Hakeai 2
1 ʻI hono fitu ʻoe māhina, ʻi he ʻaho ʻe uofulu ma taha ʻoe māhina, naʻe hoko ai ʻae folofola ʻa Sihova ki he palōfita ko Hakeai, ʻo pehē,
Septītā mēneša divdesmit pirmā dienā notika Tā Kunga vārds caur pravieti Hagaju sacīdams:
2 “Ke ke lea ni kia Selupepeli ko e foha ʻo Sialiteli, ko e pule ʻo Siuta, pea kia Siosiua ko e foha ʻo Sosataki, ko e taulaʻeiki lahi, pea ki he toenga ʻoe kakai, ʻo pehē,
Runā jel uz Zerubabeli, Šealtiēļa dēlu, Jūda valdnieku, un uz Jozua, Jocadaka dēlu, augsto priesteri, un uz tiem atlikušiem ļaudīm un saki:
3 ‘Ko hai ʻoku toe ʻiate kimoutolu, ʻaia naʻe mamata ki he fale ni, ʻi hono ʻuluaki nāunau? Pea ʻoku fēfē ʻa hoʻomou mamata ki ai ni? ʻIkai ʻoku hangē ko e meʻa noa pe ia ʻi homou mata ʻi he fakatatau ki ai?
Kurš ir jūsu starpā atlicis, kas šo namu redzējis viņa pirmā godībā un to tagad redz? Vai šis(nams) pret viņu nav tā kā nekas jūsu acīs?
4 Ka ke mālohi ni, ʻE Selupepeli,’ ʻoku pehē ʻe Sihova; ‘pea ke mālohi, ʻE Siosiua, ko e foha ʻo Sosataki, ko e taulaʻeiki lahi; pea ke mou mālohi, ʻae kakai kotoa pē ʻoe fonua, pea ngāue,’ ʻoku pehē ʻe Sihova; ‘He ʻoku ou ʻiate kimoutolu,’ ʻoku pehē ʻe Sihova ʻoe ngaahi kautau;
Tomēr nu, Zerubabel, esi drošs! saka Tas Kungs, un Jozua, Jocadaka dēls, augstais priesteri, esi drošs, un esiet droši, visi šīs zemes ļaudis! saka Tas Kungs, un strādājiet, jo Es esmu ar jums, saka Tas Kungs Cebaot.
5 ʻO hangē ko e folofola ʻaia naʻaku fefuakavaʻaki mo kimoutolu ʻi hoʻomou haʻu mei ʻIsipite, ko ia ʻe nofo ai ʻa hoku Laumālie ʻiate kimoutolu: ‘ʻOua te mou manavahē.’
Tas vārds, caur ko Es ar jums derību cēlis, kad jūs izgājāt no Ēģiptes zemes, un Mans gars paliek jūsu vidū. Nebīstaties!
6 He ʻoku pehē ʻe Sihova ʻoe ngaahi kautau; ‘Ka ko e toe taha, ʻoku toetoe siʻi, pea te u lulululu ʻae ngaahi langi, mo māmani, mo e tahi, mo e fonua mōmoa;
Jo tā saka Tas Kungs Cebaot: vēl mazs brīdis, tad Es kustināšu debesis un zemi, jūru un sausumu,
7 Pea te u luluʻi ʻae ngaahi puleʻanga kotoa pē, pea ʻe hāʻele mai ʻae Holi ʻoe ngaahi puleʻanga kotoa pē: pea te u fakafonu ʻae fale ni ʻi he nāunau,’ ʻoku pehē ʻe Sihova ʻoe ngaahi kautau.
Un visus pagānus Es kustināšu, un tad nāks visu tautu prieks. Un Es piepildīšu šo namu ar godību, saka Tas Kungs Cebaot.
8 ʻOku ʻaʻaku ʻae siliva, ʻoku ʻaʻaku mo e koula, ʻoku pehē ʻe Sihova ʻoe ngaahi kautau.
Man pieder sudrabs un Man pieder zelts, saka Tas Kungs Cebaot.
