ʻIsikieli 17
1 Pea naʻe hoko mai ʻae folofola ʻa Sihova kiate au, ʻo pehē,
Un Tā Kunga vārds notika uz mani sacīdams:
2 “Foha ʻoe tangata, fai atu ʻae lea fakapulipuli, pea ke lea ʻaki ʻae fakatātā ki he fale ʻo ʻIsileli;
Cilvēka bērns, liec Israēla namam mīklu priekšā un stāsti līdzību.
3 Pea ke lea, ʻOku pehē ʻe Sihova, ko e ʻOtua; naʻe haʻu ki Lepanoni ʻae fuʻu ʻikale lahi, naʻe kapakau lalahi mo lōloa, pea fonu ʻi he fulufulu pule ʻingoʻingo kehekehe, pea naʻa ne heka ki he vaʻa sita naʻe taupotu ki ʻolunga.
Un saki: tā saka Tas Kungs Dievs: liels ērglis ar lieliem spārniem, ar stipriem locekļiem un kuplām raibām spalvām nāca uz Lībanu un paņēma ciedra koka galotni.
4 Naʻa ne fesiʻi ʻae lito ʻo hono ngaahi vaʻa toki tupu, ʻo ne ʻave ia ki he fonua faʻa fakatau; naʻa ne tuku ia ʻi he lotolotonga ʻoe kolo ʻae kau fakatau.
Viņš nolauza pašu virsgalu un to aiznesa uz vienu tirgoņu zemi un to iestādīja vienā tirgotāju pilsētā.
5 Naʻa ne ʻave foki ʻae tenga mei he fonua ʻo tō ia ʻi he potu kelekele moʻui; naʻa ne ʻai ia ki he veʻe vai lahi, ʻo ne tō ia ʻo hangē ko e ʻakau ko e uilou.
Viņš paņēma arīdzan no tās zemes sēklas un lika to sējamā tīrumā, viņš to paņēma un stādīja kā vītolu pie liela ūdens.
6 Pea naʻe tupu ia ʻo hoko ko e vaine pukupuku ka naʻe holoholofa ʻi lalo, pea hanga hono ngaahi vaʻa kiate ia, pea ʻalu ʻi lalo ʻiate ia hono ngaahi aka: ko ia naʻe hoko ai ia ko e vaine, pea naʻe tupu hono ngaahi vaʻa, pea tupu mai hono moto.
Un tā izplauka un palika par kuplu vīna koku ar zemu augumu, jo viņa stīgas locījās uz viņu, un viņa sakne bija apakš viņa; tā viņš tapa par vīna koku, kas izlaida stīgas un dabūja zarus.
7 Naʻe ʻi ai foki ʻae ʻikale lahi ʻe taha, naʻe kapakau lalahi, pea lahi mo hono fulufulu: pea vakai naʻe mapeʻe atu ʻae aka ʻoe vaine ko eni kiate ia, pea tupu hono ngaahi vaʻa ʻo hanga kiate ia, koeʻuhi ke ne fakaviviku ia mei he tafeʻanga vai ʻi hono ngoueʻanga.
Un vēl viens ērglis bija ar lieliem spārniem un kuplām spalvām, un redzi, tas vīna koks locīja savas saknes uz viņu un izstiepa savus zarus pret viņu, ka viņš šo slacinātu no sava stādījuma dobēm.
8 Naʻe tō ia ki he kelekele lelei ʻi he veʻe vai lahi, koeʻuhi kae tupu ai hono ngaahi vaʻa, pea tupu mo hono fua, pea hoko ia ko e vaine lelei.
Gan tas bija dēstīts labā zemē pie liela ūdens, ka tam bija stīgas izlaist un augļus nest un palikt par it labu vīna koku.
9 Ka ke lea ʻe koe, ʻOku pehē ʻe Sihova ko e ʻOtua; He ʻe tupu lelei ia? ʻIkai ʻe taʻaki hake ʻe ia hono aka, mo ne motumotuhi hono fua koeʻuhi ke mae ai ia? ʻE mae kotoa pē ʻae tupu ʻo hono lau, ka ʻe ʻikai ha fai fakamālohi ki ai, pe tokolahi ha kakai ki hono taʻaki hake ʻa hono ngaahi aka.
