Nehemaia 9
1 Pea ko eni ʻi hono uofulu mā fā ʻoe ʻaho ʻoe māhina ni naʻe kātoa fakataha ʻae fānau ʻa ʻIsileli ʻi he ʻaukai, mo e ngaahi kofu tauangaʻa naʻe pani ʻaki ʻae efu.
Un tā paša mēneša divdesmit ceturtā dienā Israēla bērni sapulcējās, gavēdami un maisos un ar zemi uz galvām.
2 Pea naʻe fakamavae ʻakinautolu ʻe he hako ʻo ʻIsileli mei he kakai muli kotoa pē, ʻonau tuʻu ʻo vete ʻenau ngaahi angahala, mo e hia ʻa ʻenau ngaahi tamai.
Un Israēla dzimums šķīrās no visiem svešiniekiem, un tie stāvēja un sūdzēja savus grēkus un savu tēvu noziegumus.
3 Pea naʻa nau tuʻu hake ʻi honau potu, pea lau ʻi he tohi ʻoe fono ʻa Sihova ko honau ʻOtua, ʻi hono vahe fā ʻe taha ʻoe ʻaho; pea ʻi hono vahe ʻe taha naʻa nau vete, pea hū kia Sihova ko honau ʻOtua.
Un tie cēlās no savas vietas un vienu cēlienu tie lasīja Tā Kunga, sava Dieva, bauslības grāmatā, un vienu cēlienu tie sūdzēja (savus grēkus) un pielūdza To Kungu, savu Dievu.
4 Pea naʻe tuʻu hake ki he tuʻunga ʻae kau Livai, ko Sesua, mo Pani, mo Katimieli, mo Sepania, mo Puni, mo Selepea, mo Pani, mo Kinani, ʻonau tangi ʻaki ʻae leʻo lahi kia Sihova ko honau ʻOtua.
Un augstā levitu vietā stāvēja: Ješuūs un Banus, Kadmiēls, Šebanija, Bunus, Šerebija, Banus un Kenanus, un sauca ar stipru balsi uz To Kungu, savu Dievu.
5 Pea pehē ai ʻe he kau Livai, ko Sesua, mo Katimieli, mo Pani, mo Hasapenia, mo Selepea, mo Hotisa, mo Sepania, mo Pitaia, “Tuʻu ki ʻolunga pea fakafetaʻi kia Sihova ko homou ʻOtua ke taʻengata, pea taʻengata: pea fakafetaʻi ki ho huafa ʻoku nāunauʻia, ʻaia kuo fakahikihiki he māʻolunga lahi ʻi he ngaahi fakafetaʻi kotoa pē mo e fakaongo lelei.
Un tad sacīja tie leviti Ješuūs un Kadmiēls, Banus, Azabenija, Šerebija, Hodija, Šebanija, Petahja: ceļaties, teiciet To Kungu, savu Dievu, mūžīgi mūžam. Un lai slavēts top Tavas godības vārds, kas ir augstāks pār visu slavu un teikšanu.
6 Ko koe, ʻio, ko koe pe, ko Sihova tokotaha pe: naʻa ke fakatupu ʻae langi, ko e langi ʻoe ngaahi langi, mo honau ngaahi tokolahi kotoa pē, ʻae fonua mo e ngaahi meʻa kotoa pē ʻoku ʻi ai, ko e ngaahi tahi, mo ia kotoa pē ʻoku ʻi ai, pea ʻoku ke fakatolonga ʻakinautolu kotoa pē; pea ʻoku hū kiate koe ʻae ngaahi tokolahi ʻoe langi.
Tu esi tas vienīgais Kungs, Tu esi darījis debesis un debesu debesis un visu viņu spēku, zemi un visu, kas zemes virsū, jūru un visu, kas iekš tās, un Tu dari šo visu dzīvu un debesu spēks klanās Tavā priekšā.
7 Ko koe ko Sihova ko e ʻOtua, naʻa ke fili ʻa ʻEpalame, mo ke ʻomi ia kituaʻā mei Ua ʻoe kakai Kalitia, pea naʻa ke fakahingoa ia ko ʻEpalahame;
Tu esi Tas Kungs un Dievs, kas Ābramu izredzējis un viņu izvedis no Ura Kaldejā un viņam devis vārdu Ābrahāmu.