9 ‘ʻE lahi hake ʻae nāunau ʻoe fale kimui ni ʻi he ʻuluaki fale,’ ʻoku pehē ʻe Sihova ʻoe ngaahi kautau: ‘pea te u foaki ʻae melino ki he potu ni,’ ʻoku pehē ʻe Sihova ʻoe ngaahi kautau.”
Šā pēdīgā nama godība būs lielāka nekā tā pirmā, saka Tas Kungs Cebaot. Un šai vietai Es došu mieru, saka Tas Kungs Cebaot.
10 “ʻI hono uofulu ma fā ʻoe ʻaho ʻi hono hiva ʻoe māhina, ʻi hono ua ʻoe taʻu ʻo Talaiasi, naʻe hoko ai ʻae folofola ʻa Sihova ia Hakeai ko e palōfita, ʻo pehē,
Divdesmit ceturtā dienā, devītā mēnesī, Dārija otrā gadā, Tā Kunga vārds notika caur pravieti Hagaju sacīdams:
11 “ʻOku pehē ʻe Sihova ʻoe ngaahi kautau, Fehuʻi ni ki he kau taulaʻeiki ʻi he fono, ʻo pehē,
Tā saka Tas Kungs Cebaot: vaicā jel priesteriem par bauslību un saki:
12 ‘Kapau ʻoku ʻave ʻe ha taha ha konga feilaulau māʻoniʻoni ʻi hono kapaʻi kofu, pea ʻoku ala ʻa hono kapa ki he mā, pe ki he peke, pe ki he uaine, pe ki he lolo, pe ki ha meʻakai, ʻe māʻoniʻoni ia?’” Pea naʻe tali ʻe he kau taulaʻeiki, ʻo pehē, “ʻIkai.”
Redzi, kad kas svētu gaļu nestu savas drēbes stūrī, un ar savu stūri aizskartu maizi vai pavalgu vai vīnu vai eļļu vai kādu citu barību, vai tā būtu svētīta? Tad tie priesteri atbildēja un sacīja: Nebūtu.
13 Pea naʻe toki pehē ʻe Hakeai, “Ka ala ʻe ha taha ʻoku taʻemaʻa ʻi ha pekia, ki ha taha ʻi he ngaahi meʻa ni, ʻe taʻemaʻa ia?” Pea naʻe tali ʻe he kau taulaʻeiki, ʻo pehē, “ʻE taʻemaʻa ia.”
Tad Hagaja sacīja: ja kāds, nešķīsts būdams no miroņa, visu šo aizskar, vai tas paliktu nešķīsts? Un priesteri atbildēja un sacīja: tas paliktu nešķīsts.
14 Pea naʻe toki lea ʻa Hakeai, ʻo pehē, “‘ʻOku pehē ʻae kakai ni, pea ʻoku pehē mo e puleʻanga ni ʻi hoku ʻao, ʻoku pehē ʻe Sihova; pea ʻoku pehē ʻae ngaahi ngāue kotoa pē ʻa honau nima, pea ʻoku taʻemaʻa mo ia ʻaia ʻoku nau feilaulau ʻaki ʻi hena.
Tad Hagaja atbildēja un sacīja: tādi ir šie ļaudis, un tāda ir šī tauta Manā priekšā, saka Tas Kungs, un tāds viss viņu roku darbs, un ko tie tur upurē, tas ir nešķīsts.
15 Pea ko eni, ʻOku ou kole ke mou fakakaukau mei he ʻaho ni ʻo fai atu, ʻi he teʻeki ke fokotuʻu ha maka ki ha maka ʻi he falelotu lahi ʻo Sihova:
Un nu ņemiet vērā savā sirdī, kas bijis no šās dienas atpakaļ un vēl senāki, pirms akmens tapa likts uz akmeni pie Tā Kunga nama,
16 Talu ʻa e [ngaahi ʻaho ]ko ia, ʻi he ʻalu ha taha ki ha fokotuʻunga ʻoe [puha fua ]ʻe uofulu, naʻe ai ʻae hongofulu pe: ʻi he ʻalu ha taha ki he tataʻoʻanga ke ne fakatafe mei he tataʻoʻanga ki he [ngaahi ipu ]ʻe nimangofulu, naʻe ai ʻae uofulu pe.
