Siosiua 4
1 Pea naʻe hoko ʻo pehē, ʻi he lava atu ʻae kakai kotoa pē ki he kauvai ʻe taha ʻo Sioatani naʻe folofola ʻa Sihova kia Siosiua, ʻo pehē,
Un kad visi ļaudis bija pārgājuši pār Jardāni, tad Tas Kungs runāja uz Jozua un sacīja:
2 “Fili ha kau tangata ʻe toko hongofulu ma toko ua mei he kakai, ko e tangata ʻe tokotaha mei he faʻahinga kotoa pē,”
Ņemat sev divpadsmit vīrus no tiem ļaudīm, no ikvienas cilts vienu vīru,
3 pea mou fekau kiate kinautolu, ʻo pehē, “Mou toʻo mai mei loto Sioatani, mei he potu naʻe tuʻumaʻu ai ʻae vaʻe ʻoe kau taulaʻeiki, ʻae maka ʻe hongofulu mā ua, pea mou fua ia ʻo ʻave ʻo tuku ʻi homou ʻapitanga, ʻaia te mou mohe ai ʻi he poōni.”
Un pavēliet tiem sacīdami: paņemiet no šejienes, no Jardānes vidus, kur priesteru kājās stāvējušas, divpadsmit akmeņus un nesiet tos līdz pāri un noliekat tos tai vietā, kur paliksiet par nakti.
4 Pea fekau ʻe Siosiua ke haʻu ʻae kau tangata ʻe toko hongofulu mā toko ua, “ʻAkinautolu naʻa ne fili ʻi he fānau ʻa ʻIsileli, ko e tangata pe taha mei he faʻahinga kotoa pē:
Tad Jozuas aicināja tos divpadsmit vīrus, ko viņš no Israēla bērniem bija iecēlis, no ikvienas cilts vienu vīru, un Jozuas uz tiem sacīja:
5 Pea naʻe pehē ʻe Siosiua kiate kinautolu, Mou muʻomuʻa ʻi he puha tapu ʻo Sihova ko homou ʻOtua ki loto Sioatani, pea mou toʻo hake taki taha ʻae tangata ʻene maka ki hono uma, ʻo fakatatau ki hono lau ʻoe faʻahinga ʻo ʻIsileli.
Noejat Tā Kunga, sava Dieva, šķirsta priekšā Jardānes vidū un paņemat ikkatrs vienu akmeni uz saviem pleciem pēc Israēla bērnu cilšu skaita.
6 Koeʻuhi ke hoko ia ko e fakaʻilonga, ʻoka fehuʻi ʻe hoʻomou fānau ki heʻenau mātuʻa ʻamui, ʻo pehē, Ko e hā hono ʻuhinga ʻoe ngaahi maka ni?
Lai šī ir zīme jūsu starpā, kad jūsu bērni pēclaikā vaicās, sacīdami: kas tie jums par akmeņiem?
7 Pea te mou tala kiate kinautolu, naʻe motuhi ʻae vai ʻo Sioatani mei he ʻao ʻoe puha ʻoe fuakava ʻa Sihova; ʻi heʻene aʻa ʻi Sioatani, naʻe motu ua ʻae vai ʻo Sioatani: pea ko e ngaahi maka ni ko e meʻa fakamanatu tuʻumaʻu ki he fānau ʻa ʻIsileli ʻo taʻengata.”
Tad jums būs uz tiem sacīt: tādēļ, ka Jardānes ūdens ir izsīcis priekš Tā Kunga derības šķirsta; kad tas gāja caur Jardāni, tad Jardānes ūdens izsīka. Tā lai šie akmeņi Israēla bērniem ir par piemiņu mūžam.
8 Pea naʻe fai ʻe he fānau ʻa ʻIsileli ʻo hangē ko e fekau ʻa Sihova, ʻonau toʻo hake ʻae maka ʻe hongofulu mā ua mei loto Sioatani, ʻo hangē ko e folofola ʻa Sihova kia Siosiua, ʻo fakatatau ki hono lau ʻoe ngaahi faʻahinga ʻo ʻIsileli, pea naʻa nau fua ʻo ʻave ia ki he potu naʻa nau mohe ai, ʻo tuku ia ʻi ai.
