2 Samuela 17
1 Naʻe pehē foki ʻe ʻAhitofeli kia ʻApisalomi, “Tuku ke u fili mai ha kau tangata ʻe tokotaha mano mo e toko ua afe, pea te u tuʻu hake mo tuli atu kia Tevita ʻi he poōni:
Un Ahitofels sacīja uz Absalomu: es izlasīšu divpadsmit tūkstoš vīrus un celšos un dzīšos Dāvidam šonakt pakaļ,
2 Pea te u hoko atu kiate ia lolotonga ʻa ʻene ongosia mo nima vaivai, pea u fakamanavahēʻi ia: pea ʻe hola ʻae kakai kotoa pē ʻoku ʻiate ia; pea teu taaʻi ʻae tuʻi tokotaha pe:
Un es viņam uzbrukšu, kad viņš piekusis un viņa rokas nogurušas, un viņu izbiedēšu, ka visi ļaudis, kas pie tā ir, bēg, tad es nokaušu ķēniņu vienu pašu.
3 Pea te u toe ʻomi kiate koe ʻae kakai kotoa pē: ko e tangata ʻaia ʻoku ke kumi ʻoku hangē ia ko e liliu mai ʻoe kakai kotoa pē: pea ʻe fiemālie ai ʻae kakai kotoa pē.”
Un es vedīšu visus ļaudis atpakaļ pie tevis. Kad visi būs griezušies atpakaļ, (jo viņš vien ir tas vīrs, ko tu meklē), tad visi ļaudis būs mierā.
4 Pea naʻe lelei ʻae lea ni kia ʻApisalomi, pea mo e mātuʻa kotoa pē ʻo ʻIsileli.
Šī valoda labi patika Absalomam un visiem Israēla vecajiem.
5 Pea naʻe toki pehē ʻe ʻApisalomi, “Ui eni foki kia Husai ko e tangata ʻAliki, pea ke tau fanongo ki heʻene lau ʻaʻana.”
Tad Absaloms sacīja: aicinājiet jel Uzaju, to Arķieti, arīdzan, un dzirdēsim, ko viņš saka.
6 Pea ʻi heʻene hoko mai ʻa Husai kia ʻApisalomi, naʻe lea ʻa ʻApisalomi kiate ia, ʻo pehē, “Kuo pehē ni ʻae lea kuo fai ʻe ʻAhitofeli: te tau fai pe ʻikai ki heʻene lea? Kapau ʻe ʻikai, ke ke lea mai pe koe.”
Un kad Uzajus pie Absaloma nāca, tad Absaloms uz to runāja un sacīja: tā un tā Ahitofels ir runājis, - vai mums būs pēc viņa vārda darīt, vai ne? Runā tu arīdzan!
7 Pea naʻe pehē ʻe Husai kia ʻApisalomi, “Ko e fakakaukau kuo lea ʻaki ʻe ʻAhitofeli ʻoku ʻikai lelei ʻi he ngaahi ʻaho ko eni.”
Tad Uzajus sacīja uz Absalomu: tas padoms, ko Ahitofels šim brīžam devis, nav labs.
8 He naʻe pehē ʻe Husai, “ʻOku ke ʻilo ʻa hoʻo tamai pea mo ʻene kau tangata, ko e kau tangata toʻa ʻakinautolu, pea kuo nau mamahi ʻi honau loto, ʻo hangē ko ha pea kuo kaihaʻasi mei ai hono ʻuhiki ʻi he vao: pea ko hoʻo tamai ko e tangata maheni ai mo e tau, pea ʻe ʻikai te ne nofo fakataha mo e kakai.
Un Uzajus sacīja: tu pazīsti savu tēvu un viņa vīrus, ka tie ir vareni un dusmīgu prātu, it tā lācis laukā, kam bērni paņemti, un tavs tēvs ir karavīrs un nepaliks naktī pie tiem ļaudīm.
9 Vakai, kuo fufū eni ia ʻi ha luo, pe ʻi ha potu kehe: pea ʻe hoko ʻo pehē, ʻoka tō hifo honau niʻihi ʻi he kamataʻanga, ʻe pehē ʻe ia kotoa pē ʻoku fanongo ki ai, Kuo fai ʻae teʻia ʻi he lotolotonga ʻoe kakai ʻoku muimui kia ʻApisalomi.
