2 Tuʻi 13
1 ʻI hono uofulu ma tolu ʻoe taʻu ʻo Soasi ko e foha ʻo ʻAhasia ko e tuʻi ʻo Siuta, naʻe kamata pule ki ʻIsileli ʻi Samēlia ʻa Sihoaasi ko e foha ʻo Sehu, pea [naʻa ne pule ]ʻi he taʻu ʻe hongofulu ma fitu.
Joasa, Ahazijas dēla, Jūda ķēniņa, divdesmit trešā gadā Joakas, Jeūs dēls, palika par ķēniņu pār Israēli un valdīja Samarijā septiņpadsmit gadus;
2 Pea naʻa ne fai ʻae meʻa naʻe kovi ʻi he ʻao ʻo Sihova, pea naʻa ne muimui ki he ngaahi angahala ʻa Selopoami ko e foha ʻo Nipati, ʻaia naʻe fakaangahalaʻi ʻa ʻIsileli naʻe ʻikai te ne mahuʻi mei ai.
Un viņš darīja, kas Tam Kungam nepatika, jo viņš staigāja pakaļ Jerobeama, Nebata dēla, grēkiem, kas Israēli paveda uz grēkiem; no tiem viņš neatstājās.
3 Pea naʻe fakatupu ʻae houhau ʻo Sihova ki ʻIsileli, pea naʻa ne tukuange ʻakinautolu ki he nima ʻo Hasaeli ko e tuʻi ʻo Silia, pea ki he nima ʻo Peni-Hatati ko e foha ʻo Hasaeli, ʻi hona ngaahi ʻaho ʻonaua.
Tad Tā Kunga bardzība iedegās pār Israēli, un Viņš tos nodeva rokā Azaēlim, Sīriešu ķēniņam, un BenHadadam, Azaēļa dēlam visu to laiku.
4 Pea naʻe kole ʻe Sihoaasi kia Sihova, pea naʻe ongoʻi ia ʻe Sihova: he naʻa ne ʻafioʻi ʻae fakamālohiʻi ʻo ʻIsileli, he naʻe fakamālohiʻi ʻakinautolu ʻe he tuʻi ʻo Silia.
Bet Joakas pielūdza Tā Kunga vaigu, un Tas Kungs to paklausīja; jo Viņš uzlūkoja to spaidīšanu, ar ko Sīriešu ķēniņš Israēli spaidīja.
5 (Pea naʻe foaki ʻe Sihova ʻae fakamoʻui kiate kinautolu, ko ia naʻa nau hao atu ai mei he nima ʻoe kakai Silia: pea naʻe toe nofo ʻae fānau ʻa ʻIsileli ki honau ngaahi fale fehikitaki ʻo hangē ko ia ʻi muʻa.
Un Tas Kungs Israēlim deva glābēju, ka tie izglābās no Sīriešu rokas, un Israēla bērni dzīvoja savās teltīs kā papriekš.
6 Ka neongo ia naʻe ʻikai mahuʻi ʻakinautolu mei he ngaahi angahala ʻoe fale ʻo Selopoami, ʻaia naʻe fakaangahalaʻi ʻa ʻIsileli, ka naʻa nau ʻalu ai: pea naʻe kei tuʻu foki ʻae vaotapu ʻi Samēlia.)
Taču tie neatstājās no Jerobeama nama grēkiem, kas Israēli bija pavedis uz grēkiem, bet staigāja iekš tiem; pat Astarte palika Samarijā.
7 Pea naʻe ʻikai te ne tuku ha kakai kia Sihoaasi ka ko e kau heka hoosi ʻe toko nimangofulu pe, mo e saliote ʻe hongofulu, pea mo e kakai hāʻele ʻe tokotaha mano; he kuo fakaʻauha ʻakinautolu ʻe he tuʻi ʻo Silia, mo ne ngaohi ʻakinautolu ke tatau mo e efu ʻoe hahaʻanga.
Jo no Joakasa ļaudīm vairāk nebija atlikuši nekā piecdesmit jātnieki un desmit rati un desmit tūkstoš kājnieki. Jo Sīrijas ķēniņš tos bija nokāvis un tos darījis kā saminamus pīšļus.
8 Pea ko eni, ko hono toe ʻoe ngaahi ngāue ʻa Sihoaasi, pea mo ia kotoa pē naʻa ne fai, pea mo ʻene mālohi, ʻikai kuo tohi ia ʻi he tohi fakamatala ki he ngaahi tuʻi ʻo ʻIsileli?
Un kas vēl par Joakasu stāstāms, un viss, ko viņš darījis, un viss viņa spēks, tas ir rakstīts Israēla ķēniņu laiku grāmatā.
9 Pea naʻe mohe ʻa Sihoaasi mo ʻene ngaahi tamai; pea naʻa nau fai hono putu ʻi Samēlia; pea naʻe fetongi ia ʻi he pule ʻe Soasi ko hono foha.