Un Israēla bērni darīja, kā Jozuas tiem bija pavēlējis, un ņēma no Jardānes vidus divpadsmit akmeņus pēc Israēla bērnu cilšu skaita, kā Tas Kungs uz Jozua bija runājis, un tos pārnesa līdz mājas vietā, un tos tur nolika.
9 Pea naʻe fokotuʻu ʻe Siosiua ʻae maka ʻe hongofulu mā ua ʻi loto Sioatani, ʻi he potu naʻe tuʻu ai ʻae vaʻe ʻoe kau taulaʻeiki ʻaia naʻe haʻamo ʻae puha ʻoe fuakava pea ʻoku ʻi ai ia ʻo aʻu ki he ʻaho ni.
Jozuas uzcēla arī divpadsmit akmeņus pašā Jardānes vidū, kur priesteru, derības šķirsta nesēju, kājas bija stāvējušas, un tie tur ir līdz šai dienai.
10 He ko e kau taulaʻeiki naʻe haʻamo, ʻae puha naʻe tuʻu ʻi loto Sioatani, ke ʻoua ke ʻosi hono fai ʻaia kotoa pē naʻe folofola ai ʻa Sihova kia Siosiua ke ne fekau ki he kakai, ʻo fakatatau ki he meʻa kotoa pē naʻe fekau ʻe Mōsese kia Siosiua: pea naʻe fai fakatoʻotoʻo ʻae kakai ʻonau aʻa atu.
Un tie priesteri, kas to šķirstu nesa, stāvēja Jardānes vidū, kamēr viss bija izdarīts, ko Tas Kungs Jozuam bija pavēlējis, uz tiem ļaudīm runāt, pēc visa, ko Mozus Jozuam bija pavēlējis; un tie ļaudis steidzās un gāja pāri.
11 Pea naʻe hoko ʻo pehē, hili ʻae aʻa ʻo lava atu kotoa pē ʻae kakai, naʻe toki haʻamo atu ʻe he kau taulaʻeiki ʻae puha ʻo Sihova, ʻi he ʻao ʻoe kakai.
Un kad tie ļaudis bija pārgājuši, tad Tā Kunga šķirsts gāja pāri un tie priesteri ļaužu priekšā.
12 Pea ko e fānau ʻa Lupeni, mo e fānau ʻa Kata, mo hono vaeua ʻoe faʻahinga ʻo Manase, naʻa nau ʻalu muʻomuʻa mo e mahafutau ʻi he ʻao ʻoe fānau ʻa ʻIsileli, ʻo hangē ko e fekau ʻa Mōsese kiate kinautolu:
Rūbena bērni un Gada bērni un Manasus puscilts apbruņoti gāja Israēla bērnu priekšā, kā Mozus uz tiem bija runājis.
13 Ko e toko fā mano nai, naʻe toʻo mahafutau naʻe ʻalu muʻomuʻa ʻi he ʻao ʻo Sihova ki he tau, ʻi he ngaahi tafangafanga ʻo Seliko.
Pie četrdesmit tūkstošu apbruņotu karavīru gāja karā Tā Kunga priekšā Jērikus klajumos.
14 Naʻe fakahikihiki ʻe Sihova ʻa Siosiua ʻi he ʻaho ko ia ʻi he ʻao ʻo ʻIsileli kotoa pē: pea naʻa nau manavahē kiate ia, ʻo hangē ko ʻenau manavahē kia Mōsese, ʻi he ʻaho kotoa pē ʻo ʻene moʻui.
Tai dienā Tas Kungs Jozua paaugstināja visa Israēla acīs, un tie viņu bijās, tā kā tie bija Mozu bijušies visas viņa mūža dienas.
15 Pea naʻe folofola ʻa Sihova kia Siosiua, ʻo pehē,
Un Tas Kungs runāja uz Jozua un sacīja:
16 Fekau ki he kau taulaʻeiki ʻoku haʻamo ʻae puha ʻoe fakamoʻoni, koeʻuhi kenau ʻalu hake mei Sioatani.
Pavēli tiem priesteriem, kas derības šķirstu nes, lai tie izkāpj no Jardānes.
