ʻIsikieli 8
1 Pea naʻe hoko ʻi hono ono ʻoe taʻu, mo hono ono ʻoe māhina, pea ʻi hono nima ʻoe ʻaho ʻi he māhina, naʻaku nofo ʻi hoku fale, pea naʻe nofo ʻi hoku ʻao ʻae kau mātuʻa ʻo Siuta, ne hoko mai kiate au ʻae nima ʻoe ʻOtua ko Sihova.
Un notikās sestā gadā, sestā mēnesī, piektā mēneša dienā: kad es sēdēju savā namā, un Jūda vecaji sēdēja manā priekšā, tad tur Tā Kunga Dieva roka krita uz mani.
2 Pea ne u mamata, pea vakai, ko e meʻa ʻoku tatau mo e afi: ko e hā mai ʻa hono kongaloto ʻo fai ki lalo ko e afi; pea mei hono kongaloto ʻo fai ki ʻolunga naʻe ha ngingila, ʻo hangē ko e lanu ʻoe ʻamipa.
Un es redzēju, un raugi, tur bija viens, kam ģīmis bija kā uguns; no viņa gurniem lejup tas bija kā uguns, un no viņa gurniem augšup tas bija kā debess gaišums un kā gaiša zelta spožums.
3 Pea naʻe ʻai mai ʻae tatau ʻo ha nima, ʻo ne puke au ʻi hoku louʻulu; pea hiki au ʻe he laumālie ki he vahaʻa ʻo māmani pea mo e langi, ʻo ne ʻomi au ʻi he meʻa hā mai ʻae ʻOtua ki Selūsalema, ki he matapā ʻoe kātupa ki loto ʻaia ʻoku hanga ki he tokelau; ʻaia naʻe ʻi ai ʻae nofoʻanga ʻoe fakatātā ki he fuaʻa, ʻaia ʻoku fakatupu ʻae fuaʻa.
Un Viņš izstiepa tā kā roku un mani sagrāba pie manas galvas matiem. Un Tas Gars mani pacēla starp zemi un debesi un mani aiznesa Dieva parādīšanā uz Jeruzālemi priekš iekšējā pagalma vārtu durvīm, kas stāv pret ziemeli, tur bija vieta tam riebīgam elka tēlam, kas bija par riebšanu.
4 Pea vakai, naʻe ʻi ai ʻae nāunau ʻoe ʻOtua ʻo ʻIsileli ʻo tatau mo ʻene hā mai naʻaku mamata ai ʻi he teleʻa.
Un redzi, tur bija Israēla Dieva godība tāda pat, kādu es biju redzējis ielejā.
5 Pea ne toki pehē kiate au, “Foha ʻoe tangata, hanga hake eni ho mata ki he potu fakatokelau.” Ko ia naʻaku fakahanga hoku mata ki he potu tokelau, pea vakai, naʻe ʻi ai ʻae fakatātā ʻoe fuaʻa ʻi hono potu fakatokelau ʻoe matapā ʻoe feilaulauʻanga, ʻi hono hūʻanga.
Un Viņš uz mani sacīja: cilvēka bērns, pacel jel savas acis pret ziemeli! Un es pacēlu savas acis pret ziemeli, un redzi, pret ziemeļa pusi pie altāra vārtiem bija šis riebīgais elks, kur iet iekšā.
6 Naʻa ne pehē foki kiate au, “Foha ʻoe tangata, ʻOku ke mamata ki he meʻa ʻoku nau fai? ʻIo, ʻae ngaahi fakalielia lahi ʻoku fai ʻi heni ʻe he fale ʻo ʻIsileli, koeʻuhi ke u ʻalu mamaʻo atu mei hoku potu toputapu? Ka ke toe tangaki hake, pea te ke sio ki he ngaahi fakalielia ʻoku lahi hake.”
Un Viņš sacīja uz mani: cilvēka bērns, vai tu redzi, ko tie dara, tās lielās negantības, ko Israēla nams šeit dara, ka Man jāatstāj Sava svētā vieta? Bet tu redzēsi vēl lielākas negantības.
7 Pea naʻa ne ʻomi au ki he matapā ʻoe lotoʻā; pea ʻi heʻeku sio, vakai ko e ava naʻe ʻi he ʻā.
Tad Viņš mani veda pie pagalma durvīm; un es redzēju, un raugi, tur bija caurums sienā.
8 Pea ne pehē kiate au, “Foha ʻoe tangata, ke ke keli ʻi he ʻā: pea ʻi heʻeku keli ʻi he ʻā, vakai ko e matapā.”
Un Viņš sacīja uz mani: cilvēka bērns, lauzies jel caur to sienu! Un es lauzos caur to sienu, un redzi, tur bija durvis.
9 Pea naʻa ne pehē kiate au, “Hū atu mo mamata ki he ngaahi kovi fakalielia ʻoku nau fai ʻi heni.”
Tad Viņš sacīja uz mani: ej iekšā un redzi tās niknās negantības, ko tie še dara.
10 Ko ia naʻaku hū ki ai ʻo mamata; pea vakai naʻe tohi takatakai ki he holisi fale ʻae fakatātā ki he anga ʻoe meʻa totolo kotoa pē, mo e fanga manu fakalielia, pea mo e ngaahi tamapua kotoa pē ʻoe fale ʻo ʻIsileli.
