< Selemaia 13 >

1 ‌ʻOku pehē mai ʻe Sihova kiate au, “ʻAlu ʻo toʻo kiate koe ʻae noʻo ʻoe tupenu lelei, pea ʻai ia ki ho kongaloto, pea ʻoua naʻa tuku ia ki he vai.”
Tā Tas Kungs uz mani sacījis: ej un pērc sev nātnu(linu) jostu un jozies ar to ap saviem gurniem, bet neliec to ūdenī.
2 Pea naʻaku toʻo ʻae noʻo ʻo ʻai ia ki hoku kongaloto, ʻo hangē ko e folofola ʻa Sihova.
Tad es pirku jostu pēc Tā Kunga vārda un apjozos ar to ap saviem gurniem.
3 Pea naʻe hoko ʻae folofola ʻa Sihova kiate au, ko hono liunga ua, ʻo pehē,
Un Tā Kunga vārds notika uz mani otru reiz un sacīja:
4 “Toʻo ʻae noʻo ʻaia ʻoku ʻiate koe, ʻaia ʻoku ʻi ho kongaloto, pea ke tuʻu, ʻo ʻalu ki ʻIufaletesi, pea fakafufū ia ʻi he ʻanaʻi maka.”
Ņem to jostu, ko tu esi pircis, kas ap taviem gurniem, un celies, ej pie Eifrates un apslēp to tur kādā klints plaisumā.
5 Pea ne u ʻalu ʻo fakafufū ia, ʻo ofi ki ʻIufaletesi, ʻo hangē ko e fekau ʻa Sihova.
Un es gāju un to apslēpu pie Eifrates, kā Tas Kungs man bija pavēlējis.
6 Pea naʻe hoko, ʻo pehē, ʻi he hili ʻae ngaahi ʻaho lahi, naʻe pehē ʻe Sihova kiate au, “Tuʻu, pea ke ʻalu ki ʻIufaletesi, pea toʻo mei ai ʻae noʻo, ʻaia naʻaku fekau ke ke fakafufū ʻi ai.”
Tad pēc ilgāka laika Tas Kungs uz mani sacīja: celies, ej pie Eifrates un ņem to jostu no turienes, ko Es tev esmu pavēlējis, tur apslēpt.
7 Pea ne u ʻalu ki ʻIufaletesi, mo keli, pea toʻo mai ʻae noʻo mei he potu ne u fakafufū ai ia: pea vakai, kuo maumauʻi ʻae noʻo, pea naʻe ʻikai siʻi ʻaonga ia.
Tad es gāju pie Eifrates un raku un ņēmu to jostu no tās vietas, kur to biju apslēpis, un redzi, tā josta bija maitāta un nederēja vairs nekam.
8 Pea naʻe hoko ʻae folofola ʻa Sihova kiate au, ʻo pehē,
Tad Tā Kunga vārds uz mani notika un sacīja:
9 “ʻOku pehē ʻe Sihova, Te u maumauʻi pehē ʻae fielahi ʻa Siuta, pea mo e laukau lahi ʻa Selūsalema.
Tā saka Tas Kungs: tāpat Es maitāšu Jūda lepnību un Jeruzālemes lielo lepnību.
10 Ko e kakai kovi ni, ʻoku nau fakaongo tuli ki heʻeku ngaahi lea, pea ʻeveʻeva ʻi he mahalo vaʻinga ʻo honau loto, pea muimui ki he ngaahi ʻotua kehe, ʻo tauhi ʻakinautolu, pea lotu kiate kinautolu: te nau hangē ko e noʻo ni, ʻaia ʻoku ʻikai siʻi ʻaonga.
Šie niknie ļaudis, kas negrib klausīt Manus vārdus un staigā pēc savas sirds stūrgalvības un dzenās citiem dieviem pakaļ, viņiem kalpot un priekš viņiem klanīties, tie būs kā šī josta, kas nekam vairs neder.
11 Koeʻuhi hangē ʻoku pipiki ʻae noʻo ki he kongaloto ʻoe tangata, naʻe pehē ʻeku fakapipiki kiate au ʻae fale kotoa ʻo ʻIsileli, pea mo e fale kotoa ʻo Siuta, ʻoku pehē ʻe Sihova: koeʻuhi ke nau hoko kiate au ko e kakai, mo e hingoa, mo e fakamālō mo e nāunau: ka naʻa nau fakaongotuli pe.”