Un Joakas aizmiga saviem tēviem pakaļ un tapa aprakts Samarijā. Un viņa dēls Jehoas palika par ķēniņu viņa vietā.
10 ʻI hono tolungofulu ma fitu ʻoe taʻu ʻo Soasi ko e tuʻi ʻo Siuta naʻe kamata pule ki ʻIsileli ʻi Samēlia ʻa Soasa ko e foha ʻo Sihoaasi, pea naʻa ne pule ʻi he taʻu ʻe hongofulu ma ono.
Joasa, Jūda ķēniņa, trīsdesmit septītā gadā Jehoas, Joakasa dēls, palika par ķēniņu pār Israēli Samarijā, un valdīja sešpadsmit gadus.
11 Pea naʻa ne fai ʻae meʻa naʻe kovi ʻi he ʻao ʻo Sihova; naʻe ʻikai mahuʻi ia mei he ngaahi angahala kotoa pē ʻa Selopoami ko e foha ʻo Nipati, ʻaia naʻe fakaangahalaʻi ʻa ʻIsileli: ka naʻa ne ʻalu ai pe.
Un viņš darīja, kas Tam Kungam nepatika; viņš neatstājās no visiem Jerobeama, Nebata dēla, grēkiem, kas Israēli bija pavedis uz grēkiem, - tanīs viņš staigāja.
12 Pea ko hono toe ʻoe ngaahi ngāue ʻa Soasi, mo ia kotoa pē naʻa ne fai, pea mo ʻene mālohi ʻi heʻene tauʻi ʻa ʻAmasia ko e tuʻi ʻo Siuta, ʻikai kuo tohi ia ʻi he tohi ʻoe ngaahi tuʻi ʻo ʻIsileli?
Un kas vēl par Jehoasu stāstāms, un viss, ko viņš darījis, un viss viņa spēks, kā viņš karojis pret Amacīju, Jūda ķēniņu, tas ir rakstīts Israēla ķēniņu laiku grāmatā.
13 Pea naʻe mohe ʻa Soasi mo ʻene ngaahi tamai; pea naʻe nofo ʻa Selopoami ki hono nofoʻa fakatuʻi: pea naʻe tanu ʻa Soasi ʻi Samēlia fakataha mo e ngaahi tuʻi ʻo ʻIsileli.
Un Jehoas aizmiga saviem tēviem pakaļ, un Jerobeams sēdās viņa goda krēslā. Bet Jehoas Samarijā tapa aprakts pie Israēla ķēniņiem.
14 Ka ko eni naʻe pukea ʻa ʻIlaisa ʻi he mahaki ʻaia naʻa ne toki fononga ai. Pea naʻe ʻalu hifo kiate ia ʻa Soasi ko e tuʻi ʻo ʻIsileli, pea naʻe tangi ia ki hono mata, mo ne pehē, “ʻOiauē, ʻa ʻeku tamai, ʻa ʻeku tamai! ko e saliote ʻo ʻIsileli mo e kau heka hoosi ʻo ia!”
Un Eliša sasirga ar slimību, ar ko tas arī nomira. Un Jehoas, Israēla ķēniņš, nogāja pie tā un raudāja viņa priekšā un sacīja: mans tēvs! Mans tēvs! Israēla rati un viņa jātnieki!
15 Pea naʻe pehē ʻe ʻIlaisa kiate ia, “Toʻo ʻae kaufana mo e ngaahi ngahau.” Pea naʻa ne toʻo mai kiate ia ʻae kaufana pea mo e ngaahi ngahau
Un Eliša uz to sacīja: dabū stopu un bultas. Un viņš tam dabūja stopu un bultas,
16 Pea naʻa ne pehē ki he tuʻi ʻo ʻIsileli, “ʻAi ho nima ki he kaufana.” Pea naʻa ne ʻai hono nima ki ai: pea naʻe ʻai ʻe ʻIlaisa ʻa hono nima ʻoʻona ki he nima ʻoe tuʻi.
Tad viņš sacīja uz Israēla ķēniņu: uzvelc to stopu ar savu roku! Un tas uzvilka ar savu roku, un Eliša lika savu roku uz ķēniņa roku
17 Pea naʻa ne pehē, “Fakaava ʻae matapā sioʻata ki he potu hahake.” Pea naʻa ne fakaava ia. Pea naʻe toki pehē ʻe ʻIlaisa, “Fana.” Pea naʻa ne fana. Pea naʻe pehē ʻe ia, “Ko e ngahau eni ʻoe fakamoʻui ʻa Sihova, pea mo e ngahau ʻoe fakamoʻui mei Silia: he te ke teʻia ʻae kakai Silia ʻi ʻAfeki, kaeʻoua ke nau ʻauha ʻiate koe.”