8 Pea naʻa ke ʻilo hono loto naʻe angatonu ʻi ho ʻao, mo ke fai ʻae fuakava mo ia ke foaki ʻae fonua ʻoe kakai Kēnani, mo e kakai Heti, mo e kakai ʻAmoli, mo e kakai Pelesi, mo e kakai Sepusi, mo e kakai Keakasa, ʻoku ou pehē ke foaki ia ki hono hako, pea kuo ke fakahoko ʻa hoʻo ngaahi folofola: he ʻoku ke māʻoniʻoni:
Un Tu viņa sirdi esi atradis uzticīgu Sava vaiga priekšā, un ar viņu esi cēlis derību, viņam dot Kanaāniešu, Hetiešu, Amoriešu un Fereziešu un Jebusiešu un Ģirgoziešu zemi, to dot viņa dzimumam; un Tu Savu vārdu stipri esi turējis, tāpēc ka Tu esi taisns.
9 Naʻa ke mamata ki he ngaahi mamahi ʻo ʻemau ngaahi tamai ʻi ʻIsipite, mo ke ongoʻi ʻenau tangi ʻi he Tahi Kulokula;
Un Tu esi redzējis mūsu tēvu bēdas Ēģiptes zemē un viņu brēkšanu klausījis pie Niedru jūras,
10 Pea naʻa ke fakahā ʻae ngaahi fakaʻilonga mo e ngaahi mana kia Felo, pea ki heʻene kau tamaioʻeiki kotoa pē, pea ki he kakai kotoa pē ʻo hono fonua: he naʻa ke ʻiloʻi ʻenau fai fakafiefielahi kiate kinautolu. Ko ia naʻa ke maʻu ai ʻae huafa moʻou, ʻo hangē ko ia he ʻaho ni.
Un esi zīmes un brīnumus darījis pie Faraona un pie visiem viņa kalpiem un pie visiem viņa zemes ļaudīm. Jo Tu zināji, ka tie pret tiem bijuši pārgalvīgi, un Tu Sev esi darījis slavu, tā kā šodien.
11 Pea naʻa ke vaeua ʻae tahi ʻi honau ʻao, ko ia naʻa nau ʻalu ai ʻi he kelekele mōmoa ʻi he loto tahi: pea naʻa ke lī honau kau fakatanga ki he loloto, ʻo hangē ha maka ki he ngaahi tahi mālohi.
Un jūru Tu esi dalījis viņu priekšā, ka tie pa jūras vidu ir gājuši sausumā; un kas viņiem pakaļ dzinās, tos Tu esi iemetis dziļumos, tā kā akmeni stipros ūdeņos.
12 Pea naʻa ke taki ʻakinautolu ʻi he ʻaho ʻaki ʻae pou ʻao; pea ʻi he poʻuli ʻaki ʻae pou afi ke tuku ha maama kiate kinautolu ʻi he hala ʻoku totonu ke nau ʻalu ai.
Un dienā Tu tos esi vadījis ar padebeša stabu un naktī ar uguns stabu, viņiem gaišu darīdams ceļu, kur tiem bija jāiet.
13 Pea naʻa ke ʻalu hifo foki ki he moʻunga ko Sainai, mo ke folofola kiate kinautolu mei he langi, mo ke foaki kiate kinautolu, ʻae ngaahi fakamaau totonu, mo e ngaahi fono moʻoni, ʻae ngaahi tuʻutuʻuni lelei mo e ngaahi fekau:
Un Tu esi nolaidies uz Sinaī kalnu un no debesīm ar tiem runājis un tiem devis taisnas tiesas, īstenu bauslību, labus likumus un baušļus.
14 Mo ke fakaʻilo kiate kinautolu ho ʻaho tapu māʻoniʻoni, mo ke fekau kiate kinautolu ʻae ngaahi fekau, mo e tuʻutuʻuni, mo e ngaahi fono, ʻi he nima ʻo Mōsese ko hoʻo tamaioʻeiki;
Un savu svēto dusas dienu Tu tiem esi darījis zināmu, un baušļus un iestādījumus un bauslību tiem esi pavēlējis caur Mozu, Savu kalpu.