Pirms tas notika, kad kāds gāja pie labības kopas no divdesmit pūriem, tad tur bija tikai desmit, kad viņš gāja pie vīna spaida un gribēja smelt piecdesmit mērus, tad bija tikai divdesmit.
17 Naʻaku taaʻi ʻaki ʻakimoutolu ʻae fakamae, pea mo e tuʻungafulufulua, pea mo e ʻuha maka ʻi he ngaahi ngāue kotoa pē ʻa homou nima; ka naʻe ʻikai te mou tafoki kiate au,’ ʻoku pehē ʻe Sihova.
Es jūs situ ar bulu, rūsu un krusu, visu jūsu roku darbu, un jūs neatgriežaties pie manis, saka Tas Kungs.
18 ‘Fakakaukau ni mei he ʻaho ni ʻo fai atu, mei hono uofulu ma fā ʻoe ʻaho ʻi hono hiva ʻoe māhina, ʻio, mei he ʻaho naʻe ai ʻae tuʻunga ʻoe falelotu lahi ʻo Sihova, fakakaukau ki ai.
Ņemiet jel vērā savā sirdi, kas būs no šās dienas un uz priekšu, no devītā mēneša divdesmit ceturtās dienas, no tās dienas, kad pamats ir likts pie Tā Kunga nama, ņemiet to vērā savā sirdī.
19 ʻOku kei ʻi he feleoko ʻae tenga? ʻIo, ʻoku teʻeki ai ke tupu ʻae fua ʻoe vaine mo e ʻakau ko e fiki, mo e pomikanite, mo e ʻakau ko e ʻolive: te u tāpuakiʻi ʻakimoutolu mei he ʻaho ni.’”
Vai vēl ir sēkla klētī? Un vīna koks un vīģes koks un granātkoks un eļļas koks, tie nav nesuši(augļus). No šās dienas es svētīšu.
20 Pea naʻe toe hoko ʻae folofola ʻa Sihova kia Hakeai, ʻi he ʻaho ʻe uofulu ma fā ʻoe māhina, ʻo pehē,
Un Tā Kunga vārds otrreiz notika uz Hagaju divdesmit ceturtā mēneša dienā sacīdams:
21 “Fakahā kia Selupepeli, ko e pule ʻo Siuta,” ʻo pehē, ‘Te u luluʻi ʻae ngaahi langi mo māmani;
Runā uz Zerubabeli, Jūda valdnieku, un saki: Es kustināšu debesis un zemi.
22 Pea te u fulihi ʻae nofoʻa fakaʻeiʻeiki ʻae ngaahi puleʻanga; pea te u maumauʻi ʻae mālohi ʻae ngaahi puleʻanga hiteni; pea te u fulihi ʻae ngaahi meʻa teka, mo kinautolu ʻoku heka ai; pea ʻe hinga ki lalo ʻae fanga hoosi mo honau kau tangata heka, taki taha ʻi he heletā ʻa hono tokoua.
Un Es apgāzīšu ķēniņu goda krēslus un izdeldēšu stiprās pagānu valstis un apgāzīšu ratus un braucējus, un kritīs zirgi un jātnieki, cits caur cita zobenu.
23 ʻOku pehē ʻe Sihova ʻoe ngaahi kautau, ʻI he ʻaho ko ia, te u ʻave koe, ʻE Selupepeli, ko ʻeku tamaioʻeiki, ko e foha ʻo Sialiteli,’ ʻoku pehē ʻe Sihova, ‘pea te u ngaohi koe ke hangē ko e fakaʻilonga: he kuo u fili koe,’ ʻoku pehē ʻe Sihova ʻoe ngaahi kautau.”
Tai dienā, saka Tas Kungs Cebaot, Es tevi ņemšu, Zerubabel, Šealtiēļa dēls, Mans kalps, saka Tas Kungs, un tevi turēšu kā spiežamu gredzenu, jo tevi Es esmu izredzējis, saka Tas Kungs Cebaot.
