2 Meʻa Hokohoko 35
1 Pea naʻe fai foki ʻe Sosaia ʻa e [kātoanga ]ʻoe Lakaatu kia Sihova ʻi Selūsalema: pea naʻa nau tāmateʻi ʻae Lakaatu ʻi hono [ʻaho ]hongofulu ma fā ʻoe ʻuluaki māhina.
Un Josija Tam Kungam noturēja Pasa svētkus Jeruzālemē, un tie nokāva to Pasa pirmā mēneša četrpadsmitā dienā.
2 Pea naʻa ne fokotuʻu ʻae kau taulaʻeiki ʻi honau ngaahi lakanga, ʻo ne tokoni ʻakinautolu ʻi he ngāue ʻi he fale ʻo Sihova.
Un viņš iecēla priesterus, ikvienu savā vietā, un tos iedrošināja pie Tā Kunga nama kalpošanas.
3 Pea naʻe pehē ʻe ia ki he kau Livai ʻaia naʻe akonakiʻi ʻa ʻIsileli kotoa pē, ʻakinautolu naʻe māʻoniʻoni kia Sihova, “Mou ʻai ʻae puha māʻoniʻoni ʻi he fale naʻe langa ʻe Solomone ko e foha ʻo Tevita ko e tuʻi ʻo ʻIsileli: ʻe ʻikai ʻai ia ko e kavenga ki homou uma: ko eni mou tauhi ʻa Sihova ko homou ʻOtua, mo hono kakai ko ʻIsileli,
Un viņš sacīja uz tiem levitiem, kas visu Israēli mācīja, kas bija svētīti Tam Kungam: noliekat to svēto šķirstu tai namā, ko Salamans, Dāvida dēls, Israēla ķēniņš, ir uzcēlis; tas jums vairs nav jānes uz kamiešiem. Tad nu kalpojiet Tam Kungam, savam Dievam, un Viņa Israēla ļaudīm,
4 Pea teuteu ʻakimoutolu ʻi he ngaahi fale ʻo hoʻomou ngaahi tamai, ʻo fakatatau ki homou lakanga, ʻo taau mo e tohi ʻa Tevita ko e tuʻi ʻo ʻIsileli, pea hangē ko e tohi ʻa Solomone ko hono foha.
Un esat gatavi pēc savu tēvu namiem, pēc savām kārtām, kā Dāvids, Israēla ķēniņš, to uzrakstījis, un kā Salamans, viņa dēls, arī uzrakstījis.
5 Pea mou tuʻu ʻi he potu māʻoniʻoni ʻo fakatatau mo e vahe ʻoe ngaahi fale ʻoe ngaahi tamai ʻo homou kāinga ko e kakai, pea taau mo e vahe ʻoe ngaahi fale ʻoe kau Livai.
Un stāviet svētā vietā pēc tēvu namu kārtām par saviem brāļiem, tiem ļaužu bērniem, un pēc levitu tēvu namu kārtām,
6 Ko ia mou tāmateʻi ʻae Lakaatu, pea fakamāʻoniʻoni ʻakimoutolu, pea teuteu homou ngaahi kāinga, koeʻuhi ke nau fai ʻo hangē ko e folofola ʻa Sihova ʻi he nima ʻo Mōsese.”
Un kaujiet to Pasa un svētījaties un sataisiet to saviem brāļiem, darīdami pēc Tā Kunga vārda caur Mozu.
7 Pea naʻe foaki ʻe Sosaia ki he kakai, ʻi he fanga manu, ko e fanga lami mo e ʻuhikiʻi kosi, ko e meʻa foaki kotoa pē ki he [kātoanga ]ʻoe Lakaatu, maʻae kakai naʻe kātoa, ko e tolu mano, mo e fanga pulu ʻe tolu afe: naʻe ʻomi ʻae meʻa ni mei he koloa ʻae tuʻi.
Un Josija deva tiem ļaudīm no sīkiem lopiem jērus un kazlēnus, tos visus par Pasa upuriem, visiem, kas tur atradās, trīsdesmit tūkstošus, un trīs tūkstošus vēršus; tas bija no ķēniņa mantas.