15 Mo ke foaki kiate kinautolu ʻae mā mei he langi ʻi heʻenau fiekai, mo ke fakatupu ʻae vai mei he maka ʻi heʻenau fieinu, mo ke fakaʻilo kiate kinautolu ke nau ʻalu ʻo hoko ʻo maʻu ʻae fonua ʻaia naʻa ke fuakava ke foaki kiate kinautolu.
Un maizi Tu tiem esi devis no debesīm, kad tie bija izsalkuši, un ūdeni tiem izvedis no klints, kad tie bija izslāpuši, un esi uz tiem sacījis, lai ieiet un iemanto to zemi, pār ko Tu Savu roku pacēli, viņiem to dot.
16 Ka naʻe fai fakafiefielahi ʻekinautolu, mo ʻemau ngaahi tamai, ʻo fakafefeka honau kia, pea naʻe ʻikai tokanga ki hoʻo ngaahi fekau,
Bet šie, mūsu tēvi, turējušies pārgalvīgi un viņu kakls palika stīvs, un tie nav klausījuši Taviem baušļiem,
17 Pea naʻa nau talangataʻa, pea naʻe ʻikai tokanga ki hoʻo ngaahi mana ʻaia naʻa ke fai ʻi honau haʻohaʻonga; ka naʻa nau fakafefeka honau kia, pea ʻi heʻenau angatuʻu naʻa nau tuʻutuʻuni hanau ʻeiki ke nau foki ki heʻenau nofo pōpula; ka ko e ʻOtua koe ʻoku ke tali teu ke fakamolemole, ʻoku ke angalelei mo angaʻofa, ʻoku tuai ho houhau, pea ʻoku ke angalelei lahi pea naʻe ʻikai te ke liʻaki ʻakinautolu.
Un ir liegušies klausīt un nav pieminējuši Tavus brīnumus, ko Tu tiem esi darījis, bet tie palikuši stūrgalvīgi un cēluši virsnieku, iet atpakaļ uz savu kalpošanu, dumpinieki būdami. Bet Tu Dievs žēlotājs, žēlīgs un sirdsžēlīgs, lēnprātīgs un no lielas žēlastības, Tu tos neesi atstājis.
18 ʻIo, hili ʻenau ngaohi maʻanautolu ʻae ʻuhiki pulu [koula ]naʻe haka, ʻonau pehē, Ko ho ʻOtua eni ʻaia naʻe ʻomi koe mei ʻIsipite, ʻonau fai ʻae ngaahi ʻahiʻahi kovi lahi:
Jebšu tie arī taisīja lietu teļu un sacīja: šis ir tavs dievs, kas tevi izvedis no Ēģiptes zemes, - un tevi gauži kaitināja,
19 Ka ko koe ʻi hoʻo ngaahi angaʻofa lahi naʻe ʻikai te ke liʻaki ʻakinautolu ʻi he toafa: naʻe ʻikai hiki meiate kinautolu ʻae pou ʻoe ʻao ʻi he ʻaho, ke tataki ʻakinautolu ʻi he hala: pe ko e pou afi ʻi he pō, ke fakahā ʻae maama kiate kinautolu, mo e hala ʻaia ʻoku totonu ke nau ʻalu ai.
Tomēr pēc Savas lielās sirdsžēlastības Tu tos neesi atstājis tuksnesī, tas padebeša stabs neatstājās no tiem dienā, tos vezdams pa ceļu, nedz tas uguns stabs naktī, tiem spīdēdams uz ceļa, kur tie gāja.
20 Pea naʻa ke foaki foki ʻa ho laumālie lelei ke akonakiʻi ʻakinautolu, pea naʻe ʻikai te ke taʻofi hoʻo mana mei honau ngutu, pea naʻa ke foaki ʻae vai kiate kinautolu ʻi heʻenau fieinu.
Un Tu esi devis Savu labo Garu, tos pamācīt, un to mannu Tu neesi atrāvis no viņu mutes, un tiem ūdeni esi devis, kad tie bija izslāpuši.
21 ʻIo, naʻa ke tokoni ʻakinautolu ʻi he toafa, ʻi he taʻu ʻe fāngofulu, ko ia naʻe ʻikai te nau masiva ʻi ha meʻa ʻe taha; naʻe ʻikai fakaʻaʻau ʻo motuʻa honau ngaahi kofu, pea naʻe ʻikai fufula honau vaʻe.