Un sacīja: atveri logu pret rītiem. Un viņš to atvēra. Un Eliša sacīja: šauj! Un viņš šāva. Tad viņš sacīja: tā ir Tā Kunga glābēja bulta, glābēja bulta pret Sīriešiem, jo tu kausi Sīriešus Afekā, tiekams tu tos izdeldēsi.
18 Pea naʻa ne pehē, “Toʻo ʻae ngaahi ngahau.” Pea naʻa ne toʻo ia. Pea naʻa ne pehē ki he tuʻi ʻo ʻIsileli, “Ke ke taaʻi ʻae kelekele.” Pea naʻa ne tā ia ʻo liunga tolu pea tuku.
Pēc viņš sacīja: ņem tās bultas. Un kad tas tās ņēma, tad viņš sacīja uz Israēla ķēniņu: sit to zemi! Un viņš sita trīs reizes un apstājās.
19 Pea naʻe mamahi kiate ia ʻae tangata ʻoe ʻOtua, ʻo ne pehē, “Naʻe totonu ʻa hoʻo tā ke liunga nima pe liunga ono; ka ne pehē, pehē kuo ke teʻia ʻae kakai Silia kaeʻoua ke nau ʻauha; ka ko eni ʻe tuʻo tolu pe ʻa hoʻo teʻia ʻa Silia.”
Tad tas Dieva vīrs par to apskaitās un sacīja: ja tu būtu piecas vai sešas reizes sitis, tad tu Sīriešus būtu kāvis līdz izdeldēšanai, bet nu tu Sīriešus kausi trīs reiz.
20 Pea naʻe pekia ʻa ʻIlaisa, pea naʻa nau ʻai hono putu. Pea naʻe haʻu ʻae kautau ʻa Moape ki he fonua ʻi he kamataʻanga ʻoe taʻu.
Un Eliša nomira un to apraka, kad Moabiešu sirotāji gada sākumā ielauzās zemē.
21 Pea naʻe hoko ʻo pehē lolotonga ʻenau tanu ha tangata, ʻiloange naʻa nau sio ki ha kautau; pea naʻa nau laku atu ʻae tangata ki he fonualoto ʻo ʻIlaisa: pea ʻi heʻene tō hifo ki ai ʻae tangata mo lave ki he ngaahi hui ʻo ʻIlaisa, naʻa ne toe moʻui hake mo ne tuʻu ki ʻolunga ki hono vaʻe.
Un notikās, kad tie nupat vienu vīru gribēja aprakt, redzi, tad tie ieraudzīja to pulku un iemeta to vīru Elišas kapā. Un kad tas vīrs dabūja aiztikt Elišas kaulus, tad tas palika dzīvs un cēlās uz savām kājām.
22 Ka naʻe fakamālohiʻi ʻa ʻIsileli ʻe Hasaeli ko e tuʻi ʻo Silia ʻi he ngaahi ʻaho kotoa pē ʻo Sihoaasi.
Un Azaēls, Sīriešu ķēniņš, spaidīja Israēli visu Joakasa mūžu.
23 Pea naʻe angaʻofa ʻa Sihova kiate kinautolu, pea naʻa ne manavaʻofa kiate kinautolu, pea naʻa ne tokanga kiate kinautolu, koeʻuhi ko ʻene fuakava mo ʻEpalahame, mo ʻAisake, pea mo Sēkope, pea naʻe ʻikai te ne fie fakaʻauha ʻakinautolu, pea naʻe ʻikai te ne lī atu leva ʻakinautolu mei hono ʻao.
Bet Tas Kungs tiem bija žēlīgs un apžēlojās par tiem un atgriezās pie tiem Savas derības dēļ ar Ābrahāmu, Īzaku un Jēkabu un negribēja tos nomaitāt un tos arīdzan neatmeta no Sava vaiga līdz šim laikam.
24 Ko ia naʻe pekia ʻa Hasaeli ko e tuʻi ʻo Silia; pea naʻe fetongi ia ʻi he pule ʻe Penihatati ko hono foha.
Un Azaēls, Sīriešu ķēniņš, nomira, un BenHadads, viņa dēls, palika par ķēniņu viņa vietā.
25 Pea naʻe toe haʻu ʻo maʻu ʻe Soasa ko e foha ʻo Sihoaasi mei he nima ʻo Penihatati ko e foha ʻo Hasaeli, ʻae ngaahi kolo, ʻaia naʻa ne lavaʻi mei he nima ʻo Sihoaasi ko ʻene tamai ʻi he tau. Naʻe tuʻo tolu ʻae lava ia ʻe Soasi, mo ne toe maʻu ai ʻae ngaahi kolo ʻIsileli.
Tad Jehoas, Joakasa dēls, atņēma atkal tās pilsētas no BenHadada, Azaēļa dēla rokas, ko šis karā bija ņēmis no Joakasa, viņa tēva, rokas. Jehoas viņu kāva trīs reizes un atdabūja Israēla pilsētas.