8 Pea naʻe foaki fiemālie pe ʻe hono houʻeiki ki he kakai, pea ki he kau taulaʻeiki, mo e kau Livai: ko Hilikia mo Sakalia mo Sehieli, ko e kau pule ki he fale ʻoe ʻOtua, naʻa nau foaki ki he kau taulaʻeiki ko e feilaulau ʻi he [kātoanga ]ʻoe Lakaatu, ko e fanga manu siʻi ko e ua afe mo e onongeau, mo e fanga pulu ʻe tolungeau.
Arī viņa lielkungi deva labprātības upurus tiem ļaudīm, priesteriem un levitiem: Hilķija un Zaharija un Jeīels, Dieva nama virsnieki, deva priesteriem uz Pasa svētkiem divtūkstoš sešsimt jērus un trīssimt vēršus.
9 Pea ko Kononaia foki, mo Simaia mo Netanili, ko hono kāinga, mo Hesapaia mo Sehieli mo Sosapati, ko e kau tuʻukimuʻa ʻoe kau Livai, naʻa nau foaki ki he kau Livai ko e feilaulau ki he [kātoanga ]ʻoe Lakaatu, ko e fanga manu siʻi ʻe nima afe, mo e fanga pulu ʻe nimangeau.
Un Kananija un Šemaja un Netaneēls, viņa brāļi, Hašabija un Jeīels un Jozabads, levitu virsnieki, deva levitiem uz Pasa svētkiem piectūkstoš jērus un piecsimt vēršus.
10 Ko ia naʻe teuteu ʻae ngāue, pea naʻe tuʻu ʻae kau taulaʻeiki ʻi honau potu, mo e kau Livai ʻi honau lakanga, ʻo fakatatau ki he fekau ʻae tuʻi.
Tā Dieva kalpošana tapa ierīkota, un priesteri stāvēja savā vietā un leviti pēc savām kārtām, pēc ķēniņa pavēles.
11 Pea naʻa nau tāmateʻi ʻae Lakaatu, pea naʻe luluku ʻe he kau taulaʻeiki ʻae toto mei honau nima, pea naʻe fohifohiʻi ʻae ngaahi manu ʻe he kau Livai.
Un tie kāva to Pasa, un priesteri slacināja asinis no savām rokām, un leviti noplēsa ādas.
12 Pea naʻa nau hiki ʻae ngaahi feilaulau tutu, koeʻuhi ke nau foaki ʻo fakatatau ki he ngaahi vahe ʻoe ngaahi fale nofoʻanga ʻoe kakai, ke ʻatu kia Sihova, ʻo hangē ko ia kuo tohi ʻi he tohi ʻa Mōsese. Pea naʻa nau fai pehē pe ki he fanga pulu.
Un tie atšķīra dedzināmos upurus, ka tos izdalītu ļaužu tēvu namu kārtām, Tam Kungam upurēt, kā Mozus grāmatā rakstīts. Tāpat arī darīja ar vēršiem.
13 Pea naʻa nau tunu ʻa e [feilaulau ʻoe ]Lakaatu ʻaki ʻae afi ʻo fakatatau ki he tuʻutuʻuni: ka ko hono ngaahi meʻa māʻoniʻoni niʻihi naʻa nau haka ʻi he ngaahi kulo, mo e kulo lahi, mo e ngaahi ipu, pea tufa leva ia ki he kakai kotoa pē.
Un tie cepa to Pasa pie uguns pēc likuma, bet svētos gabalus tie vārīja podos un katlos un pannās un steigšus to nesa visiem ļaudīm.
14 Pea hili ia naʻa nau teuteu maʻanautolu, pea maʻae kau taulaʻeiki: koeʻuhi naʻe moʻua ʻae kau taulaʻeiki ko e ngaahi foha ʻo ʻElone ʻi he ʻatu ʻae ngaahi feilaulau tutu mo e ngako, ʻo feʻunga mo e poʻuli: ko ia naʻe teuteu ai maʻanautolu ʻe he kau Livai, pea maʻae kau taulaʻeiki ko e ngaahi foha ʻo ʻElone.
Pēc tam tie arī sev sataisīja un priesteriem. Jo priesteri, Ārona dēli, upurēja līdz pašai naktij dedzināmos upurus un taukus, tādēļ leviti sataisīja priekš sevis un priekš priesteriem, Ārona dēliem.