Tā Tu tos tuksnesī esi uzturējis četrdesmit gadus, tiem nekāds trūkums nav bijis, viņu drēbes nav palikušas vecas un viņu kājas nav uztūkušas.
22 Pea naʻa ke foaki foki kiate kinautolu ʻae ngaahi puleʻanga, mo e kakai, mo ke vaheʻi ʻakinautolu ki he ngaahi vāhenga [fonua]: ko ia naʻa nau maʻu ai ʻae fonua ʻo Sihoni, mo e fonua ʻoe tuʻi ʻo Hesiponi, mo e fonua ʻo Oki ko e tuʻi ʻo Pesani.
Un Tu tiem esi devis ķēniņu valstis un ļaudis, un tos esi nošķīris šurp un turp. Tā tie ir iemantojuši Sihona zemi un Hešbonas ķēniņa zemi un Basanas ķēniņa Oga zemi.
23 Pea naʻa ke fakatokolahi ʻenau fānau ʻo hangē ko e ngaahi fetuʻu ʻoe langi, pea naʻa ke ʻomi ʻakinautolu ki he fonua, ʻaia naʻa ke fakaʻilo ki heʻenau ngaahi tamai, ʻaia ke nau ʻalu ki ai ʻo maʻu.
Un viņu bērnus Tu esi vairojis kā debess zvaigznes un tos ievedis tai zemē, par ko Tu viņu tēviem esi sacījis, ka tie ieies, to iemantot.
24 Ko ia naʻe ʻalu ki ai ʻae fānau ʻo [nau ]maʻu ʻae fonua, pea naʻa ke fakavaivai ʻae kakai ʻoe fonua, ko e kakai Kēnani, ʻi honau ʻao, mo ke foaki ʻakinautolu ki honau nima, mo honau ngaahi tuʻi, mo e kakai ʻoe fonua, koeʻuhi ke nau fai ʻenau faʻiteliha ki ai.
Tā tie bērni tur ir iegājuši un to zemi iemantojuši, un Tu esi pazemojis tās zemes iedzīvotājus, tos Kanaāniešus, viņu priekšā un nodevis viņu rokās viņu ķēniņus un tās zemes ļaudis, lai ar tiem dara pēc sava prāta.
25 Pea naʻa nau kapasi ʻae ngaahi kolo mālohi, mo e fonua mahu, ʻonau maʻu ʻae ngaahi fale naʻe fonu ʻi he ngaahi meʻa kotoa pē, mo e ngaahi vaikeli, mo e ngaahi ngoue vaine, mo e ngoue ʻolive, mo e ngaahi ʻakau fua lahi ʻaupito: ko ia naʻa nau kai, pea mākona, pea hoko ʻo sino, ʻonau fakafiemālieʻi ʻakinautolu ʻi hoʻo angalelei lahi.
Un tie ir uzņēmuši stipras pilsētas un treknu zemi un iemantojuši namus, visāda labuma pilnus, izcirstas akas, vīna dārzus un eļļas dārzus un daudz augļu kokus, un tie ir ēduši un paēduši un tauki palikuši, un ir priecājušies caur Tavu lielo labdarīšanu.
26 Ka ko e moʻoni naʻa [nau ]fai talangataʻa, pea angatuʻu kiate koe, pea liʻaki hoʻo fono ki honau tuʻa, ʻonau tāmateʻi hoʻo kau palōfita naʻe valoki ʻakinautolu ke nau tafoki kiate koe, mo nau fai ʻae ngaahi ʻahiʻahi kovi lahi.
Bet tie ir palikuši pārgalvīgi un Tev turējušies pretī un atmetuši Tavu bauslību un nokāvuši Tavus praviešus, kas pret tiem liecināja, lai pie Tevis atgriežas, un tie ir padarījuši lielas apkaitināšanas.