Redzi, nu viņš ir paslēpies kādā alā vai citā kādā vietā; kad nu notiktu, ka tas iesākumā viņiem uzkrīt, tad ikkatrs, kas to dzirdēs, sacīs: tie ļaudis ir sakauti, kas Absalomam iet pakaļ.
10 Pea ko ia foki ʻoku toʻa pea tatau hono loto mo e loto ʻo ha laione, ʻe vaivai ʻaupito: he ʻoku ʻilo ʻe ʻIsileli kātoa ko hoʻo tamai ko e tangata toʻa ia, pea ʻoku lototoʻa ʻakinautolu ʻoku kau mo ia.
Tad ir paši varenie, kam sirds kā lauvām, baiļot baiļosies. Jo viss Israēls zina, ka tavs tēvs ir varonis, un ka tie ir stipri ļaudis, kas pie viņa.
11 Ko ia ko ʻeku fakakaukau ʻaʻaku ke tānaki kotoa pē ʻa ʻIsileli kiate koe, mei Tani ʻo aʻu atu ki Peasipa, ke hangē ko e ʻoneʻone ʻoe matātahi ʻa honau tokolahi; pea ko koe, ke ʻalu koe ki he tau.
Bet mans padoms ir šis: lai pie tevis top sapulcināts viss Israēls no Dana līdz Bēršebai tādā pulkā kā smiltis jūrmalā, un tev pašam jāiet viņiem līdz karā.
12 Pea pehē, te tau hoko atu kiate ia ʻi ha potu pe ʻe ʻilo ai ia, pea te tau tō hifo ki ai ʻo hangē ko e tō hifo ʻae hahau ki he funga kelekele: pea ʻiate ia pea mo e kau tangata kotoa pē ʻoku kau mo ia ʻe ʻikai ʻaupito tuku ke toe hanau tokotaha.
Un kad mēs viņu sastapsim kaut kurā vietā, kur viņu atradīsim, tad uzkritīsim viņam kā rasa krīt uz zemi, un neatliks neviens no viņa un visiem vīriem, kas pie viņa.
13 Pea kapau foki kuo ne hū atu ki ha kolo, ʻe toki ʻomi ai ʻe ʻIsileli kātoa ha ngaahi maea ki he kolo ko ia, pea te tau tohoaki ia ki he vaitafe, kaeʻoua ke taʻeʻiloʻi ʻi ai hano momoʻi foʻi maka siʻi ʻe taha.”
Un ja viņš metīsies kādā pilsētā, tad viss Israēls tai pilsētai apmetīs virves, un mēs to novilksim upē, ka ne zvirgzdiņš tur vairs neatradīsies.
14 Pea naʻe pehē ʻe ʻApisalomi pea mo e kau tangata kotoa pē ʻo ʻIsileli, “ʻOku lelei hake ʻae fakakaukau ʻa Husai ko e tangata ʻAliki ʻi he fakakaukau ʻa ʻAhitofeli. He naʻe tuʻutuʻuni ʻe Sihova ke veuveuki ʻae fakakaukau lelei ʻa ʻAhitofeli, koeʻuhi kae ʻomi ʻe Sihova ʻae kovi kia ʻApisalomi.”
Tad Absaloms un visi Israēla vīri sacīja: Uzajus, tā Arķieša, padoms ir labāks nekā Ahitofela padoms. Bet Tas Kungs tā bija nolicis, iznīcināt Ahitofela labo padomu, lai Tas Kungs nelaimi vestu pār Absalomu.
15 Pea naʻe toki pehē ai ʻe Husai kia Satoki mo ʻApiata ko e ongo taulaʻeiki, naʻe pehē mo pehē ʻae fakakaukau naʻe fai ʻe ʻAhitofeli kia ʻApisalomi pea mo e kau mātuʻa ʻo ʻIsileli; pea kuo pehē mo pehē ʻa ʻeku fakakaukau ʻaʻaku.
Un Uzajus sacīja uz tiem priesteriem, Cadoku un Abjataru: tā un tā Ahitofels padomu devis Absalomam un Israēla vecajiem, un tā un tā es esmu padomu devis.
