< Mezmurlar 129 >
1 Hac ilahisi Gençliğimden beri bana sık sık saldırdılar; Şimdi söylesin İsrail:
Svētku dziesma. Tie mani daudzkārt apbēdinājuši no manas jaunības, tā lai Israēls saka;
2 “Gençliğimden beri bana sık sık saldırdılar, Ama yenemediler beni.
Tie mani daudzkārt apbēdinājuši no manas jaunības, bet tie mani nav pārvarējuši.
3 Çiftçiler saban sürdüler sırtımda, Upuzun iz bıraktılar.”
Arāji ir aruši uz manas muguras, tie savas vagas garas dzinuši.
4 Ama RAB adildir, Kesti kötülerin bağlarını.
Tas Kungs ir taisns, Viņš sacirtis bezdievīgo valgus.
5 Siyon'dan nefret eden herkes Utanç içinde geri çekilsin.
Lai top kaunā un atpakaļ dzīti visi kas Ciānu ienīst.
6 Damlardaki ota, Büyümeden kuruyan ota dönsünler.
Lai tie top kā zāle uz jumtiem, kas nokalst, pirms tā top plūkta,
7 Orakçı avucunu, Demetçi kucağını dolduramaz onunla.
Ar ko pļāvējs nepilda savu roku, nedz kopiņu sējējs savu klēpi.
8 Yoldan geçenler de, “RAB sizi kutsasın, RAB'bin adıyla sizi kutsarız” demezler.
Un tie, kas garām iet, lai nesaka: Tā Kunga svētība lai nāk pār jums, mēs jūs svētījam Tā Kunga Vārdā.