27 Ko ia naʻa ke tukuange ai ʻakinautolu ki he nima ʻo honau ngaahi fili, ʻaia naʻa nau fakamamahiʻi ʻakinautolu: pea ʻi he kuonga ʻo ʻenau mamahi, ʻi heʻenau tangi kiate koe, naʻa ke ongoʻi ʻakinautolu mei langi; pea naʻa ke foaki kiate kinautolu, ʻo taau mo hoʻo ngaahi angaʻofa, ʻae ngaahi fakamoʻui, ʻaia naʻa nau moʻui ai mei he nima ʻo honau ngaahi fili.
Tāpēc Tu tos esi devis viņu naidnieku rokā, kas tos spaidījuši. Bet tiem savu spaidu laikā uz Tevi brēcot, Tu esi dzirdējis no debesīm un pēc Savas lielās apžēlošanas Tu tiem esi devis pestītājus, kas tos izpestīja no viņu naidnieku rokas.
28 Kae hili ʻenau maʻu ʻae fiemālie, naʻa nau toe fai kovi ʻi ho ʻao: ko ia naʻa ke tuku ai ʻakinautolu ki he nima ʻo honau ngaahi fili, pea naʻa nau hoko ai ʻo pule kiate kinautolu: ka ʻi heʻenau tafoki, ʻo tangi kiate koe, naʻa ke ongoʻi ʻakinautolu mei langi; pea naʻe liunga lahi hoʻo fakamoʻui ʻakinautolu ʻo taau mo hoʻo ngaahi angaʻofa;
Bet kad tiem bija miers, tad tie atkal darīja ļaunu Tava vaiga priekšā; tā Tu tos atstāji viņu ienaidnieku rokā, un tie pār viņiem valdīja. Kad tie nu atgriezās un uz Tevi brēca, tad Tu tos esi klausījis no debesīm un tos dažu reizi izpestījis pēc Savas lielās apžēlošanas.
29 Pea naʻa ke takitalaʻi ʻakinautolu, koeʻuhi ke ke toe ʻomi ʻakinautolu ki hoʻo fono: ka naʻa nau fai fakafiefielahi, pea ʻikai tokanga ki hoʻo ngaahi fekau, ka naʻa nau fai angahala ki hoʻo ngaahi fakamaau, (ʻaia kapau ʻe fai ia ʻe ha tangata, ʻe moʻui ai ia: ) ʻonau kalofaki honau uma, pea fakakekeva honau kia, pea naʻe ʻikai tokanga.
Un Tu tiem esi devis liecību, lai tie atgriežas pie Tavas bauslības. Bet tie bija pārgalvīgi un neklausīja Taviem baušļiem un grēkoja pret Tavām tiesām, ko cilvēkam būs darīt, lai caur to dzīvo, un tie Tev griezuši muguru un savu kaklu darījuši stīvu un nav klausījuši.
30 Ka naʻa ke kātakiʻi ʻakinautolu ʻi he ngaahi taʻu lahi, pea naʻa ke fakaʻilo kiate kinautolu ʻenau kovi, ʻi ho laumālie ʻi hoʻo kau palōfita: ka naʻe ʻikai te nau tokanga: ko ia naʻa ke fakatukutukuʻi ʻakinautolu ki he nima ʻoe kakai ʻoe ngaahi fonua.
Un Tu uz tiem esi gaidījis daudz gadus un tiem liecinājis caur Savu Garu, caur Saviem praviešiem: bet tie neatgrieza savas ausis. Tāpēc Tu tos esi nodevis pasaules tautu rokā.
31 Ka koeʻuhi ko hoʻo angaʻofa lahi naʻe ʻikai te ke fakaʻauha ʻaupito ʻakinautolu, pe liʻaki ʻakinautolu; he ko e ʻOtua angalelei mo angaʻofa koe.
Tomēr pēc Savas lielās apžēlošanas Tu tos neesi pavisam iznīcinājis nedz tos atstājis; jo Tu esi žēlīgs un sirdsžēlīgs Dievs.
32 Pea ko eni, ʻE homau ʻOtua, ko e ʻOtua lahi, mo mālohi, mo fakamanavahē, ʻa koe ʻoku ke tauhi ʻae fuakava mo e angaʻofa, ʻoua naʻa hangē ia ko ha meʻa siʻi kiate koe, ʻae ngaahi mamahi kotoa pē ʻaia kuo hoko kiate kimautolu, pea ki homau ngaahi tuʻi, ki homau houʻeiki, pea ki homau kau taulaʻeiki, pea ki homau kau palōfita, pea ki heʻemau ngaahi tamai, pea ki he kakai kotoa pē, talu ʻae kuonga ʻoe ngaahi tuʻi ʻo ʻAsilia ʻo aʻu ki he ʻaho ni.