Saki tad: tā saka Tas Kungs Dievs: vai tam labi izdosies? Vai viņa saknes netaps izrautas un viņa augļi nogriezti, ka sakalst un visas viņa zaļās lapas savīst? Un tas nenotiks caur lielu elkoni nedz caur lielu ļaužu pulku, ka to izcels no viņa saknēm.
10 ʻIo, vakai, kuo tō, ka te ne tupu? ʻE ʻikai, ʻe mātuʻaki mae ʻoka maʻili ki ai ʻae matangi hahake. ʻE mae ia ʻi he ngaahi luo ʻaia naʻe tupu hake ai.
Redzi jel! Viņš gan ir dēstīts, bet vai tam labi izdosies? Vai tas, kad rīta vējš to aizskars, kaltin nenokaltīs? Uz tām dobēm, kur tas dēstīts, tas nokaltīs.
11 Naʻe hoko foki ʻae folofola ʻa Sihova kiate au, ʻo pehē,
Un Tā Kunga vārds notika uz mani sacīdams:
12 Ko eni, tala ki he fale angatuʻu, ʻOku ʻikai te mou ʻilo hono ʻuhinga ʻoe ngaahi meʻa ni? Fakahā kiate kinautolu, Vakai kuo haʻu ʻae tuʻi ʻo Papilone ki Selūsalema pea kuo ne ʻave hono tuʻi mo hono houʻeiki, mo ne tataki ʻakinautolu ki Papilone mo ia;
Saki jel uz to atkāpēju sugu: vai jūs nezināt, kas tas ir? Saki: redzi, Bābeles ķēniņš ir nācis uz Jeruzālemi un paņēmis viņas ķēniņu līdz ar viņas lielkungiem un tos aizvedis pie sevis uz Bābeli.
13 Pea kuo ne ʻave ʻae hako ʻoe tuʻi, pea kuo na fefuakavaʻaki mo ia; pea kuo ne ʻave foki mo kinautolu ʻoku mālohi ʻi he fonua.
Un viņš no ķēniņa dzimuma vienu ir ņēmis un ar to cēlis derību un tam licis zvērēt un atņēmis zemes varenos,
14 Koeʻuhi ke holoki ki lalo ʻae puleʻanga, pea ke ʻoua naʻa hakeakiʻi ia ʻiate ia pe, ka koeʻuhi ke fokotuʻu ia ʻi he fai ʻa ʻene fuakava ʻaʻana.
Lai tā valsts būtu zema un nepaaugstinātos, un lai tā derību turēdama pastāvētu.
15 Ka naʻe angatuʻu ia kiate ia, ko e meʻa ʻi heʻene ʻave ʻae kau talafekau ki ʻIsipite, koeʻuhi ke nau ʻomi mei ai ʻae fanga hoosi mo e kakai tokolahi. ʻE monūʻia ia? ʻE hao ia ʻaia ʻoku fai ʻae meʻa pehē? Pe te ne maumau ʻae fuakava pea hao?
Bet tas no viņa atkāpās un sūtīja savus vēstnešus uz Ēģipti, lai tam sūtītu zirgus un ļaužu pulku. Vai tam izdosies? Vai tas izglābsies, kas to dara? Vai derības lauzējs izglābsies?
16 ʻOku pehē ʻe Sihova ko e ʻOtua, ʻo hangē ʻoku ou moʻui, ʻi he potu ʻoku nofo ai ʻae tuʻi ko ia ʻaia naʻe fakanofo ia ko e tuʻi, ka naʻa ne manukiʻi ʻena tuki, mo maumauʻi ʻena fuakava, ʻio, ʻe mate ia ʻi he lotolotonga ʻo Papilone mo ia.
Tik tiešām kā Es dzīvoju, saka Tas Kungs Dievs, tā ķēniņa zemē, kas viņu darījis par ķēniņu, kam zvērestu viņš nicinājis un kam derību viņš lauzis, pie tā viņš nomirs Bābelē.
17 Pea ʻikai kau mo ia ʻi he tau ʻa Felo mo ʻene kautau mālohi, pe ha tokolahi, ʻi he tanu puke mo e langa kolo, ke tāmateʻi ha tokolahi;
Un Faraons karā viņam klāt nestāvēs ar lielu karaspēku un ar lielu pulku, kad uzmetīs valni un uztaisīs bulverķus, izdeldēt daudz dvēseles.
