt pie saviem lopu suņiem.
2 Mfaso bɛn na wɔn nsa mu ahoɔden wɔ ma me, bere a wɔn ahoɔden afi wɔn mu?
Viņu roku spēku kur es to liktu? viņu zaļums un krietnums bija pagalam.
3 Ohia ne ɔkɔm ama wɔn ho atetew, wɔnantew asase kesee ne asase bonin so anadwo.
No trūkuma un bada izdēdējuši tie grauza noras, tumšās tuksneša un posta vietās.
4 Wɔboaboaa nkyenhaban ano wɔ nkyɛkyerɛ mu, na wɔde sare so nnua ntin yɛɛ wɔn aduan.
Tie nātres izplūca pa krūmiem un paegļu saknes tiem bija par barību.
5 Wɔn mfɛfo pam wɔn fii wɔn mu, na wohuroo wɔn sɛ akorɔmfo.
No ļaužu vidus tie tapa izdzīti un tiem uzkliedza kā zagļiem.
6 Wɔhyɛɛ wɔn ma wɔtenaa suka a emu awo, abotan ne fam ntokuru mu,
Bailīgās gravās tiem bija jādzīvo, ir zemes un akmeņu caurumos.
7 wosuu sɛ mfurum wɔ wuram na wɔfofɔree so wɔ ɔdɔtɔ ase.
Krūmos tie brēca, un dadžos tie gūlās,
8 Kuw a wɔmfra na wonni din, wɔpam wɔn fii asase no so.
Nesaprašu un negoda ļaužu bērni, kas no zemes bija izdzīti!
9 “Na nnɛ yi wɔn mmabarima de dwom bɔ me akutia; mayɛ abusude wɔ wɔn mu.
Bet nu es tiem esmu tapis par dziesmiņu un esmu tiem par pasaku.
10 Wokyi me na wontwiw mmɛn me; wɔmmfɛre sɛ wɔtete ntasu gu mʼanim.
Tie mani tura par negantību, atstājās tālu no manis un nekaunas man vaigā spļaudīt.
11 Afei a Onyankopɔn abubu me tadua na ɔde amanehunu aba me so yi, wɔyɛ nea wɔpɛ wɔ mʼanim.
Jo Dievs manu dvēseli ir darījis gurdenu un mani apbēdinājis; tad tie vairs nevaldās manā priekšā.
12 Abusuakuw no tow hyɛ me so wɔ me nifa so; wosum mʼanan mfiri, na wosisi mpie tia me.
Pa labo roku ceļas puikas un stumda manas kājas un taisa savu ceļu, mani samaitāt.
13 Wosisiw mʼakwan; na wonya me sɛe me na obiara mmoa me.
Tie salauž manu laipu, tie palīdz mani gāzt, paši būdami bez palīga.
14 Wɔba te sɛ nea wofi ntokuru a ano abae mu; wɔnam mmubui no mu munumunum ba.
Tie nāk kā caur platu plīsumu; ar lielu troksni tie plūst šurpu.
15 Ahunahuna ma me ho dwiriw me; mʼanuonyam atu kɔ sɛnea mframa abɔ agu, me bammɔ atu ayera sɛ omununkum.
Briesmas man uzbrukušas, kā ar vētru aizdzīta mana godība, un kā mākonis nozudusi mana laime.
16 “Na mprempren, me nkwa resa; na amanehununna akyekyere me.
Tādēļ nu mana dvēsele nerimst iekš manis, un bēdu laiks mani aizgrābis.
17 Anadwo wowɔ me nnompe mu; ɔyaw a ɛwe me no nnyae.
Naktī mani kauli top izurbti iekš manis, un kas mani grauž, nerimst.
18 Onyankopɔn fi ne tumi mu yɛ sɛ adurade ma me; omia me te sɛ mʼatade kɔn.
Caur varenu spēku mans apģērbs pārvērties; tas mani žņaudz, kā apkakle.
19 Ɔtow me kyene dontori mu na ɔma me yɛ sɛ mfutuma ne nsõ.
Viņš mani iemetis dubļos, un es esmu tapis kā pīšļi un pelni.
20 “Onyankopɔn, misu mefrɛ wo, nanso wummua me. Mesɔre gyina, nanso wohwɛ me kɛkɛ.
Es Tevi piesaucu, bet Tu man neatbildi, es gaidu, bet Tu tik skaties.
21 Woba me so anibere so; wode wʼabasa mu tumi tow hyɛ me so.
Tu pret mani esi palicis briesmīgs, ar Savu vareno roku Tu man turies pretī.
22 Wuhwim me na wode mframa pia me; wudenkyidenkyi me wɔ ahum mu.
Tu mani pacēli, kā vējš mani aiznes, un man izkūst visa laime.
23 Minim sɛ wode me bɛkɔ owu mu, faako a woahyɛ ama ateasefo nyinaa no.
Jo es zinu, ka Tu mani nodosi nāvē, kur visi dzīvie kopā aiziet mājot.
24 “Ampa ara obiara mfa ne nsa nka onipa a ɔrebrɛ bere a ɔresu pɛ mmoa wɔ nʼamanehunu mu.
Tomēr, vai krītot neizstiepj roku, jeb vai bojā ejot nebrēc.
25 Mansu amma wɔn a wɔwɔ ɔhaw mu ana? Me kra werɛ anhow amma ahiafo ana?
Vai es neraudāju par grūtdienīti vai mana dvēsele nenoskuma par apbēdināto?
26 Nanso bere a mʼani da papa so no, bɔne bae; bere a mepɛɛ hann no sum na edurui.
Bet kad es nu gaidīju labumu, tad nāca ļaunums; kad es cerēju uz gaišumu, tad nāca tumsība.
27 Me yafunu mu a ɛwowɔ me no nnyae da; na nna a amanehunu wɔ mu da mʼanim.
Manas iekšas verd un nemitās, bēdu dienas man uzgājušas.
28 Menenam a mabiri, nanso ɛnyɛ sɛ owia na ahyew me; migyina aguabɔbea na misu pɛ mmoa.
Es esmu melns, bet ne no saules, es paceļos un kliedzu draudzes vidū.
29 Madan nnompo nuabarima, me ne mpatu na ɛbɔ.
Vilkiem esmu palicis par brāli un pūces bērniem par biedri.
30 Me honam ani biri na ehuanhuan; atiridii ama me ho adɔ.
Mana āda palikusi melna uz manis, un mani kauli ir izkaltuši no karstuma.
31 Me sanku bɔ kwadwom, na mʼatɛntɛbɛn ma agyaadwotwa nnyigyei.
Tādēļ mana kokle ir tapusi par žēlabām un mana stabule par vaimanām.