Jo kā josta pieglaužas pie vīra gurniem, tā Es visu Israēla namu un visu Jūda namu esmu sev pieglaudījis, saka Tas Kungs, ka tie Man būtu par ļaudīm un par vārdu un par slavu un par godu, bet tie nav klausījuši.
12 “Ko ia ke ke lea ʻaki ʻae lea ni kiate kinautolu: ‘ʻOku pehē ʻe Sihova ko e ʻOtua ʻo ʻIsileli, ʻE fakapito ʻaki ʻae uaine ʻae hina kotoa pē: pea te nau pehē kiate koe, ʻIkai ʻoku mau ʻilo pau ʻe fakapito ʻaki ʻae uaine ʻae hina kotoa pē.
Tāpēc saki uz tiem šo vārdu: tā saka Tas Kungs, Israēla Dievs: visi trauki top ar vīnu pildīti. Kad tie uz tevi sacīs: Vai tad mēs to nezinām, ka visi trauki ar vīnu top pildīti?
13 Pea te ke toki lea pehē kiate kinautolu, ʻoku pehē ʻe Sihova, Vakai, te u fakapito ʻaki ʻae kona, ʻae kakai kotoa pē ʻoe fonua ni, ʻio, ʻae ngaahi tuʻi ʻoku nofo ʻi he nofoʻanga fakaʻeiʻeiki ʻo Tevita, mo e kau taulaʻeiki, pea mo e kau palōfita, pea mo e kakai kotoa pē ʻo Selūsalema.
Tad tev uz viņiem būs sacīt: tā saka Tas Kungs: redzi, visus šās zemes iedzīvotājus, un ķēniņus, kas uz Dāvida goda krēsla sēž, un priesterus un praviešus un visus Jeruzālemes iedzīvotājus Es pildīšu ar reibumu.
14 Pea ʻoku pehē ʻe Sihova, Te u fakafetēleni ke laiki ʻakinautolu, ko e ngaahi tamai ki he ngaahi foha: ʻE ʻikai te u ʻofa, pe fakamoʻui, pe fai ʻaloʻofa, ka ʻe fakaʻauha ʻakinautolu.”
Un Es tos sadauzīšu vienu pret otru, tēvus un bērnus, visus kopā, saka Tas Kungs, Es nesaudzēšu un netaupīšu, nedz apžēlošos, ka Es tos neizdeldētu.
15 Mou fanongo, mo tokanga; pea ʻoua naʻa fielahi: he kuo folofola ʻa Sihova.
Klausiet un ņemiet vērā, nelepojaties, jo Tas Kungs to runājis.
16 Mou fakaongoongoleleiʻi ʻa Sihova ko homou ʻOtua, ʻi he teʻeki ai te ne fakatupu ʻae fakapoʻuli, pea ʻi he teʻeki ai ke tūkia homou vaʻe ʻi he ngaahi moʻunga ʻoe fakapoʻuli, pea lolotonga hoʻomou ʻamanaki ki he maama, te ne liliu ia ko e poʻuli matolu, pea mo e malumalu ʻoe mate.
Dodiet Tam Kungam, savam Dievam, godu, pirms tumsa metās, un pirms jūsu kājas piedauzās pie krēslības kalniem, un jūs uz gaismu gaidāt, bet Viņš to darīs par nāves ēnu un pārvērtīs par tumsību.
17 Pea kapau ʻe ʻikai te mou fanongo ki ai ʻe tangi hoku laumālie ʻi he ngaahi potu lilo koeʻuhi ko hoʻomou fielahi; pea ʻe tangi lahi hoku mata, pea ʻe tafe hifo ʻae ngaahi loʻimata, koeʻuhi kuo ʻave fakapōpula ʻae fanga sipi ʻa Sihova.
Bet kad jūs to neklausīsiet, tad mana dvēsele raudās slepeni tādas lepnības dēļ. Un manas acis izlies gaužas asaras un asarām plūdīs, tādēļ ka Tā Kunga ganāmais pulks top aizvests cietumā.
18 Ke ke lea ki he tuʻi mo e tuʻi fefine, Mo fakavaivai ʻakimoua, ʻo nofo hifo: he te ne tō hifo mei homo ʻulu ʻae tatā ʻo homo nāunau.