16 Ko ia foki mo fekau fakatoʻotoʻo, pea tala kia Tevita, ʻo pehē, ʻoua naʻa ke nofo ʻi he poōni ʻi he potu ʻataʻatā ʻoe toafa, ka ke mole atu ke vave; telia naʻa fōngia hifo ʻae tuʻi pea mo e kakai kotoa pē ʻoku ʻiate ia.
Un nu sūtait drīz un dodiet Dāvidam ziņu sacīdami: nepaliec pa nakti tuksnesī pie braslām, bet ej drīz pāri, ka ķēniņš netop aprīts ar visiem ļaudīm, kas pie viņa.
17 Ka ko eni naʻe nofo ʻa Sonatane mo ʻAhimasi ʻo ofi ki Eni-Lokeli; he naʻe tapu ʻe na hū mai ki he kolo: ko ia naʻe ʻalu ai ha fefine ʻo ne tala ia kiate kinaua; pea naʻa na ʻalu ʻo fakahā ia ki he tuʻi ko Tevita.
Un Jonatāns un Aķimaācs stāvēja pie Roģela akas. Un viena meita gāja un tiem to sacīja. Tad tie nogāja un to sacīja ķēniņam Dāvidam, jo tie nedrīkstēja nākt un rādīties pilsētā.
18 Ka naʻe mamata kiate kinaua ha tamasiʻi, pea ne fakahā ia kia ʻApisalomi: ka naʻa na ʻalu fakatoʻotoʻo fakatouʻosi, ʻo na hoko ki he fale ʻo ha tangata ʻi Pahulimi, ʻaia naʻe maʻu ha luo vaikeli ʻi hono lotoʻā, pea naʻa na ʻalu hifo ki ai.
Un viens puisis tos redzēja un to sacīja Absalomam, bet tie gāja abi divi steigšus un nāca kāda vīra namā iekš Bakurim, tam bija aka savā pagalmā, un tie tur nokāpa.
19 Pea naʻe ʻomi ʻe he fefine ha meʻa ʻufiʻufi ʻo ne ʻufiʻufi ʻaki ʻae ngutu ʻoe luo vai, pea naʻe folofolahi ki ai ʻae fuaʻi uite ʻaia naʻe momosi; pea naʻe ʻikai ʻiloʻi ʻae meʻa ko ia.
Un tā sieva ņēma un izklāja apsegu pār akas caurumu, un uzkaisīja putraimus virsū, ka neko nemanīja.
20 Pea ʻi he hoko mai ʻae kau tamaioʻeiki ʻa ʻApisalomi ki he fefine ʻi he fale, naʻa nau pehē, Ko fē ʻia ʻa ʻAhimasi pea mo Sonatane? Pea naʻe pehē ʻe he fefine kiate kinautolu, “Kuo na mole atu ki he kauvai ʻe taha.” Pea hili ʻenau kumi mo taʻeʻiloʻi ʻakinaua, naʻa nau toe ʻalu ki Selūsalema.
Kad nu Absaloma kalpi pie tās sievas nāca namā, tad tie sacīja: kur ir Aķimaācs un Jonatāns? Un tā sieva uz tiem sacīja: tie ir gājuši pār šo upīti. Un tie tos meklēja un neatrada, un griezās atpakaļ uz Jeruzālemi.
21 Pea naʻe hoko ʻo pehē, hili ʻenau ʻalu, naʻa na ʻalu hake mei he luo vaikeli, ʻo na ō mo fakahā kia Tevita, ko e tuʻi, ʻo na pehē kia Tevita, “Tuʻu hake, pea ʻalu fakatoʻotoʻo atu ki he kauvai: he kuo pehē ni ʻae fakakaukau ʻa ʻAhitofeli kiate kimoutolu.”
Un kad šie bija aizgājuši, tad tie izkāpa no akas un gāja un to pasacīja ķēniņam Dāvidam; un tie sacīja uz Dāvidu: ceļaties un ejat drīz pār ūdeni pāri, jo tā un tā Ahitofels pret jums ir padomu devis.
22 Pea naʻe toki tuʻu hake ai ʻa Tevita, pea mo e kakai kotoa pē naʻe ʻiate ia, pea naʻa nau aʻa atu ki he kauvai ʻe taha ʻo Sioatani: ʻi heʻene maʻa hake ʻae ʻaho naʻe ʻikai toe ha tokotaha naʻe taʻeʻā atu ʻi Sioatani.