18 Koeʻuhi naʻa ne manuki ʻae tuki ʻi heʻene maumauʻi ʻae fuakava, kae vakai, naʻa na fepukeaki nima, pea kuo ne fai ʻae ngaahi meʻa ni, ʻe ʻikai ʻaupito te ne hao.”
Jo viņš nicinājis zvērestu un lauzis derību; redzi, jebšu viņš savu roku bija devis, tomēr viņš visu to ir darījis, tāpēc viņš neizglābsies.
19 Ko ia ʻoku pehē ai ʻe Sihova ko e ʻOtua; “Hangē ʻoku ou moʻui, ko ʻeku tuki, ʻaia kuo ne manuki ki ai, pea ko ʻeku fuakava kuo ne maumauʻi, te u totongi ia kiate ia ʻi hono tumuʻaki.
Tādēļ tā saka Tas Kungs Dievs: tik tiešām kā Es dzīvoju, Es Savu zvērestu, ko viņš nicinājis, un Savu derību, ko viņš lauzis, gribu mest uz viņa galvu.
20 Pea te u lafo hoku kupenga kiate ia, pea ʻe moʻua ia ʻi heʻeku tauhele, pea te u ʻomi ia ki Papilone, pea te ma fai ia mo ia ʻi heʻene hia kuo ne fai kovi ai kiate au.
Un Es Savu tīklu izpletīšu pār viņu, ka viņš Manos valgos taps gūstīts, un Es viņu likšu novest uz Bābeli un tur ar viņu tiesāšos par viņa atkāpšanos, ka viņš no Manis atkāpies.
21 Pea ko e kau hola kotoa pē mei ai mo hono matatau kotoa pē, ʻe teʻia ʻaki ʻae heletā, pea ko hono toe ʻe vilingia atu ki he feituʻu matangi kotoa pē: pea te mou ʻilo ko au, ko Sihova, kuo folofola ki ai.”
Un visi viņa bēgļi ar visiem viņa piederīgiem kritīs caur zobenu, un tie atlikušie taps izkaisīti visos vējos, un jūs samanīsiet, ka Es, Tas Kungs, to esmu runājis.
22 ʻOku pehē ʻe Sihova ko e ʻOtua; “Te u toʻo foki ʻae vaʻa ʻoku taupotu ki ʻolunga ʻi he sita māʻolunga, pea te u tō ia; te u fesiʻi mei ʻolunga, mei hono vaʻa toki tupu, ʻae vaʻa ʻoku kei vaivai, pea ʻe tō ia ʻi he moʻunga māʻolunga mo ongoongo:
Tā saka Tas Kungs Dievs: Es ņemšu no tā augstā ciedra koka galotnes, un to stādīšu, no paša viņa virsgala es ņemšu zariņu, un to dēstīšu ļoti augstā kalnā,
23 Te u tō ia ʻi he moʻunga māʻolunga ʻo ʻIsileli: pea ʻe tupu hono ngaahi vaʻa, pea ʻe fua ia, pea hoko ko e sita lelei: pea ʻe nofo ʻi lalo ʻi ai ʻae manupuna ʻi he faʻahinga kehekehe kotoa pē: ʻe nofo ʻakinautolu ʻi he malumalu ʻo hono ngaahi vaʻa.
Israēla augstā kalnā Es to stādīšu, un viņš izlaidīs zarus un nesīs augļus un taps par krāšņu ciedra koku, tā ka apakš viņa dzīvos visādi putni no visādām spalvām; viņa zaru pavēnī tie dzīvos.
24 Pea ʻe ʻilo ʻe he ʻakau kotoa pē ʻoe vao, ko au ko Sihova, kuo u tulaki ki lalo ʻae ʻakau māʻolunga, pea kuo u fokotuʻu ki ʻolunga ʻae ʻakau māʻulalo, kuo u fakamae ʻae ʻakau naʻe maʻuiʻui, pea u ngaohi ke tupu lelei ʻae ʻakau naʻe mōmoa; ko au, ko Sihova kuo folofola, pea ko au kuo fai ki ai.”
Un visi koki laukā samanīs, ka Es, Tas Kungs, to augsto koku esmu pazemojis un to zemo koku paaugstinājis, to zaļo koku kaltējis un to sakaltušo koku darījis zaļojam. Es, Tas Kungs, to esmu runājis un to darīšu.
