Filipai 3
1 Ko hono fakaʻosi ʻe hoku kāinga, ke mou fiefia ʻi he ʻEiki. Ko ʻeku tohi ʻae ngaahi meʻa pe ko ia kiate kimoutolu, ʻoku ʻikai siʻi ko ha fakafiu kiate au, pea ʻoku ʻaonga kiate kimoutolu.
Un vēl, mani brāļi, priecājaties iekš Tā Kunga. To pašu jums vienmēr rakstīt, man nav par apnikšanu, bet jums par stiprināšanu.
2 Vakai telia ʻae fanga kulī, vakai telia ʻae kau ngāue kovi, vakai telia ʻae kau tuʻusi.
Redziet tos suņus, redziet tos ļaunos strādniekus, redziet to sagraizīšanu!
3 He ko e kamu ʻakitautolu, ʻoku tauhi ki he ʻOtua ʻi he laumālie, mo fiefia ʻia Kalaisi Sisu, pea ʻoku ʻikai ke tau falala ki he kakano.
Jo mēs esam tā apgraizīšana, mēs, kas Dievam kalpojam garā un iekš Kristus Jēzus lielāmies un nepaļaujamies uz miesu.
4 Ka teu faʻa maʻu nai ʻeau ha falalaʻanga ʻi he kakano. Kapau ʻoku mahalo ʻe ha taha ʻoku ai ha meʻa ʻi he kakano ʻe ʻaonga ʻene falala ki ai, ʻoku lahi kiate au:
Jebšu man varētu būt arī paļaušanās uz miesu; ja citam kam šķiet, ka tas var paļauties uz miesu, es vairāk:
5 Naʻe kamu au ʻi hono valu ʻoe ʻaho, mei he hako ʻo ʻIsileli, mei he faʻahinga ʻo Penisimani, ko e Hepelū ʻoe kau Hepelū; pea ʻi he meʻa ʻae fono ko e Fālesi;
Es esmu apgraizīts astotā dienā, no Israēla tautas, no Benjamina cilts, Ebrejs no Ebrejiem, pēc bauslības farizejs,
6 Pea ʻi he fai feinga, ne u fakatanga ʻae siasi; pea ʻi he māʻoniʻoni ʻoku mei he fono, ne u taʻehala ai.
Pēc karstuma draudzes vajātājs, pēc tās taisnības, kas ir iekš bauslības, bezvainīgs.
7 Ka ko e ngaahi meʻa ko ia naʻe ʻaonga kiate au, naʻaku lau ia ko e meʻa ke siʻaki koeʻuhi ko Kalaisi.
Bet kas man bija par mantu, to es Kristus dēļ esmu turējis par skādi.
8 ʻIo, ko e moʻoni, pea ʻoku ou lau ʻae ngaahi meʻa kotoa pē ko e meʻa ke siʻaki koeʻuhi ko hono lelei lahi ʻaupito ʻoe ʻilo ʻo Kalaisi Sisu ko hoku ʻEiki: ʻaia kuo u kātaki ai hono liaki ʻoe ngaahi meʻa kotoa pē, pea ʻoku ou lau ia ko e kinohaʻa, kae kehe ke u maʻu ʻa Kalaisi,
Jo patiesi es arī visu turu par skādi pret Kristus Jēzus, mana Kunga, atzīšanas augsto mantu; tādēļ es visu esmu pametis, un to turu par sūdu, lai es Kristu mantoju,
9 Pea ke ʻilo au ʻiate ia, ʻo ʻikai ʻi heʻeku fakatonuhia ʻaʻaku, ʻaia ʻoku mei he fono ka ko ia ʻoku ʻi he tui kia Kalaisi, ko e fakatonuhia ʻaia ʻoku mei he ʻOtua ʻi he tui:
Un iekš Viņa topu atrasts, ka man nav sava taisnība, tā, kas ir no bauslības, bet tā, kas ir caur Kristus ticību, proti tā taisnība, kas ir no Dieva caur ticību;
10 Koeʻuhi ke u ʻiloʻi ia, mo e mālohi ʻo ʻene toetuʻu, peau kau ʻi heʻene ngaahi mamahi, ʻi he fakatatau au ki heʻene pekia;
Lai es atzīstu Viņu un Viņa augšāmcelšanās spēku un to līdz ciešanu ar Viņu un Viņam līdzīgs topu nāvē,
11 Kapau teu faʻa lavaʻi ʻi he meʻa kotoa pē ʻae toetuʻu mei he mate.
Vai jel varētu nākt pie tās augšāmcelšanās no miroņiem.
