Hiob 17
1 Me honhom atɔ beraw, me nna so atwa, na ɔda retwɛn me.
Mans gars ir vājš, manas dienas pagalam, kaps man ir klāt.
2 Ampa ara fɛwdifo atwa me ho ahyia; ɛsɛ sɛ mehwɛ wɔn atutuwpɛ.
Tiešām, mēdītāji mani apstāj un uz viņu tiepšanos jāskatās manām acīm.
3 “Ao Onyankopɔn, hyɛ me bɔ a wuhia. Hena bio na ɔbɛma me bammɔ?
Galvo jel, pārstāvi Tu mani pie Sevis paša, kur tad cits man roku dos!
4 Wɔato wɔn adwene mu a wɔnte asɛm ase; enti woremma wonni nkonim.
Jo viņu sirdīm Tu saprašanu esi apslēpis; tāpēc Tu viņiem virsroku nedosi.
5 Sɛ obi sopa ne nnamfonom de gye akatua a, ɛbɛhwere ne mma aniwa.
Kas savus draugus izdāvā par laupījumu, tā bērnu acis izīgs.
6 “Onyankopɔn de me ayɛ asɛm a ɛda obiara ano, obi a wɔte ntasu gu nʼani so.
Bet Viņš mani darījis ļaudīm par sakāmu vārdu, ka esmu tāds, kam spļauj vaigā.
7 Awerɛhow ama mʼani ayɛ siamoo me nipadua nyinaa yɛ sunsuma.
Tādēļ mana acs ir tumša no skumības, un visi mani locekļi ir kā ēna.
8 Ɛyɛ atreneefo nwonwa; wɔn a wodi bem tia wɔn a wonni nyamesu.
Taisnie par to iztrūcinājās, un nenoziedzīgais iekarst par neganto.
9 Nanso atreneefo bɛkɔ wɔn anim, na wɔn a wɔn nsa ho tew no bɛkɔ so anya ahoɔden.
Bet taisnais turas pastāvīgi uz sava ceļa, un kam šķīstas rokas, pieņemas stiprumā.
10 “Mo nyinaa monsan mmra mmɛsɔ nhwɛ! Na merennya onyansafo wɔ mo mu.
Tad nu jūs visi nāciet tik atkal vien, gudra es neatradīšu jūsu starpā.
11 Me nna atwa mu, me nhyehyɛe apansam. Nanso me koma apɛde
Manas dienas ir pagājušas, mani padomi iznīcināti, ko mana sirds bija kopusi.
12 ma anadwo dan awia; sum mu koraa no hann bɛn.
Nakti tie sauc par dienu, un gaismu saka tuvu esam, kur tumsa klātu.
Ko man vēl gaidīt, kaps būs mans nams; tumsā es uztaisīšu savu gultu. (Sheol h7585)
14 sɛ meka kyerɛ porɔwee se, ‘Wo yɛ mʼagya,’ ne osunson se, ‘Me na’ anaa ‘Me nuabea’ a,
Trūdus es saucu par savu tēvu, tārpus par savu māti un māsu.
15 na afei mʼanidaso wɔ he? Hena na obetumi anya anidaso bi ama me?
Kur tad būs mana cerība, manu cerību, kas to redzēs?
