Hiob 28
1 “Beae a wotu dwetɛ wɔ hɔ ne beae a wɔnan sika kɔkɔɔ.
Tiešām, sudrabam ir savi ceļi, kur tas rodas, un kausējamam zeltam sava vieta.
2 Wotu dade fi fam, na wɔnan kɔbere fi dadebo mu.
Dzelzs no zemes top ņemta, un no akmeņiem varš top kausēts.
3 Onipa ma sum ba awiei; na ɔhwehwɛ kɔ akyirikyiri asase mu kɔhwehwɛ dadebo wɔ sum kabii mu.
Tumsai gals likts, un caur caurim cilvēks izmeklē arī pašā galējā tumsā apslēptos akmeņus.
4 Wɔde fagudetu afiri hyɛ beae a ɛmmɛn ɔdesani atenae, mmeae a nnipa anan nsii hɔ da, baabi a ɛmmɛn nnipa no, ɛhɔ na wodi aforosian.
Viņš izrok ceļu turp, kur neviens nedzīvo, un kur neviena kāja neved; tur viņš karājās un nolaižās tālu no cilvēkiem.
5 Asase a ɛbɔ aduan no, wɔdan ase no te sɛ nea wɔde ogya na ayɛ;
No zemes virsas izaug maize, viņas apakša top apgriezta kā no uguns.
6 hoabo fi nʼabotan mu na sikakɔkɔɔ mpɔw nso wɔ ne mfutuma mu.
Viņas akmeņos ir safīri, un tur rodas zelta graudi.
7 Ɔkɔre biara nnim saa kwan a ahintaw no, akoroma biara ani nhuu ɛ.
Ne ērglis šo ceļu nav ieraudzījis, ne vanaga acs to nav redzējusi.
8 Mmoa ahantanfo nsi hɔ na gyata nkɔdɛɛdɛɛ wɔ hɔ.
Briesmīgi zvēri pa to nav gājuši, un lauva pa to nav staigājis.
9 Onipa nsa paapae abotan dennen na ɔma mmepɔw ase da hɔ.
Cilvēks pieliek savu roku pie akmeņiem, un izrok kalnu pamatus;
10 Otwa aka fa abotan mu, na ohu nʼademude nyinaa.
Viņš izcērt ceļus akmeņu kalnos, un viņa acs ierauga visādus dārgumus;
11 Ɔhwehwɛ baabi a nsubɔnten ti wɔ na ɔda nneɛma a ahintaw adi.
Viņš aizdara ūdeņus, kā nesūcās cauri, un izved gaismā, kas ir apslēpts.
12 “Nanso ɛhe na yebehu nea nyansa hyɛ? Ɛhe na ntease te?
Bet gudrību, kur to atrod, un kur mājo atzīšana?
13 Onipa renhu ne bo a ɛsom; wɔrenhu wɔ ateasefo asase so.
Cilvēks nezin, ar ko lai to pērk un dzīvo zemē to nevar uziet.
14 Na ebun ka se, ‘Enni me mu’; na po nso se, ‘Enni me nkyɛn.’
Bezdibenis saka: te viņas nav; un jūra saka: tā nav pie manis.
15 Wɔrentumi mfa sikakɔkɔɔ ankasa ntɔ, na wɔrentumi mfa dwetɛ nkari ne bo.
Zeltu par viņu nevar dot, nedz sudraba maksu par viņu iesvērt.
16 Wɔrentumi mfa Ofir sikakɔkɔɔ ntɔ apopobibiribo anaa hoabo nso saa ara.
To nevar uzsvērt ar Ofira zeltu nedz ar dārgiem oniksa un safīra akmeņiem.
17 Wɔrentumi mfa ahwehwɛ anaa sikakɔkɔɔ ntoto ho, na wɔrentumi mfa sikakɔkɔɔ nnwinne nsesa.
To neatsver ne zelts, ne spīdoši akmeņi, to nevar izmīt pret zelta glītumiem.
18 Ɛnsɛ sɛ yɛbɔ ahene panyin ne ahwehwɛbo din; nyansa bo sen nhene pa.
Par pērlēm un kristālu nav ko runāt; jo gudrību mantot ir pārāki par pērlēm.
19 Etiopia akraatebo ne no nsɛ; wɔrentumi mfa sikakɔkɔɔ kronkron ntɔ.
Moru zemes topāzs viņai nav līdzīgs, un visu šķīstais zelts viņu nepanāk.
20 “Ɛno de, na ɛhe na nyansa fi? Ɛhe na ntease te?
Nu tad, no kurienes nāk gudrība un kur mājo atzīšana?
21 Wɔde asie abɔde biara ani, wɔde asie wim nnomaa mpo.
Jo tā ir apslēpta priekš visu acīm, kas dzīvo, un putniem apakš debess tā ir nezināma.
22 Ɔsɛe ne Owu ka se, ‘Yɛate no huhuhuhu kɛkɛ.’
Elle un nāve saka: ar savām ausīm gan esam dzirdējuši viņas slavu.
23 Onyankopɔn te ɔkwan a ɛkɔ hɔ ase, na ɔno nko ara na onim faako a ɛte,
Dievs pazīst viņas ceļu, un Tas zin viņas vietu.
24 efisɛ ɔhwɛ kodu nsase ano na ohu biribiara a ɛwɔ ɔsoro ase.
Jo Viņš skatās līdz pasaules galiem, Viņš redz, kas apakš visām debesīm.
25 Bere a ɔhyɛɛ mframa ano den too hɔ na osusuw nsuwa no,
Kad Viņš vējam deva savu svaru un ūdeni nosvēra pēc mēra,
26 bere a ɔkaa no ɔhyɛ so kyerɛɛ osutɔ na otwaa kwan maa aprannaa no,
Kad Viņš lietum sprieda likumu un zibenim un pērkonam ceļu,
27 afei ɔhwɛɛ nyansa na ɔkarii no hwɛe; na ogyee no too mu na ɔsɔɔ no hwɛe.
Tad Viņš to izredzēja un to izteica, Viņš to sataisīja un izdibināja,
28 Na ɔka kyerɛɛ onipa se, ‘Awurade suro, ɛno ne nyansa; na sɛ wokyi bɔne, yɛ ntease.’”
Un sacīja uz cilvēku: redzi, Tā Kunga bijāšana, tā ir gudrība, un atstāties no ļauna, tā ir atzīšana.
