2 Meʻa Hokohoko 27
1 Naʻe uofulu taʻu mo e taʻu ʻe nima ʻae motuʻa ʻo Sotami ʻi heʻene kamata pule, pea naʻe pule ia ʻi he taʻu ʻe hongofulu ma ono ʻi Selūsalema. Pea ko e hingoa ʻo ʻene faʻē foki ko Selusa, ko e ʻofefine ʻo Satoki.
Jotams bija divdesmit piecus gadus vecs, kad palika par ķēniņu, un valdīja Jeruzālemē sešpadsmit gadus, un viņa mātei bija vārds Jeruza, Cadaka meita.
2 Pea naʻe fai lelei ia ʻi he ʻao ʻo Sihova, ʻo fakatatau ki he meʻa kotoa pē naʻe fai ʻe heʻene tamai ko ʻUsaia: ka naʻe ʻikai hū ia ki he faletapu ʻo Sihova. Pea naʻe kei fai kovi ʻe he kakai.
Un viņš darīja, kas Tam Kungam labi patika, tā kā viņa tēvs Uzija bija darījis, bez vien ka tas Tā Kunga svētā namā neiegāja. Bet tie ļaudis vēl noziedzās.
3 Naʻe ngaohi ʻe ia ʻae matapā māʻolunga ʻoe fale ʻo Sihova, pea naʻa ne langa hake ʻaupito ki he ʻā maka ʻo Ofili.
Šis uztaisīja Tā Kunga namā augšvārtus, arī pie Ofel mūra viņš daudz būvēja.
4 Pea naʻa ne langa foki ʻae ngaahi kolo ʻi he ngaahi moʻunga ʻo Siuta, pea ne langa ʻi he ngaahi vao ʻakau ʻae ngaahi fale mālohi mo e fale māʻolunga.
Viņš uztaisīja arīdzan pilsētas Jūda kalnos, un mežos viņš taisīja pilis un torņus.
5 Pea naʻe tau ia mo e tuʻi ʻoe kakai ʻAmoni, pea naʻe mālohi ia kiate kinautolu. Pea naʻe ʻatu kiate ia ʻe he fānau ʻa ʻAmoni ʻi he taʻu pe ko ia ʻae taleniti siliva ʻe teau, mo e puha fua ʻoe uite ʻe taha mano, mo e taha mano ʻoe paʻale. naʻe ʻatu ʻae meʻa lahi pehē ni ʻi hono ua ʻoe taʻu, mo hono tolu.
Viņš arī karoja ar Amona bērnu ķēniņu un tos pārvarēja, un Amona bērniem tai gadā tam bija jādod simts talentu sudraba un desmit tūkstoš koru kviešu un desmit tūkstoš koru miežu; to viņam Amona bērni atnesa arī otrā un trešā gadā.
6 Ko ia naʻe hoko ʻo mālohi lahi ʻa Sotami, ko e meʻa ʻi heʻene vakai ki hono ngaahi hala ʻi he ʻao ʻo Sihova ko hono ʻOtua.
Tā Jotams palika spēcīgs, jo viņš staigāja taisni Tā Kunga, sava Dieva, priekšā.
7 Pea ko hono toe ʻoe ngāue ʻa Sotami, mo ʻene ngaahi tau kotoa pē, mo ʻene ngaahi anga, vakai, kuo tohi ia ʻi he tohi ʻoe ngaahi tuʻi ʻo ʻIsileli mo Siuta.
Un kas vēl par Jotamu stāstāms, un viņa kari un viņa ceļi, redzi, tie rakstīti Israēla un Jūda ķēniņu grāmatā.
8 Naʻe uofulu taʻu ia mo e taʻu ʻe nima ʻi heʻene kamata pule, pea naʻe pule ʻe ia ʻi he taʻu ʻe hongofulu ma ono ʻi Selūsalema.
Viņš bija divdesmit piecus gadus vecs, kad palika par ķēniņu, un valdīja Jeruzālemē sešpadsmit gadus.
9 Pea naʻe mohe ʻa Sotami mo ʻene ngaahi tamai, pea naʻa nau tanu ia ʻi he kolo ʻa Tevita: pea naʻe fetongi ia ʻi he pule ʻe hono foha ko ʻAhasi.
Un Jotams aizmiga pie saviem tēviem, un viņu apraka Dāvida pilī, un Ahazs, viņa dēls, palika par ķēniņu viņa vietā.