17 Ko ia naʻe fekau ai ʻe Siosiua ki he kau taulaʻeiki, ʻo pehē, Mou ʻalu hake mei Sioatani.
Tad Jozuas tiem priesteriem pavēlēja un sacīja: izkāpiet no Jardānes.
18 Pea naʻe hoko ʻo pehē, ʻi he ʻalu hake ʻae kau taulaʻeiki ʻaia naʻe haʻamo ʻae puha ʻoe fuakava ʻa Sihova mei loto Sioatani, pea kuo hiki ʻae ʻaofivaʻe ʻoe kau taulaʻeiki ki he kelekele mōmoa, naʻe toe tafe mai leva ʻae ngaahi vai ʻo Sioatani ki honau potu, pea toe lōfia hono ngaahi matavai ʻo hangē ko ʻene anga.
Un kad tie priesteri, kas Tā Kunga derības šķirstu nesa, izkāpa no Jardānes vidus, un kad priesteru kājas nāca sausumā, tad Jardānes ūdens griezās atpakaļ savā vietā un pārplūda kā papriekš visur savos krastos.
19 Pea naʻe ʻalu hake ʻae kakai mei Sioatani ʻi hono hongofulu [ʻoe ʻaho ]ʻo hono ʻuluaki māhina, pea ʻapitanga ʻi Kilikali, ʻi he feituʻu hahake ʻo Seliko.
Bet pirmā mēneša desmitā dienā tie ļaudis no Jardānes izkāpa un apmetās Gilgalā, Jērikum pret rītiem.
20 Pea ko e maka ʻe hongofulu ma ua ʻaia naʻe toʻo mei Sioatani, naʻe tō ia ʻe Siosiua ʻi Kilikali.
Un Jozuas uzcēla Gilgalā tos divpadsmit akmeņus, ko tie no Jardānes bija paņēmuši.
21 Pea naʻa ne lea ki he fānau ʻa ʻIsileli, ʻo pehē, “ʻOka fehuʻi ʻe hoʻomou fānau ki heʻenau ngaahi tamai ʻamui, ʻo pehē, Ko e hā hono ʻuhinga ʻoe ngaahi maka ni?
Un viņš runāja uz Israēla bērniem sacīdams: kad jūsu bērni turpmāk saviem tēviem vaicās un sacīs: kas tie par akmeņiem?
22 Te mou fakahā ki hoʻomou fānau, ʻo pehē, naʻe aʻa ʻa ʻIsileli ʻi he Sioatani ni ʻi he kelekele mōmoa.
Tad jums būs stāstīt saviem bērniem un sacīt: Israēls ir gājis pa sausumu caur šo Jardāni.
23 He ko Sihova ko homou ʻOtua naʻe fakamōmoa ʻae ngaahi vai ʻo Sioatani mei homou ʻao, ke mou hoko atu ki he kauvai ʻe taha ʻo hangē ko ia naʻe fai ʻe Sihova ko homou ʻOtua ki he Tahi Kulokula, ʻaia naʻa ne fakamōmoa ʻi homau ʻao, ke ʻoua ke mau lava atu ki he kauvai ʻe taha;
Jo Tas Kungs, jūsu Dievs, Jardānes ūdenim jūsu priekšā ir licis izsīkt, tiekams jūs bijāt pārgājuši, kā Tas Kungs, jūsu Dievs, bija darījis niedru jūrā; tai Viņš arī lika izsīkt mūsu priekšā, tiekams bijām gājuši cauri.
24 Koeʻuhi ke hoko ʻo ʻilo ʻae nima ʻo Sihova ʻe he kakai kotoa pē ʻo māmani, mo hono māfimafi: pea ke mou manavahē kia Sihova ko homou ʻOtua ʻo taʻengata.”
Lai visas zemes tautas atzīst Tā Kunga roku, ka tā ir stipra, lai jūs bīstaties To Kungu, savu Dievu, visu mūžu.