Un es gāju iekšā un skatījos, un redzi, tur bija visādas bildes no līdējiem tārpiem un negantiem lopiem, visādi Israēla nama elkadievi, rakstīti pie sienas visapkārt.
11 Pea tutuʻu ʻi honau ʻao ʻae kau tangata ʻe toko fitungofulu ʻi he kau mātuʻa ʻoe fale ʻo ʻIsileli, pea ʻi honau haʻohaʻonga naʻe tuʻu ai ʻa Sesania ko e foha ʻo Safani, pea taki taha ʻae tangata ʻene ʻaiʻanga afi ʻi hono nima; pea naʻe ʻalu hake ʻae ʻao matolu ʻoe meʻa namu kakala.
Un septiņdesmit vīri no Israēla nama vecajiem un Jazanija, Safana dēls, šo vidū, stāvēja viņu priekšā, un ikvienam bija rokā savs kvēpināmais trauks, un smaržīgu dūmu mākonis cēlās uz augšu.
12 Pea naʻa ne toki pehē kiate au, “Foha ʻoe tangata, kuo ke mamata ki he meʻa ʻoku fai ʻe he kau mātuʻa ʻoe fale ʻo ʻIsileli, ʻe he tangata taki taha kotoa pē ʻi he ʻana ʻo ʻene meʻa fakatātā? He ʻoku nau pehē, ‘ʻOku ʻikai mamata ʻa Sihova kiate kitautolu; kuo siʻaki ʻe he ʻOtua ʻa māmani.’”
Tad Viņš sacīja uz mani: vai tu redzi, cilvēka bērns, ko Israēla nama vecaji dara tumsībā, ikviens savā elku kambarī? Jo tie saka: Tas Kungs mūs neredz, Tas Kungs zemi atstājis.
13 Naʻa ne pehē foki kiate au, “Toe tangaki hake koe, pea te ke mamata ki heʻenau fai ʻae ngaahi fakalielia ʻoku lahi hake.”
Un Viņš sacīja uz mani: tu vēl redzēsi lielas negantības, ko tie dara.
14 Pea naʻe toki ʻave au ki he matapā ʻoe hūʻanga ki he fale ʻo Sihova ʻaia naʻe tuʻu ki he tokelau: pea vakai, naʻe nofo ai ʻae kau fefine ʻoku tangi koeʻuhi ko Temuse.
Un Viņš mani veda pie Tā Kunga nama vārtu durvīm, kas pret ziemeli, un redzi, tur sēdēja sievas, tās apraudāja Tamusu.
15 Pea naʻa ne pehē kiate au, “Kuo ke mamata ʻa eni, ʻe foha ʻoe tangata? Toe tangaki hake pea te ke sio ki he ngaahi fakalielia ʻoku lahi hake ʻi he meʻa ni.”
Un Viņš uz mani sacīja: vai tu to redzi, cilvēka bērns? Tu redzēsi vēl lielākas negantības nekā šīs.
16 Pea naʻa ne ʻomi au ki he lotoʻā ki loto, ʻoe fale ʻo Sihova, pea vakai, naʻe ʻi he matapā ʻoe falelotu lahi ʻo Sihova ʻi he vahaʻa ʻoe hūʻanga mo e feilaulauʻanga ʻae kau tangata ʻe toko uofulu ma toko nima naʻe fulituʻa ki he falelotu lahi ʻo Sihova, kae hanga honau mata ki he potu hahake; pea naʻa nau hū ki he laʻā ki he potu hahake.
Un Viņš mani ieveda Tā Kunga nama iekšējā pagalmā, un redzi, pie Tā Kunga nama durvīm starp priekšnamu un altāri bija kādi divdesmit pieci vīri, ar muguru pret Tā Kunga namu un ar vaigu uz rītiem, un tie klanījās pret rīta pusi saules priekšā.
17 Pea naʻa ne pehē ai kiate au, “Kuo ke mamata ki he meʻa ni, ʻe foha ʻoe tangata? Ko e meʻa maʻamaʻa koā ki he fale ʻo Siuta ke nau fai ʻae ngaahi fakalielia ʻoku nau fai ʻi heni? He kuo nau fakafonu ʻae fonua ʻi he fakamālohi, mo nau tafoki ke fakatupu ʻeku houhau: pea vakai ʻoku nau ʻai ʻae vaʻa ki honau ihu.
Tad Viņš uz mani sacīja: vai tu to redzi, cilvēka bērns? Vai Jūda namam tā maza lieta, darīt tādas negantības, ko tie še dara, ka zemi piepilda ar varas darbu, un arvienu atkal Mani kaitina; jo redzi, vīna stīgas tie tur pie sava deguna!
18 Ko ia foki te u ngāueʻaki ʻeau ʻae houhau lahi: ʻe ʻikai mamae ʻa hoku mata, pea ʻe ʻikai te u manavaʻofa: pea neongo ʻenau tangi ʻi hoku telinga ʻi he leʻo lahi, ʻe ʻikai te u fanongo kiate kinautolu.”
Tāpēc Es arīdzan darīšu pēc Savas bardzības, un Mana acs nežēlos, un Es nesaudzēšu. Jebšu tie ar stipru balsi kliedz priekš Manām ausīm, tomēr Es tos neklausīšu.