15 Pea naʻe ʻi honau potu ʻae kau hiva ko e ngaahi foha ʻo ʻAsafi, ʻo fakatatau ki he fekau ʻa Tevita, mo ʻAsafi, mo Hemoni, mo Situtuni ko e tangata kikite ʻae tuʻi: pea naʻe tali ʻi he matapā ʻae kau leʻo matapā: koeʻuhi ke ʻoua naʻa nau ʻalu mei heʻenau ngāue: he naʻe teuteuʻi maʻanautolu ʻe honau kāinga ko e kau Livai.
Un tie dziedātāji, Asafa dēli, stāvēja savās vietās, tā kā Dāvids un Asafs un Hemans un Jedutuns, ķēniņa redzētājs, pavēlējuši, arī vārtu sargi pie ikkatriem vārtiem. Un tiem nevajadzēja atkāpties no sava darba, bet viņu brāļi, tie leviti, to sataisīja priekš viņiem.
16 Pea pehē, naʻe teu ʻae ngāue kotoa pē ʻa Sihova ʻi he ʻaho [kātoanga ]ʻoe Lakaatu, pea ke ʻatu ʻae ngaahi feilaulau tutu ki he feilaulauʻanga ʻo Sihova, ʻo fakatatau ki he fekau ʻae tuʻi ko Sosaia.
Tā visa Tā Kunga kalpošana tai dienā tapa izdarīta, Pasa svētki tika noturēti un tie dedzināmie upuri upurēti uz Tā Kunga altāra, kā ķēniņš Josija to bija pavēlējis.
17 Pea naʻe fai ʻa e [kātoanga ]ʻoe Lakaatu ʻi he kuonga ko ia ʻe he fānau ʻa ʻIsileli naʻe ʻi ai, mo e kātoanga ʻoe mā taʻelēvani ʻi he ʻaho ʻe fitu.
Un Israēla bērni, kas tur atradās, turēja tai laikā Pasa svētkus un neraudzētās maizes svētkus septiņas dienas.
18 Pea naʻe ʻikai ha [kātoanga ʻoe ]Lakaatu ʻe fai ʻi ʻIsileli ʻo hangē ko ia talu ʻae ngaahi ʻaho ʻo Samuela ko e palōfita: pea naʻe ʻikai fai ha [kātoanga ʻoe ]Lakaatu ʻe he ngaahi tuʻi kotoa pē ʻo ʻIsileli ʻo hangē ko ia naʻe fai ʻe Sosaia, mo e kau taulaʻeiki, mo e kau Livai, mo Siuta kotoa pē mo ʻIsileli ʻaia naʻe kātoa, mo e kakai ʻo Selūsalema.
Tādi Pasa svētki iekš Israēla vēl nebija turēti no pravieša Samuēla laika, un neviens no Israēla ķēniņiem nebija turējis tādus Pasa svētkus, kā Josija turēja ar priesteriem un levitiem un ar visu Jūdu un Israēli, cik tur atradās, un ar Jeruzālemes iedzīvotājiem.
19 Naʻe fai ʻa e [kātoanga ʻoe ]Lakaatu ni ʻi hono hongofulu ma valu ʻoe taʻu ʻae pule ʻa Sosaia.
Josijas valdīšanas astoņpadsmitā gadā šie Pasa svētki tapa turēti.
20 Pea hili ʻae meʻa ni kotoa pē, pea ʻosi hono teuʻi ʻae faletapu ʻe Sosaia, naʻe ui hake ʻa Niko ko e tuʻi ʻo ʻIsipite ke tauʻi ʻa Kalikimisi ʻaia ʻoku ofi ki he ʻIufaletisi: pea naʻe ʻalu kituaʻā ʻa Sosaia ke tauʻi ia.
Pēc visa tā, kad Josija to namu bija uzkopis, tad Nekus, Ēģiptes ķēniņš, nāca karot pret Karķemisu pie Eifrat upes. Un Josija tam izgāja pretī.