Tad Dāvids un visi ļaudis, kas pie viņa bija, cēlās un gāja pār Jardāni līdz pat gaismai, un neviena netrūka, kas nebūtu pār Jardāni gājis.
23 Pea ʻi heʻene mamata ʻe ʻAhitofeli kuo ʻikai fai ʻa ʻene fakakaukau ʻaʻana, naʻa ne ʻai ʻae hekaʻanga ki heʻene ʻasi, pea ne tuʻu hake, pea naʻe ʻalu ia ki hono ʻapi, pea ki hono kolo, pea naʻa ne tuku ʻae fekau ki hono fale, pea ne tautau ʻe ia ia, ʻo ne mate, pea naʻe tanu ia ʻi he faʻitoka ʻo ʻene tamai.
Kad nu Ahitofels redzēja, ka nedarīja pēc viņa padoma, tad viņš apsegloja savu ēzeli un cēlās un gāja uz savu namu savā pilsētā un apkopa savu namu un pakārās. Tā viņš nomira un tapa aprakts sava tēva kapā.
24 Pea hili ia naʻe haʻu ʻa Tevita ki Mehanemi. Pea naʻe aʻa atu ʻa ʻApisalomi ʻi Sioatani, ʻaia mo e kau tangata kotoa pē ʻo ʻIsileli naʻe ʻiate ia.
Un Dāvids nāca uz Mahānaīm, bet Absaloms gāja pāri pār Jardāni, un visi Israēla vīri viņam līdz.
25 Pea naʻe fakanofo ʻe ʻApisalomi ʻa ʻAmasa ko e ʻeiki pule ʻoe tau ko e fetongi ʻo Soape: pea ko ʻAmasa ko e foha ia ʻoe tangata ʻaia naʻe hingoa ko Itila ko e tangata ʻIsileli, ʻaia naʻe ʻalu ʻo mohe mo ʻApikali ko e ʻofefine ʻo Naʻasi, pea ko e tokoua kia Seluia ko e faʻē ʻa Soape.
Un Absaloms cēla Amasu Joaba vietā par karaspēka virsnieku, un Amasus bija dēls vienam Israēlietim, Jetrus vārdā, kas bija gulējis pie Abigaīles, Nahasa meitas, Cerujas, Joaba mātes māsas.
26 Ko ia naʻe nofo ai ʻa ʻIsileli mo ʻApisalomi ʻi he fonua ʻo Kiliati.
Un Israēls un Absaloms apmetās Gileādas zemē.
27 Pea naʻe hoko ʻo pehē, ʻI heʻene hoko mai ʻa Tevita ki Mehanemi, [naʻe haʻu ]ʻa Sopi ko e foha ʻo Naʻasi mei Lapa ʻi he fānau ʻa ʻAmoni, mo Mekili ko e foha ʻo ʻAmieli ʻo Lotipale, mo Pasilai ko e tangata Kiliati mei Lokelimi,
Un kad Dāvids uz Mahānaīm bija nācis, tad Zobi, Nahasa dēls, no Rabas, Amona bērnu pilsētas, un Mahirs, Amiēļa dēls, no Lodabaras, un Barzilajus, tas Gileādietis, no Roglim, nesa
28 ʻO[nau ]ʻomi ʻae ngaahi moheʻanga, mo e ngaahi ipu, mo e ngaahi ipu kelekele, mo e uite, mo e paʻale, mo e mahoaʻa, mo e uite naʻe tunu, mo e piini, mo e faʻahinga piini naʻe tunu.
Guļamas drēbes un kausus un mālu traukus un kviešus un miežus un miltus un taukšētu(grauzdētu) labību un pupas un lēcas, arī taukšētas,
29 Mo e honi, mo e pota, mo e fanga sipi, mo e siisi mei he[huhuʻa ʻoe ]fanga pulu fefine, [ko e meʻa ]maʻa Tevita, pea mo e kakai kotoa pē naʻe ʻiate ia, kenau kai: he naʻa nau pehē, Kuo fiekaia ʻae kakai, mo ongosia, mo fieinua, ʻi he toafa.
Un medu un sviestu un avis un govju sierus, ko ēst, pie Dāvida un pie tiem ļaudīm, kas pie viņa bija, jo tie sacīja: tie ļaudis būs izsalkuši un piekusuši un izslāpuši tuksnesī.