Un nu mūsu Dievs, Tu stiprais, lielais, varenais un bijājamais Dievs, kas tur derību un sirds žēlastību, - lai Tev nešķiet maza visa šī grūtība, kas mums uzgājusi mūsu ķēniņiem, mūsu lielkungiem un mūsu priesteriem un mūsu praviešiem un mūsu tēviem un visiem Taviem ļaudīm, no Asīrijas ķēniņa laika līdz šai dienai.
33 Ka ko e moʻoni ʻoku ke tonuhia koe ʻi he meʻa kotoa pē kuo fakahoko kiate kimautolu: he kuo ke fai totonu koe, ka naʻe fai angakovi ʻakimautolu:
Tomēr Tu esi taisns iekš visa, kas mums uznācis, jo Tu esi uzticīgi darījis; bet mēs esam darījuši bezdievīgi.
34 Pea naʻe ʻikai tauhi hoʻo fono ʻe homau ngaahi tuʻi, mo homau ngaahi houʻeiki, mo homau kau taulaʻeiki, pe ko ʻemau ngaahi tamai, pe tokanga ki hoʻo ngaahi fekau, mo hoʻo ngaahi tuʻutuʻuni, ʻaia naʻa ke valoki ʻaki kiate kinautolu.
Un mūsu ķēniņi, mūsu lielkungi, mūsu priesteri un mūsu tēvi nav turējuši Tavu bauslību un nav vērā ņēmuši Tavas pavēles un Tavas liecības, ko Tu tiem liecinājis.
35 He naʻe ʻikai te nau tauhi koe ʻi honau puleʻanga, pea ʻi he ngaahi angalelei ʻaia naʻa ke foaki kiate kinautolu, pea ʻi he fonua lahi mo mahu ʻaia naʻa ke foaki kiate kinautolu, pea naʻe ʻikai te nau tafoki mei heʻenau ngaahi ngāue angakovi.
Jo tie Tev nav kalpojuši savā valstī un iekš Tava lielā labuma, ko Tu tiem biji devis, un tai plašā treknā zemē, ko Tu priekš viņiem biji nolicis, un nav atgriezušies no saviem ļauniem darbiem.
36 Vakai, ko e kau tamaioʻeiki ʻakimautolu he ʻaho ni, pea ko e fonua ʻaia naʻa ke foaki ki heʻemau ngaahi tamai ke nau kai hono fua ʻo ia mo hono lelei, vakai ko e kau tamaioʻeiki ʻakimautolu ʻi ai:
Redzi, mēs šodien esam kalpi; arī tai zemē, ko Tu mūsu tēviem esi devis, viņas augļus un viņas labumu ēst, - redzi, iekš tās mēs esam kalpi.
37 Pea ʻoku tupu mei ai ʻae meʻa lahi maʻae ngaahi tuʻi ʻaia kuo ke fakanofo ke pule kiate kimautolu ko e meʻa ʻi heʻemau ngaahi angahala: pea ʻoku nau pule ki homau sino foki, pea ki heʻemau fanga manu, ʻonau faʻiteliha, pea ko kimautolu ʻoku mau moʻua ʻi he mamahi lahi.”
Un viņas augļi vairojās priekš tiem ķēniņiem, ko Tu pār mums esi iecēlis mūsu grēku dēļ, un tie valda pār mūsu miesām un pār mūsu lopiem pēc savas patikšanas. Tā mēs esam lielās bēdās.
38 Pea koeʻuhi ko e meʻa ni kotoa pē ʻoku mau fai ʻae fuakava ke maʻu, mo tohi ia: pea ko homau ngaahi houʻeiki, mo e kau Livai, mo e kau taulaʻeiki, te nau ʻai ʻa hono fakaʻilonga maʻu.
Un pēc visa tā mēs cēlām taisnu derību un to uzrakstījām; un mūsu lielkungi, mūsu leviti un mūsu priesteri to apzieģelēja.