12 Kae ʻikai hangē kuo u maʻu, pe teu haohaoa eni: ka ʻoku ou tuli atu, koeʻuhi ke u lavaʻi ʻaia kuo lavaʻi ai au foki ʻe Kalaisi Sisu.
Ne tā kā es to jau būtu dabūjis, vai jau būtu pilnīgs; bet es tam dzenos pakaļ, vai es to arī gan varētu satvert, tā kā arī es esmu satverts no Kristus Jēzus.
13 ʻE kāinga, ʻoku ʻikai teu pehē kuo u lavaʻi: ka ko eni pe taha, ʻoku ou fakangaloʻi ʻae ngaahi meʻa ki mui, kau mafao atu ki he ngaahi meʻa ki muʻa,
Brāļi, man nešķiet, ka to jau esmu satvēris;
14 ʻOku ou mafao atu ki he fakaʻilonga, ko e koloa ʻoe ui māʻolunga ʻae ʻOtua ʻia Kalaisi Sisu.
Bet to vien saku: aizmirsdams to, kas aiz manis, es stiepjos uz to, kas priekšā, es dzenos uz to mērķi, pēc tās goda maksas, uz ko Dievs debesīs aicina iekš Kristus Jēzus.
15 Ko ia ke loto pehē ʻakitautolu kuo haohaoa: pea kapau ʻoku ai ha meʻa ʻoku mou loto taʻetatau ai, ʻe fakahā foki eni ʻe he ʻOtua kiate kimoutolu.
Visi nu, kas esam pilnīgi, lai šādu prātu turam; un ja jūs vēl par kaut ko citādi domājiet, tad Dievs arī to jums parādīs.
16 Ka ko ia kuo tau lavaʻi, ke tau ʻaʻeva ʻi he meʻa fua pe ko ia, ke tau tokanga ki he meʻa ko ia.
Bet tikai, pie kā esam tikuši, tai pašā ceļā lai staigājam!
17 E kāinga, ke mou kaunga faʻifaʻitaki kiate au, pea vakai kiate kinautolu ʻoku ʻaʻeva ʻo taau mo ʻemau faʻifaʻitakiʻanga kiate kimoutolu.
Dzenaties man pakaļ, brāļi, un lūkojiet uz tiem, kas tā staigā, ka mēs jums esam par priekšzīmi.
18 (He ʻoku ʻaʻeva ʻae tokolahi, ʻakinautolu kuo liunga lahi ʻeku lea ai kiate kimoutolu, pea ʻoku ou toe lea ai eni mo tangi, ko e kau fili [ʻakinautolu ]ki he ʻakau ʻo Kalaisi:
Jo daudzi staigā, par kuriem jums daudzkārt esmu sacījis, bet tagad saku arī raudādams, ka tie ir Kristus krusta ienaidnieki;
19 Ko honau ngataʻanga ko e ʻauha, ʻoku nau ʻotua ʻaki honau kete, ʻo vikiviki ʻi he meʻa fakamā, ʻonau moʻua ki he meʻa fakamama.)
Viņu gals ir pazušana, viņu Dievs ir vēders, un viņu gods stāv viņu kaunā, viņu prāts nesās uz pasaules lietām.
20 He ʻoku ʻi he langi hotau kolo; ʻaia ʻoku tau ʻamanaki mei ai foki ʻae Fakamoʻui, ko e ʻEiki, ko Sisu Kalaisi.
Bet mūsu dzīvošana ir debesīs, no kurienes mēs arī gaidām To Pestītāju, To Kungu Jēzu Kristu,
21 ʻAia te ne fakafoʻou hotau sino kovi ni, ʻo fakatatau ia ki he sino ʻo hono nāunau, ʻi he mālohi ko ia ʻaia ʻoku ne mafai ai ke fakamoʻulaloaʻi ʻae ngaahi meʻa kotoa pē kiate ia.
Kas mūsu niecīgo miesu pārvērtīs, ka tā top līdzīga Viņa godības miesai, pēc tās spēcības, ar ko Viņš arī visas lietas var nolikt apakš Savām kājām.