Saki uz ķēniņu un uz ķēniņieni: zemojaties, sēžaties zemē, jo viss jūsu galvas glītums, jūsu godības kronis, ir nokritis.
19 ‌ʻE tāpuni ʻae ngaahi kolo ʻi he feituʻu tonga, pea ʻe ʻikai toʻo ʻe ha taha: ʻE fetuku fakapōpula ʻa Siuta kātoa; ʻe ʻave ia kotoa pē ʻo fakapōpulaʻi.
Pilsētas pret dienvidiem ir aizslēgtas, un nav, kas tās atver, visa Jūda cilts ir aizvesta, tā ir pavisam aizvesta.
20 Hanga hake homou mata, ʻo mamata kiate kinautolu kuo haʻu mei he tokelau: ko e fē ʻae fanga sipi naʻe tuku kiate koe, ko hoʻo fanga sipi matamatalelei?
Paceļat savas acis un raugāt, kas nāk no ziemeļiem. Kur ir tas ganāmais pulks, kas tev bija dots, tavas godības avis?
21 Ko e hā te ke lea ʻaki ʻoka tautea ʻe ia ʻa koe? He kuo ke akonakiʻi ʻakinautolu ke nau ʻeiki, mo pule kiate koe: ʻikai te ke moʻua ʻi he ngaahi mamahi, ʻo hangē ko e langā ʻae fefine?
Ko tu sacīsi, kad Viņš tev cels par galvu tos, ko tu sev pielabinājis par draugiem? Vai tad tevi sāpes nesagrābs, kā sievu, kas dzemdē?
22 Pea kapau te ke pehē ʻi ho loto, Ko e hā kuo hoko ai ʻae ngaahi meʻa ni kiate au? Ko e meʻa ʻi hono lahi ʻo hoʻo hia, ko ia kuo fakatelefuaʻi koe, kuo fakatelefua ʻa ho mui vaʻe.
Kad tu tad savā sirdī sacīsi: Kāpēc man tas notiek? Tavu lielo noziegumu dēļ tavu drēbju vīles ir atsegtas un tavas kājas piesmietas.
23 ‌ʻE faʻa liliu ʻe he ʻItiopea hono kili, pe ko e lēpati hono pulepule? Pea te mou toki faʻa fai lelei foki, ʻakimoutolu ʻoku maheni ai ʻi he fai kovi.
Vai Moru vīrs var savu ādu pārvērst jeb pardelis(leopards) savus raibumus? Tad arī jūs varētu labu darīt, kad esat ieraduši ļaunu darīt.
24 Ko ia te u fakamovetevete ai ʻakimoutolu ʻo hangē ko e mohuku ʻoku ʻave ʻe he matangi ki he toafa.
Tādēļ Es tos gribu izkaisīt kā pelavas, kas izput no tuksneša vēja.
25 Ko ho ʻinasi eni, ko ho vahe kuo fuofua meiate au, ʻoku pehē ʻe Sihova; koeʻuhi kuo ke fakangalongaloʻi au, mo ke falala ki he loi.
Šī būs tava daļa, tā tiesa, ko Es tev esmu nospriedis, saka Tas Kungs, tāpēc ka tu mani esi aizmirsusi un paļāvusies uz meliem.
26 Ko ia te u fakatelefuaʻi koe, ke hā mai ai hoʻo mā.
Tad arī Es tavas drēbju vīles atsegšu pār tavu vaigu, ka tavs kauns top redzams.
27 Kuo u mamata ki hoʻo tonotangata, mo hoʻo holi, mo hono lahi ʻo hoʻo feʻauaki, mo hoʻo fai fakalielia ʻi he ngaahi moʻunga mo e ngoue. ʻE malaʻia koe, ʻE Selūsalema! ʻOku ʻikai te ke fie maʻa? ʻE hoko fakakū ia?”
Jo Es esmu redzējis tavu laulības pārkāpšanu, tavu nešķīsto iekārošanu, tavu neganto maukošanu uz elku kalniem, laukā tavu negantību. Ak vai, tev, Jeruzāleme! Vai tad tu negribi palikt šķīsta, cik ilgi tas vēl būs?

< Selemaia 13 >