21 Ka naʻa ne fekau ʻae kau tangata fekau kiate ia, ʻo pehē, “Ko e hā ʻeku kau kiate koe, ʻa koe ko e tuʻi ʻo Siuta? ʻOku ʻikai te u haʻu ke tauʻi koe he ʻaho ni, ka ki he fale ʻaia ʻoku ou tauʻi: he naʻe fekau au ʻe he ʻOtua ke u fakatoʻotoʻo: ke ke taʻofi koe ke ʻoua naʻa ke fie kau ki he ʻOtua, ʻaia ʻoku ʻiate au, telia naʻa ne tāmateʻi koe.”
Bet viņš sūtīja vēstnešus pie tā un sacīja: kas man ar tevi, Jūda ķēniņ? Es šodien pret tevi neesmu nācis, bet pret kādu namu, kas karo pret mani, un Dievs ir sacījis, ka man būs steigties; nepretojies tu Dievam, kas ir ar mani, lai tas tevi nesamaitā.
22 Ka naʻe ʻikai fie kalofaki ʻe Sosaia hono mata meiate ia, ka naʻa ne fakapuli ia, koeʻuhi ke na fai mo ia, pea naʻe ʻikai te ne tokanga ki he ngaahi lea ʻa Niko mei he fofonga ʻoe ʻOtua, ka naʻe haʻu ke tauʻi ia ʻi he teleʻa ʻo Mekito.
Bet Josija nenovērsās no tā, bet sataisījās ar viņu karot, un viņš neklausīja Nekus vārdiem no Dieva mutes un nāca, ar viņu kauties Meģidus ielejā.
23 Pea naʻe fana ʻe he kau fana ki he tuʻi ko Sosaia: pea naʻe pehē ʻe he tuʻi ki heʻene kau tamaioʻeiki, “ʻAve au mei heni: he kuo u lavea lahi.”
Bet strēlnieki šāva uz ķēniņu Josiju, un ķēniņš sacīja uz saviem kalpiem: vediet mani projām, jo es esmu ļoti ievainots.
24 Ko ia naʻe ʻave ai ia ʻe heʻene kau tamaioʻeiki mei he saliote ko ia, pea naʻe tuku ia ki hono ua ʻo ʻene saliote naʻa ne maʻu: pea naʻa nau ʻomi ia ki Selūsalema, pea pekia ia: pea nau tanu ia ʻi he tanuʻanga ʻe taha ʻo ʻene ngaahi tamai. Pea naʻe tangi mamahi ʻa Siuta mo Selūsalema koeʻuhi ko Sosaia.
Tad viņa kalpi to nocēla no ratiem un noveda uz viņa otriem ratiem, un to noveda Jeruzālemē. Un tas nomira un tapa aprakts savu tēvu kapos, un visa Jūda valsts un Jeruzāleme žēlojās par Josiju.
25 Pea naʻe tangilāulau ʻa Selemaia koeʻuhi ko Sosaia: pea naʻe kau kia Sosaia ʻae lea ʻae kau tangata hiva kotoa pē mo e kau fefine hiva ʻi heʻenau ngaahi lea tangi ʻo aʻu ki he ʻaho ni, pea naʻa nau fokotuʻu ia ko e meʻa fai maʻu ʻi ʻIsileli: pea vakai, kuo tohi ia ʻi he ngaahi tangilāulau.
Un Jeremija taisīja vienu raudu dziesmu par Josiju, un visi dziedātāji un dziedātājas runāja savās raudu dziesmās par Josiju līdz šai dienai, un to iestādīja par likumu iekš Israēla; un redzi, tās ir rakstītas raudu dziesmās.
26 Pea ko eni, ko hono toe ʻoe ngāue ʻa Sosaia, mo ʻene angalelei, ʻo fakatatau ki ne meʻa naʻe tohi ʻi he fono ʻa Sihova,
Un kas vēl par Josiju stāstāms, un viņa dievbijība pēc Tā Kunga bauslības,
27 Pea mo ʻene ngaahi ngāue, ko e ʻuluaki mo e kimui, kuo tohi ia ʻi he tohi ki he ngaahi tuʻi ʻo ʻIsileli mo Siuta.
Arī viņa pirmās un pēdējās lietas, redzi, tās rakstītas Israēla un Jūda ķēniņu grāmatā.
